ŽURNĀLS Juristu likteņi

Par "pateicību" tiesnesim

Diemžēl ne viss bija gludi. Man ir zināmi divu tā laika tiesnešu notiesāšanas gadījumi.

Vai man ir dota nauda? Jā. Vienreiz. Nolikta uz rakstāmgalda.

Bija tāda ķēpīga lieta. Sieviete Bauskā lielāko sava mūža daļu bija nodzīvojusi nereģistrētā laulībā. Kopīgi darbojoties, uzbūvējuši savu mājiņu, kuras juridiskais saimnieks bija dzīves draugs. Vīrietis nomira, un mantojuma tiesībās apstiprinājās viņa māsa no Lietuvas. Tiesā griezās tukšā un bez mitekļa palikusī dzīves draudzene. Formāli likums bija mirušā māsas pusē, bet situācija vienlaikus norādīja uz visai redzamu cilvēcisku netaisnību. Tā kā prasītājai arvien pietrūka pierādījumu par vienošanos kopīpašuma radīšanai un viņas līdzdalības apmēru, viņa kārtējo reizi lūdza dot iespēju savākt pierādījumus. Pēc atliktās tiesas sēdes kabinetā ienāca atbildētāja. Varēja jau arī padomāt, ka, velkot lietu, tiesnesis varbūt gaida kādu "stimulu". Smaidot viņa nolika uz galda 25 rbļ. naudas zīmi un, nereaģējot uz maniem iebildumiem, kabinetu ātri atstāja. Vajadzēja rīkoties, skriet pakaļ... Taču nauda uz galda palika līdz nākamajai dienai. Tad to ienesu un atdevu atbildētājas advokātam. Pēc laika advokāts man ziņoja: "Es Dateneni sarāju." Vairāk nekad nekas nav piedāvāts.

Pēc tam, kad Augstākajā tiesā negrozīts palika spriedums Bukas prasībā pret Bauskas piena kombinātu par dzīvokļa piešķiršanu, prasītāja atnāca ar baltu rožu pušķi. Tās gan palika manā kabinetā.

Tik daudz no materiālajiem ieguvumiem. Bet par atmiņā paturamu atzinību uzskatu kāda talsenieka ierašanos tiesā, kad darbu Talsos jau gatavojos atstāt, lai pateiktos, kā viņš izteicās, par taisnīgo lēmumu.

Šo cilvēku es atcerējos, jo analoģisku situāciju nav bijis daudz. Milicijas reidā žūpības un alkoholisma apkarošanai, kas tika veikts milicijas uzskaitē esošajos "žūpības perēkļos" 1985.–1987. gada pretalkoholisma kampaņas laikā, milicija piefiksēja šo vīrieti, ar kuru tai bijušas darīšanas jau iepriekš. Tā kā pati atrašanās "žūpības perēklī" jau tika prezumēta kā žūpošana (droši vien, ka tur bija arī pudeles), tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, "pievelkot" šim gadījumam normu par atrašanos sabiedriskā vietā dzēruma stāvoklī, kas pie administratīvās atbildības sauktajam paredzēja tradicionālo administratīvo arestu "līdz 15 diennaktīm". Izskatot administratīvo lietu, noklausījos pie administratīvās atbildības sauktā paskaidrojumus. Tā kā uz tiesu viņš tika nogādāts vēlā pēcpusdienā gandrīz pa taisno no dzīvokļa, milicijas inspektorei vien sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, varēju novērtēt viņa stāvokli. Lai gan bija manāms, ka viņš nav atturībnieks, šis cilvēks neatstāja arī alkoholiķa iespaidu, un nevarēja pateikt, vai tajā dienā alkoholu vispār bija lietojis. Patiess bija viņa izbrīns, ka paziņu dzīvoklis ir uzskaitē kā "žūpības perēklis" un kā gan viņš to būtu varējis zināt? Tā kā "sausais likums" PSRS nebija izsludināts un pie administratīvās atbildības sauktais neuzrādīja pazīmes, kas varētu tikt kvalificētas kā cilvēcisko cieņu aizskarošas, administratīvā pārkāpuma lietu izbeidzu.

Tiesnešu kvalifikācijas celšana

Mans tiesneša darbs iesākās, pašam meklējot atbildes uz jautājumiem, kas patiesībā visi bija vai nu normatīvi noregulēti, vai arī par tiem doti skaidrojumi PSRS vai Latvijas PSR Augstākās tiesas Plēnuma lēmumos. Tādu vārdu kā "interpretācija" mēs tolaik nepazinām. Taču ne vienmēr un ne uzreiz izdevās atrast īsto vietu likumos vai izskaidrojumos. Tāpēc nereti tika izmantota metode – "zvans Augstākās tiesas loceklim", kurš, protams, zināja kur un kas par šo tēmu ir teikts. Ja bija neskaidrības saistībā ar kolhoznieku sētas locekļu mantiskajām attiecībām, varēja pajautāt Zentai Aizpurvei, ja darba tiesībās – Antoņinai Drozdovai, ja ģimenes tiesībās – Imantam Fridrihsonam. Taču visvairāk jautājumu, šķiet, radīja atlīdzība par kaitējumu veselībai, un tad palīdzība tika meklēta pie Roberta Namatēva. Pēc tam, jau sēžot vienā kabinetā Augstākajā tiesā, puspajokam, pusnopietni uz kārtējo jautājumu viņš mīlēja atbildēt: "Ir vajadzīgs lasīt..."

Latvijas PSR Kriminālkodeksā bija ietverti tādi noziedzīgie nodarījumi kā neslavas celšana (127. pants) un goda aizskaršana (128. pants). Tās bija tā sauktās privātās apsūdzības lietas, kad, pamatojoties uz cietušās personas sūdzību, krimināllieta tika ierosināta tiesā. Nereti bija problemātiski noteikt, kādas darbības veido noziegumu objektīvo pusi, – tad tika lūgts padoms Fricim Jaunbelzējam, kurš par šiem jautājumiem bija uzrakstījis brošūriņu. Konsultācijas tika lūgtas arī Alfonam Cīrulim, bet visvairāk – Aivaram Dudaram.

Pirmo mana tiesneša darba kvalificēto novērtējumu un reizē arī praktisko palīdzību saņēmu 1978. gada decembrī.