ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

18. Maijs 2021 /Nr.20 (1182)

Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020-37-0106
1 komentāri
Dr. iur.
Edvīns Danovskis
LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docents 

Šis raksts sagatavots pēc "Jurista Vārda" redakcijas aicinājuma sniegt komentāru par Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta spriedumu lietā Nr. 2020-37-0106 jeb pirmo spriedumu 2020. gada administratīvi teritoriālās reformas lietā.

Visas valsts ietvaros veiktām administratīvi teritoriālajām reformām parasti ir "dabiskie ienaidnieki" parlamenta opozīcijas un zināma daudzuma pašvaldību personā, tāpēc šādas tiesvedības ir ierastas ne tikai Latvijā, bet arī citviet. Nolēmumi, kurus Satversmes tiesa taisīja par 2008. gada administratīvi teritoriālo reformu, bija nozīmīgi gan tiem, kas plānoja un īstenoja šo reformu, gan pašai Satversmes tiesai, izskatot šo lietu. Būtiska atšķirība bija tiesvedības procesa norise – atšķirībā no iepriekšējai reformai veltītajiem procesiem, šo lietu Satversmes tiesa izskatīja mutvārdu procesā. Tas nozīmē, ka tiesai spriedums saskaņā ar Satversmes tiesas likumu jāpieņem (tikai) 30 dienu laikā pēc tiesas sēdes beigām. Apstāklis, ka tiesai šajā īsajā laikā jāsniedz juridisks novērtējums lietas dalībnieku un pieaicināto personu argumentiem, arī par vairākiem līdz šim nerisinātiem un konstitucionāli nozīmīgiem jautājumiem, jāpanāk puslīdz ciešams konsenss tiesnešu starpā un jāuzraksta pamatots spriedums, neatstājot novārtā arī citas izskatāmās lietas, jau pats par sevi ir ievērības cienīgs sasniegums un rada pamatu apsvērt, vai likumā noteiktais laika ierobežojums sprieduma sagatavošanai nav pārāk īss.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Pētnieks
18. Maijs 2021 / 16:32
6
ATBILDĒT
Tā autors: "Vienlaikus šāds tiesas vērtējums, noraidot parlamenta deputātu izteiktos argumentus, faktiski mazina parlamentā ievēlēto deputātu un Saeimas kā tautas pārstāvju kopuma iespējas izteikt savā pārliecībā, pieredzē, cerībās un politiskajā situācijā balstītu gribu. Spriedumā (un ne jau tikai šajā) diktētā prasība balstīt lēmumus "pētījumos balstītā informācijā" nav pārliecinoša kaut vai tādēļ, ka briesmas, ko rada dažādu jomu pētnieku iesaiste juridis­ku lēmumu pieņemšanā, bija acīmredzama šajā Satversmes tiesas procesā – cik pētnieku, tik viedokļu. Nenoliedzot vispusīgas informācijas nozīmi un dažkārt pat nepieciešamību lēmumu pieņemšanā parlamentā, parlamenta lēmumu leģitimitāte nav atkarīga no tā, vai par tiem ir veikti pētījumi un ko par tiem domā pētnieki."

Ja pirms divsimt gadiem paļaušanās uz "cerībām" un personīgajā pārliecībā balstītām prognozēm strādāja, tad, piedodiet, mūsdienu pasaule tam ir daudz par sarežģītu. Dažādu jomu pētnieku viedokļu izmantošana palīdz pieņemt izsvērtu lēmumu, tostarp gadījumā, kad šo dažādo jomu pētnieku viedokļi atšķiras. Sverot no šo pētījumu rezultātiem izrietošās atšķirīgās intereses, iespējams nonākt pie konkretajā sabiedrības ekonomiskajā un tehnoloģiskajā attīstības pakāpē labākā iespējāmā risinājuma.

Zinātnisku pētījumu izmantošana nav pašmērķis, un nevienā Satversmes tiesas spriedumā nav noteikta absolūta prasība veikt šādus pētījumus normatīvo tiesību aktu izstrādes procesā vai rīkoties tieši tā, kā par pareizu uzskata vieni vai citi zinātnieki. Tomēr jebkura normatīvā tiesību akta izdevējs darbojas Latvijas suverēna - tautas - pilnvarojumā. Ir skaidrs, ka šo interešu kopums nav homogēns, un tieši tāpēc šie zinātniskie pētījumi ir jāizskata, ciktāl nepastāv reāls pamatojums (nevis atsaukšanās uz "čuju" un "ņuhu", kas pēc būtības ir tas, ko raksta autors poetiski apzīmē ar "cerībām" un personīgajā pārliecībā balstītajām "prognozēm") to nedarīt. Šis jautājums tiesību teorijā ir atrisināts.

Noslēdzot - mūsdienu demokrātijā, šķiet, ir svarīgi apzināties vienas absolūtās patiesības neesību, tostarp zinātnē. Jebkurš pētījums ir pakļauts tālākai kritikai un izpētei, taču tas vien nenozīmē, ka normatīvā tiesību akta izdevējs var konkrētajā laika periodā tapušos pētījumus ignorēt bez nekāda saprātīga pamata.
visi numura raksti
Intervija
Pret "tiesnešu kariem" un par labu likumdošanu
Aprīļa nogalē Latviju apmeklēja Francijas Valsts padomes (Conseil d’État) viceprezidents Bruno Lasērs (Bruno Lasserre). Viņa pārstāvētā padome, kas vienlaikus sniedz padomus Francijas valdībai un parlamentam likumdošanas kvalitātes ...
Ieva Hūna
Skaidrojumi. Viedokļi
Atteikums izpildīt Polijas tiesas Eiropas aresta orderi
Februāra pirmajā pusē Amsterdamas rajona tiesa (Rechtsbank Amsterdam) pēc Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) sprieduma apvienotajās lietās C-354/20 PPU un C-412/20 PPU Openbaar Ministerie pirmo reizi atteica izpildīt Eiropas aresta ...
1 komentāri
Svetlana Sitņikova
Skaidrojumi. Viedokļi
Negodīgas tirdzniecības prakses uzraudzība Eiropas Savienībā
2021. gada 7. aprīlī Saeima pieņēma Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu (turpmāk – NTPAL), kura mērķis ir aizliegt negodīgas tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī ...
Sannija Matule
Informācija
Latvijas tiesneši novērtējuši savu personisko un sistēmas neatkarību
Pagājušonedēļ, 10. maijā, medijiem un sabiedrībai tika prezentēti šā gada martā kvantitatīvajā aptaujā "Tiesu sistēmas neatkarība" iegūtie rezultāti. Lai gan šī pētījuma saturiskais tvērums bija daudz plašāks – tajā ...
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Administratīvi teritoriālā reforma atbilst Satversmei
2021. gada 12. martā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienība" 28.2., 28.19. ...
AUTORU KATALOGS