ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Nolūka dažādie apzīmējumi

Vispirms svarīgi atzīmēt, ka paralēli terminam "nolūks" Krimināllikumā (turpmāk – KL) lietoti arī citi, piemēram, konstrukcija ar saikli "lai" (KL 272.¹ p. 1. d., 281¹. p. 2. d., 301. p. 1. d., 311. p. u.c.), "darbība, kas vērsta uz" (KL 78. p. 1. d.)¹ un norādi "ar mērķi" (KL 73.¹ p. 1. d, 162.¹ p. 1. d.). Tomēr šie atšķirīgie termini apzīmē vienu un to pašu, proti, nolūku.

Par terminu "mērķis" norādīts, ka jau padomju krimināltiesību ietekmē Latvijas krimināltiesībās izveidojies abu šo vārdu kā identisku jēdzienu savienojums. Latvijas PSR Kriminālkodeksa komentāru 1982. gada izdevumā, komentējot šī kodeksa 8. pantu, bija teikts: "Nozieguma izdarīšanas nolūks vai mērķis ir personas apziņā konkretizēts rezultāts, ko viņa cenšas sasniegt, izdarot noziegumu."² Mūsdienās saglabājusies līdzīga izpratne: mērķis (nolūks) ir iecerētais rezultāts, ko persona, izdarot noziedzīgu nodarījumu, vēlas sasniegt.³

Arī vāciski runājošās valstīs abi termini skaidroti līdzīgi: nolūks (Absicht – vācu val.) sarunvalodas lietojumā tiek pielīdzināts latīņu vārdam intentio un nozīmē mērķi (Zweck, Ziel – vācu val.), nodomāto (Vorhaben – vācu val.).⁴ Autoritatīvākajā skaidrojošajā vārdnīcā nolūks definēts kā mērķis (Zweck, Ziel – vācu val.), kuru cenšas sa­sniegt ar darbību, tiekšanās uz mērķi (Zielstreben – vācu val.).⁵ Krimināltiesībās tam ir līdzīga nozīme: nolūks ir tad, ja izdarītājs viennozīmīgi un tieši cenšas sa­sniegt noziedzīgās sekas.⁶ Arī saiklis "lai" apzīmē nolūku.⁷ Citāda situācija ir ar terminu "motīvs". Motīvs un nolūks nav sinonīmi, tomēr vismaz daļēji pārklājas. Detalizētāk termins "motīvs" un tā saikne ar nolūku aplūkota raksta nobeigumā.

Nolūka divējādais lietojums (vispārīgs raksturojums)

Nolūks krimināltiesībās tiek lietots divos dažādos kontekstos:

• nolūks ir vērsts uz noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīmēm (parasti – noziedzīgajām sekām) – šajā gadījumā ar to apzīmē intensīvāko tieša nodoma izpausmes veidu (termina lietojumu šai nozīmē apliecina daudzi Latvijas tiesu prakses piemēri, kas aplūkoti raksta turpinājumā);
• nolūks ir vērsts uz tādu apstākli, kas iziet ārpus noziedzīga nodarījuma objektīvās puses – šajā gadījumā nolūks ir subjektīvās puses papildu pazīme,⁸ ko vāciski runājošās valstīs dēvē par paplašināto nolūku, bet attiecīgos noziedzīgos nodarījumus – par noziedzīgiem nodarījumiem ar paplašināto subjektīvo attieksmi (Delikte mit Ÿberschie§ender Innentendenz – vācu val.)⁹ vai "nolūka deliktiem" (Absichtsdelikte – vācu val.).¹⁰

Šai otrajā gadījumā nolūka piesaistes punkts ir tāda pazīme, kurai nav atbilstoša ekvivalenta noziedzīga nodarījuma objektīvajā pusē.¹¹ Objektīvā puse šeit "atpaliek" no subjektīvās puses tai ziņā, ka noziedzīgā nodarījuma pabeigšanai (šī jēdziena juridiskajā nozīmē) nepieciešama tikai objektīvās puses izpildīšanās, savukārt nolūkam (rīcības mērķim) nav jābūt sasniegtam.¹² Juridiskā nozīmē šāds noziedzīgs nodarījums ir pabeigts, kad noziedzīga nodarījuma objektīvā puse izpildīta ar nodomu un noteiktā nolūkā. Lai iestātos kriminālatbildība, personai nav jāsasniedz nolūka mērķis.¹³ Piemēram, par mantkārīgu nolūku amatnoziegumos (KL 317., 318. p.) paskaidrots, ka primārais uzdevums ir konstatēt mantkārīgu nolūku, un, ja tas ir izdarīts, fakts, ka iecerēto labumu nav izdevies gūt vispār, noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju neietekmē.¹⁴ Arī iedzīvošanās nolūka esamība (KL 165.¹ p. 2. d.) nebūt nav obligāti saistāma ar reāla labuma iegūšanu.¹⁵

Šādā nozīmē nolūks daudzviet lietots KL Sevišķajā daļā, piemēram:

• KL 117. panta 8. punkts paredz atbildību par slepkavību, ja tā izdarīta nolūkā slēpt citu noziedzīgu nodarījumu vai atvieglot tā izdarīšanu;
• KL 117. panta 9. punkts paredz atbildību par slepkavību, ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā;
• KL 298. panta pirmā daļa paredz atbildību par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu.

Visām nosauktajām normām raksturīgs tas, ka tajās minētie specifiskie nolūki iziet ārpus noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses. Lai attiecīgais noziedzīgais nodarījums būtu pabeigts (šī jēdziena juridiskajā nozīmē), nav nepieciešams, lai vainīgā nolūks būtu sasniegts (izpildījies). Piemēram, ja iesniegts apzināti nepatiess ziņojums par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu, nav nepieciešams, lai kriminālprocess būtu uzsākts. Nepieciešams tikai nolūks panākt tā uzsākšanu nepatiesā ziņojuma iesniegšanas brīdī.¹⁶

Nolūks kā tieša nodoma intensīvākais izpausmes veids (Latvija)

Nodoma izpausmes formas

Pirms aplūkot nolūku kā tieša nodoma intensīvāko izpausmes veidu, lietderīgi uzskaitīt tieša nodoma veidus. Parasti tiek nošķirti šādi trīs veidi:

• attiecīgo noziedzīgo seku sasniegšana ir personas rīcības galējais mērķis;¹⁷
• attiecīgo noziedzīgo seku sasniegšana ir personas rīcības obligāts starpmērķis;¹⁸
• attiecīgo noziedzīgo seku sasniegšanu persona paredz kā neizbēgamu, taču šīs sekas nav nedz viņas galējais mērķis, nedz obligāts līdzeklis viņas mērķa sasniegšanai.¹⁹

Papildus tam tiek nošķirts arī netiešs (eventuāls) nodoms kā vājākā nodoma forma.²⁰

Nevienā no nodoma izpausmes formām, tostarp tajās, kurās gribas elements ir visizteiktākais, noziedzīgajām sekām nav jābūt vēlamām (ar pozitīvu emocionālu vērtību). Piemēram, tas, kurš atņem dzīvību smagi slimam tuviniekam, lai atbrīvotu viņu no ciešanām, nonāvē ar tiešu nodomu. Tuvinieks nonāvēts ar tiešu nodomu, kaut arī tas, iespējams, panākts ar lielu piespiešanos vai pārdzīvojumiem. Arī tas, kurš ar iekšēju piespiešanos vai ļoti pārdzīvojot, nošauj cietuma apsargu, ar kuru viņam bija labas attiecības, uzskatot to kā līdzekli bēgšanai no ieslodzījuma, ir vēlējies cietuma apsarga nāvi KL 9. panta otrās daļas izpratnē (neraugoties uz emocionālo attieksmi).

Tas skaidrojams ar to, ka abas sekas (pirmajā piemērā – tuvinieka nonāvēšana un viņa atbrīvošana no ciešanām, bet otrajā piemērā – cietuma apsarga nonāvēšana un bēgšana no ieslodzījuma vietas) veido "kopēju gribas kompleksu". Tikai šo seku kopumu persona var vēlēties vai nevēlēties KL 9. panta otrās daļas izpratnē.