ŽURNĀLS Viedoklis

27. Oktobris 2020 /Nr.43 (1153)

Kasācijas neesamība veicina nepieņemamus un tiesas necienīgus brāķus tiesas spriešanā

Vēršot uzmanību uz aktuālajām problēmām praksē, šajā rakstā autors dalās pieredzē par tiesu prakses gadījumu, kad tikai pēc lietas izskatīšanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izdevās novērst personas prettiesisku sodīšanu par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes veikšanas alkohola koncentrācijas noteikšanai. Šis ir uzskatāms piemērs, kādus brāķus pieļauj pašreizējais administratīvo pārkāpumu lietu tiesiskais regulējums, kas neparedz materiāltiesisku un procesuālu pārkāpumu izvērtēšanu kasācijas instancē.

[1] Par uzkrītošiem procesuāliem un materiāltiesiskiem pārkāpumiem kādā procesā, kur likumam atbilstošu rezultātu izdodas panākt tikai pēc tiesvedības atjaunošanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

2020. gada 15. februārī transportlīdzekļa vadītājs tika nogādāts uz medicīnisko pārbaudi sakarā ar aizdomām par alkohola reibumu. No viņa tika paņemtas urīna analīzes. Pēc divām dienām – 17. februārī – urīnā tika konstatēts alkohols. Taču policijā acīmredzot kāds saprata, ka likums paredz atbildību tikai par alkohola esamību asinīs, nevis urīnā. Kaut arī 15. februāra medicīniskās pārbaudes protokolā un policistu ziņojumos nebija neviena vārda par atteikšanos nodot asinis, nezināmā datumā pēc 17. februāra pārbaudi veikušais ķirurgs sniedza atzinumu, ka urīnā konstatētas promiles un ka notikusi arī atteikšanās no asins nodošanas. 10. martā tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes.

Ar Vidzemes rajona tiesas 2020. gada 30. marta spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 171012920 transportlīdzekļa vadītājs tika attaisnots, jo visi lietā esošie pierādījumi viennozīmīgi liecināja par to, ka ķirurgs pārbaudē nemaz nepiedāvāja nodot asinis un nekāda atteikšanās nenotika.

Savukārt Vidzemes apgabaltiesa pēc policijas apelācijas sūdzības ar 25. maija spriedumu notiesāja transportlīdzekļa vadītāju, neskatoties uz to, ka visi pierādījumi viennozīmīgi liecināja, ka ārsts nav piedāvājis nodot asinis un nav notikusi atteikšanās no asins nodošanas. Vēl interesantāks bija spriedumā minētais attiecībā uz aizstāvības pastāvīgi uzturēto argumentu, ka pārbaudi veikušajam ķirurgam nav sertifikāta veikt medicīnisko pārbaudi un sniegt atzinumus.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Kārkliņš, Edijs Brants
Skaidrojumi. Viedokļi
Par Komerclikuma 172. panta sestajā daļā noteiktā trīs mēnešu termiņa juridisko dabu
8 komentāri
Vija Kalniņa
Akadēmiskā dzīve
Jauni tiesību zinātņu doktori
Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē 2020. gada septembrī un oktobrī aizstāvēti divi promocijas darbi. 23. septembrī promocijas darbu "Efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis pret likumu" aizstāvēja Jānis Priekulis, bet 14. ...
3 komentāri
Ringolds Balodis
Viedoklis
Ir nepieciešama adekvāta pēcnācējnorma svītrotā Satversmes 81. panta vietā
Andrejs Judins
Atsaucoties uz publicēto
Atgriežoties pie jautājuma par nepilngadīgo kriminālatbildības reformu
Inese Rendeniece, Stella Kaprāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Preču zīmju sajaucamas līdzības konstatācija Eiropas Savienības Tiesas praksē
AUTORU KATALOGS