ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Jūlijs 2021 /Nr.30 (1192)

Konkurences normu aizsākumi romiešu tiesībās
Dr. iur.
Allars Apsītis
RSU Juridiskās fakultātes doc. p.i. 
Mg. iur.
Jolanta Dinsberga
RSU Juridiskās fakultātes lektore 
Mg. iur.
Dace Tarasova
RSU doktorantūras studiju programmas "Juridiskās zinātnes" doktorante 

Vienas no senākajām zināmajām tiesību normām, kuru reglamentējošais spēks faktiski vērsts uz patērētāju ekonomisko interešu aizsardzību, nodrošinot konkurenci preču un pakalpojumu piedāvātāju starpā, ir atrodamas tieši romiešu tiesību avotos.  Autori piedāvā īsu ieskatu to realizētā romiešu tiesību pirmavotu pētījuma rezultātos attiecībā uz konkurenci reglamentējošu tiesību normu iedīgļiem romiešu tiesību institūtos.

Modernā konkurences tiesību regulējuma aizsākumi parasti tiek saistīti ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), kur 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā radās un vēl joprojām veiksmīgi funkcionē t.s. antitrestu likumi (angl. Antitrust Laws),1 latviski dēvēti arī par "prettrestu tiesību aktiem" (1890. g. Šermana prettrestu akts (angl. Sherman Antitrust Act),2 1914. g. Kleitona prettrestu akts (angl. Clayton Antitrust Act)3 u.c.).

Minētās normas tapa kā atbilde uz 19. gs. 80.–90. gados atsevišķās ASV tautsaimniecības nozarēs (dzelzceļa transports, derīgo izrakteņu ieguve, specifisku preču ražošana u.c.) notikušo kapitālu koncentrēšanos nedaudzu saimniekošanas subjektu (t.s. monopolistu) privātās rokās ar atbilstošu iespēju diktēt cenu politiku, aizkavēt jaunu konkurentu ienākšanu attiecīgajā tirgū u.c. Šādi tika apgrūtināta brīva un godīga, patērētājiem izdevīga konkurence un izveidojās objektīva nepieciešamība pēc nepieņemamo situāciju sakārtojoša tiesiskā regulējuma.

Kā zināms, gadījumos, kad kādu preci vai pakalpojumu (produktu) piedāvā tikai viens tirgus dalībnieks, viņš var brīvi noteikt sava produkta cenu, un, tā kā patērētājiem nav faktiskas iespējas iegādāties minēto produktu no citiem alternatīviem piegādātājiem, kas konkurences cīņā par patērētāju labvēlību būtu gatavi piedāvāt to pašu produktu par citu – zemāku cenu, tiem atliek vai nu vispār atteikties no kārotā produkta iegādes, vai arī pirkt to par vienīgā piegādātāja pieprasīto cenu.

Līdzīgi – ja preci vai pakalpojumu piedāvā tikai neliels skaits piegādātāju, tie var savstarpēji vienoties par vienotas cenas noteikšanu, šādi liedzot patērētājiem alternatīvas – lētākas preces vai pakalpojuma iegādes iespēju.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Viktorija Jarkina, Krista Niklase
Skaidrojumi. Viedokļi
Nevainīguma prezumpcija juridiskai personai
Reputācija juridiskai personai ir viena no svarīgākajām vērtībām, kas veido ne tikai juridiskās personas tēlu, bet arī tiešā veidā ietekmē uzņēmuma atpazīstamību un finanšu rādītājus. Vienā dienā uzņēmums reputācijas ...
Valerijans Jonikāns
Juristu likteņi
Mana dzīve un darba gaitas tiesneša amatā Latvijas PSR (III)  

Nobeigums.
Sākums "Jurista Vārdā" Nr. 28 (1190), 13.07.2021., un Nr. 29 (1191), 20.07.2021.

1 komentāri
Jurista Vārds
Juridiskā literatūra
Pieejams Krimināllikuma komentāru trešais papildinātais izdevums
Tiesu namu aģentūra ir izdevusi grāmatu "Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I–VIII2 nodaļa). Trešais papildinātais izdevums". Tas ir 2018. gadā izdotās grāmatas "Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I–VIII2 nodaļa). ...
Viktorija Soņeca
Tiesību prakse
Otrais spriedums AS "Parex banka" stāsta turpinājumā
Satversmes tiesa 2021. gada 27. maijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2020-49-01 "Par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta pirmās daļas un 8.1 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 92. ...
Māris Onževs
Tiesību prakses komentāri
Atpakaļejoša un tūlītēja spēka nošķiršana praksē

Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2020-49-01 (Parex bankas subordinētā kapitāla lieta).

AUTORU KATALOGS