Februāra pirmajā pusē Amsterdamas rajona tiesa (Rechtsbank Amsterdam) pēc Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) sprieduma apvienotajās lietās C-354/20 PPU un C-412/20 PPU Openbaar Ministerie pirmo reizi atteica izpildīt Eiropas aresta orderi (turpmāk – EAO) par personas nodošanu uz Poliju, uztraucoties par personas tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpšanu, ņemot vērā likuma varas krīzi Polijā. Šis atteikums neapšaubāmi satricinājis Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesu sadarbību kā atkāpšanās no savstarpējās uzticēšanās un savstarpējās atzīšanas principiem. Tomēr, analizējot plašākā kontekstā, minētais EST spriedums ir līdzšinējās EST judikatūras turpinājums, un tam sekojošais atteikums atspoguļo jau iepriekš identificētas tendences, kas raksturo EAO mehānismu un plašāko Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.1
1. Kontekstam – savstarpējās uzticēšanās un atzīšanas principi ES tiesībās
ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpa un arī dalībvalstu tiesu sadarbība balstās uz savstarpēju uzticēšanos un savstarpēju atzīšanu (mutual trust, mutual recognition). Kā skaidrojis EST priekšsēdētājs Kūns Lēnartss,2 savstarpējās uzticēšanās princips paredzēts Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 4. panta 2. punkta, kas noteic, ka ES respektē dalībvalstu vienlīdzību saistībā ar Līgumiem,3 kā arī to nacionālo identitāti, kas raksturīga to poliskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām. No iepriekš minētā izriet, ka ES nedrīkst atzīt kādas dalībvalsts rīcības brīvības ietvaros izdarītās demokrātiskās izvēles par labākām vai sliktākām kā citas. Taču no vienlīdzības principa izriet arī prasība visām dalībvalstīm ievērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk – Harta) noteiktās pamattiesības un brīvības.4
Kā norāda K. Lēnartss, savstarpējās uzticēšanās princips dalībvalstij paredz divus negatīvus pienākumus. Pirmkārt, dalībvalsts no citas dalībvalsts nedrīkst pieprasīt augstāku pamattiesību aizsardzības līmeni, kā noteikts ES tiesībās. Otrkārt, dalībvalsts principā nedrīkst apšaubīt, ka un vai cita dalībvalsts ievēro Hartā noteiktās pamattiesības,5 kas tiek dēvēta arī par savstarpējās uzticības prezumpciju. No iepriekš minētā izriet, ka tikai tad, ja dalībvalsts apņemas ievērot kopīgās ES tiesību normas, tostarp Hartā noteiktās pamattiesības, tā var baudīt citu dalībvalstu uzticību un piedalīties šajā uzticībā balstītajos sadarbības mehānismos.
It īpaši tā tas ir attiecībā uz ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Lai uzturētu atvērtas robežas, pār kurām brīvi var pārvietoties personas, preces, pakalpojumi un kapitāls, nepieciešama sadarbība ar citām dalībvalstīm kā uzticamiem kaimiņiem gan policijas, gan tieslietu jomā, lai cīnītos ar atvērto robežu negatīvajām blakus parādībām, ko dalībvalsts nevar risināt vienpusēji, piemēram, pārrobežu noziedzību. EAO ir viens no šādiem sadarbības mehānismiem, kas aizstāj izdošanu starptautisko tiesību nozīmē ar vienkāršāku un efektīvāku sistēmu personu nodošanai tiesāšanai vai sodīšanai citā dalībvalstī.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes
