ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Decembris 2020 /Nr.50 (1160)

Aktuālā prakse Administratīvā procesa likuma 104. panta trešās daļas piemērošanā
1 komentāri
Mg. iur.
Līga Dāce
Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora palīdze 

Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 104. pantā noteiktā prasība tiesai ievērot tiesību normu hierarhiju, lietā nepiemērojot tādas tiesību normas, kas neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām, ir būtiska tiesiskuma principa sastāvdaļa. Pantā noteikti divi veidi, kā tiesai rīkoties, ja tā konstatē lietā piemērojamās tiesību normas neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai – iesniegt pieteikumu Latvijas Republikas Satversmes tiesai (turpmāk – Satversmes tiesa) par tiesību normas atzīšanu par spēkā neesošu vai pašai atturēties no attiecīgās tiesību normas piemērošanas konkrētajā lietā. Praksē nereti redzams, ka administratīvā procesa dalībniekiem un zemāku instanču tiesām ir neskaidrības par to, kā īstenojams pēdējais no minētajiem tiesību normu hierarhijas kontroles veidiem. Tāpēc šī raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar pēdējā gada laikā pieņemtajiem būtiskākajiem Senāta nolēmumiem, kuros paustas atziņas par administratīvajai tiesai piešķirtās kompetences pašai veikt tiesību normu hierarhijas kontroles īstenošanu vai kuros veikta šī kontrole.

1. Vispārīgas piezīmes par administratīvajai tiesai piešķirto kompetenci pašai veikt tiesību normu hierarhijas kontroli

Latvijā kā Eiropas konstitucionālās kontroles modelim piederošā valstī ekskluzīva kompetence atzīt likumus un citus aktus vai to daļas par spēkā neesošām vispārīgi piešķirta vienai, specializētai un centralizētai konstitucionālās kontroles institūcijai – Satversmes tiesai.1 Tāpēc APL 104. panta otrajā daļā likumsakarīgi noteikts, ka gadījumā, ja tiesa uzskata, ka iestādes piemērotā vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamā tiesību norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme) vai starptautisko tiesību normai (aktam), tā tiesvedību lietā aptur un nosūta motivētu pieteikumu Satversmes tiesai. Proti, administratīvajai tiesai nav kompetences pašai atzīt lietā piemērojamo tiesību normu par neatbilstošu Satversmes vai starptautisko tiesību normai, jo šādas tiesības piemīt vienīgi Satversmes tiesai.

Vienlaikus APL 104. panta trešajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja tiesa atzīst, ka pašvaldību saistošie noteikumi neatbilst Ministru kabineta noteikumiem vai likumam vai Ministru kabineta noteikumi neatbilst likumam, vai iekšējais normatīvais akts neatbilst ārējam normatīvajam aktam vai tieši piemērojamam vispārējam tiesību principam, tā attiecīgo tiesību normu nepiemēro, tiesas nolēmumā pamatojot savu viedokli par tiesību normas neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Tādējādi administratīvajai tiesai noteiktos gadījumos ir piešķirta kompetence tiesību normu hierarhijas kontroli veikt pašai, nevēršoties ar pieteikumu Satversmes tiesā, proti, šādas tiesības administratīvajai tiesai ir gadījumos, kad tā lietā piemērojamo tiesību normu uzskata par neatbilstošu tādai augstāka juridiskā spēka normai, kas nav Satversmes vai starptautisko tiesību norma. Šādos gadījumos administratīvajai tiesai ir jāatturas no augstāka juridiskā spēka tiesību normai neatbilstošās tiesību normas piemērošanas konkrētajā lietā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
5
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
K.
17. Decembris 2020 / 13:25
0
ATBILDĒT
Paldies autorei! Jaunāko Senāta judikatūras atziņu atspoguļojums ir īpaši vērtīgs.
visi numura raksti
Jurista Vārds
Numura tēma
Administratīvais process tiesā: prakse, skaidrojumi, komentāri
Vija Kalniņa
Notikums
Apbalvoti "Jurista Vārda" studentu konkursa uzvarētāji
2020. gada 9. decembrī notika "Jurista Vārda" 15. pētniecisko darbu konkursa apbalvošanas ceremonija, kas pulcēja gan konkursantus, gan arī žūrijas komisijas locekļus, gan arī citus interesentus. Šogad apbalvošanas ceremonija notika ...
Tieslietu ministrija
Notikums
Balva "Cilvēks – cilvēkam" šogad četriem laureātiem
Tieslietu ministrija gada nogalē jau otro reizi pasniegusi laureātiem pagājušajā gadā iedibināto apbalvojumu "Cilvēks – cilvēkam", kura mērķis ir izteikt atzinību kriminālsodu izpildes procesā iesaistītajiem brīvprātīgajiem, kas ...
Ieva Višķere, Santa Savina
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvā akta pamatojuma maiņas aizliegums
Administratīvā procesa likuma 250. panta otrā daļa noteic, ka tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā. Šī norma ir daļa no tiesiskā ...
Ieva Liepiņa, Santa Ozola
Skaidrojumi. Viedokļi
Pilna sprieduma neesība lietā kā pamats sprieduma atcelšanai administratīvajā procesā
AUTORU KATALOGS