Vai pastāv kādas kopīgas iezīmes vienas profesijas pārstāvjiem, piemēram, juristiem? Stereotipu līmenī, domājams, jā, ņemot vērā, ka stereotips nozīmē vienkāršotu un bieži vien nedaudz pārspīlētu priekšstatu.
Vai ir iespējams dažos vārdos raksturot tiesnešus, prokurorus, advokātus, notārus, tiesu izpildītājus, juridisko biroju darbiniekus vienkāršotu priekšstatu un stereotipu līmenī?
Pamatoti pieņemts uzskatīt, ka tiesnesis ir augstākā virsotne jurista karjerā. Droši vien tāpēc tiesnešiem ir raksturīga augsta sava cunftes apziņa. Tiesneši, tāpat kā ārsti, ikvienu personu spēj novērtēt un caurskatīt ar "rentgena stariem". Acīmredzot darbā gūtā pieredze attīstīta un pilnveido šādas spējas. Tiesnešiem būtībā nav priekšnieku, tāpēc saskarsmē ar dažādām amatpersonām viņi jūtas absolūti līdzvērtīgi un, iespējams, pārāki.
Prokurori veic uzraudzību pār likumības ievērošanu, uzrauga pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās darbības un uztur valsts apsūdzību tiesā. Atšķirībā no tiesnešiem prokuroriem ir hierarhija, izteikta varas vertikāle. Arī prokurora skatiens mēdz būt caururbjošs. Droši vien pieredzējuši prokurori spēj noteikt personas iespējamo vainas pakāpi jau pirmajā tikšanās reizē. Prokurori ikdienā ir saistīti ar negācijām, tāpēc pastāv liels izdegšanas risks.
Advokāti sagatavo juridiska rakstura dokumentus, pārstāv un aizstāv klientus tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā. Advokatūrā iepriekš bija un arī mūsdienās ir "zelta" piecnieks, "zelta" desmitnieks vai pat simtnieks, ņemot vērā, ka advokatūra ir skaitliski palielinājusies. Vairums advokātu ir apveltīti ar šarmu un runas dotībām. Atšķirībā no tiesnešiem un prokuroriem šīs profesijas pārstāvjiem nav izdienas pensijas, tāpēc daļa nonāk neapskaužamā stāvoklī, noslēdzot savas darba gaitas.
Notāri apliecina dokumenta vai darījuma patiesumu, piešķirot tiem publisku ticamību. Notāra pienākums ir godprātīgi palīdzēt klientam risināt juridiskos darījumus, pieņemt glabājumā naudu, vērstpapīrus un dokumentus. Radies iespaids, ka liela daļa notāru vidusskolā visticamāk ir bijuši teicamnieki. Viņi ir akurāti, apdomīgi un mīl precizitāti. Atšķirībā no tiesnešiem un prokuroriem viņiem nepiemīt izteikta varas apziņa, iespējams, tāpēc notāri parasti sabiedrībā uzvedas brīvi un nepiespiesti.
Tiesu izpildītāji ir tiesu varai piederīgas personas, kuras veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kā arī vairākas citas likumā noteiktas darbības. Agrāk pirms reformas tiesu izpildītāji bija "mazie brāļi", kuri pildīja ikdienas pienākumus, kurus viņiem noteica augšā – tiesā. Pēc reformas tiesu izpildītājiem parādījās savi līderi. Tagad tiesu izpildītāji vairs nebūt nav "mazie brāļi", viņiem ir savs "biezais" gals. Tiesu izpildītājs ir profesijas pārstāvis, kuru neviens negaida un kuru labāk redz ejam nekā nākam. Domājams, darbs nav rozēm kaisīts, ikdienā pārsvarā negācijas. Varbūt arī tāpēc radies iespaids, ka tiesu izpildītāji dzīvo salīdzinoši noslēgti.
Juristi birojos piemēro un skaidro dažādus likumus, noteikumus un lēmumus fiziskām personām un uzņēmumiem, informē klientus par izmaiņām likumdošanā, sniedz ieteikumus un vērtējumu par klientu darbības likumību. Priekšstati par juristiem birojos – labi ģērbti, nesen diplomēti juristi, ar pieklājīgām manierēm. Raksturīga uzsvērta laipnība sarunā ar klientiem. Pārsvarā birojos strādā gados jauni juristi, kuriem šis darbs ir tikai pirmais solis karjerā.
Protams, ka ikviens jurists, tiesu izpildītājs, notārs, advokāts, prokurors, tiesnesis ir personība. Iepriekš minētais ir vienkāršoti priekšstati un stereotipisks skatījums.