ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Oktobris 2021 /Nr.43 (1205)

Dzīvojamās telpas īres līgums: subjekti, priekšmets, termiņš, forma, īres maksa un saistītie maksājumi
Jānis Lapsa
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektora p.i., zvērināts advokāts ZAB "Kalniņa, Lapsa un partneri" 

Pēc gandrīz trīsdesmit gadiem 1993. gada 16. februārī pieņemto likumu "Par dzīvojamo telpu īri"1 ir nomainījis Dzīvojamo telpu īres likums2 (turpmāk – Īres likums), kurš stājās spēkā 2021. gada 1. maijā un kura pieņemšanas ceļš ir bijis smagnējs un pretrunu pilns. Šajā rakstā tā tēmas ietvaros tiks sniegts ieskats jaunajā regulējumā, norādot atšķirības no iepriekšējā un ieskicējot iespējamos problēmjautājumus Īres likuma piemērošanā.

1. Dzīvojamās telpas īres līguma subjekti

"5. pants Dzīvojamās telpas īres līguma subjekti

(1) Izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas ir dzīvojamās telpas īpašnieks vai valdītājs, mantojums Civillikuma 382. panta izpratnē, persona, kurai pieder dzīvokļa tiesība, ja ir saņemta dzīvojamās telpas īpašnieka piekrišana, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.

(2) Dzīvojamās telpas īrnieks (turpmāk – īrnieks) ir fiziskā persona.

(3) Dzīvojamās telpas īres līgumu vienlaikus var slēgt ar vairākiem īrniekiem, nododot dzīvojamo telpu tiem kopīgā lietošanā."

 

Īres likumā ir saglabāts iepriekšējais princips, ka par izīrētāju var būt gan dzīvojamās telpas īpašnieks, gan valdītājs, gan arī pašvaldība, ja tā ir ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.3 Papildus noteikts, ka par izīrētāju var būt arī mantojums un persona, kurai pieder dzīvokļa tiesība.

Mantojuma kā subjekta iekļaušana Īres likumā dos lielāku skaidrību fiziskas personas (izīrētāja) nāves gadījumā (fiziskai personai nomirstot, atklājas mantojums (juridiska persona), un tas nepārstāj piedalīties civiltiesiskajā apgrozībā un var būt arī līguma subjekts – izīrētājs), jo paies zināms laiks, kamēr mantinieki tiks apstiprināti mantojuma tiesībās.

Tomēr diskutējams ir jautājums par personas, kurai pieder dzīvokļa tiesība, kā subjekta iekļaušanu Īres likumā. Lai gan Civillikuma4 1228. pantā ir noteikta iespēja, ka dzīvokļa tiesības izlietotājs var "atdot telpas citiem vienīgi ar īpašnieka piekrišanu", par svarīgāku atzīstams dzīvokļa tiesības nodibināšanas mērķis – izmantot dzīvokli dzīvošanai konkrētai personai, nevis peļņas gūšanai, un šī tiesība jāizmanto personiski, un nebūtu pieļaujams nodot dzīvokli tālāk pat bez atlīdzības.5 Līdz ar to šāds subjekta veids – persona, kurai pieder dzīvokļa tiesība – no Īres likuma būtu izslēdzams.

Īres likuma pieņemšanas gaitā notika diskusijas par to, vai izīrētājs var būt īpašnieks vai arī valdītājs. Daļa darba grupu dalībnieku, t.sk. arī raksta autors, uzskatīja, ka vajadzētu atstāt tikai īpašnieku, jo tā ir persona, kas atbilstoši Civillikuma 994. panta pirmajā daļā noteiktajam ierakstīta zemesgrāmatā vai atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"6 73.8 pantam līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ierakstīta Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā.

Tas ir viegli pārbaudāms, un tādā veidā tiktu nodrošināta stabilāka civiltiesiskā apgrozība. Savukārt jēdziens "valdītājs" ir ļoti plašs, un tas var radīt neskaidrības līguma slēgšanā, kā arī nedrošību īrniekiem. Jāuzsver, ka Īres likumā ar valdītāju saprotams tiesiskais valdītājs, tādējādi nošķirot izīrētāju no īrnieka, kas ir tikai dzīvojamās telpas turētājs jeb faktiskais valdītājs.7

Savukārt par īrnieku saskaņā ar Īres likumu var būt jebkura fiziskā persona, bez jebkādiem kritērijiem un ierobežojumiem, kā tas bija iepriekš (iepriekšējais likums noteica, ka par īrnieku var būt pilsonis/nepilsonis vai persona, kura saņēmusi uzturēšanās atļauju). Tas saistīts ar to, ka Īres likums vairs neregulē nekādus jautājumus par valsts un pašvaldību palīdzību īrniekiem dzīvokļu jautājumu risināšanā, tāpēc nav nepieciešamas papildu pazīmes vai kritēriji, kādi bija noteikti iepriekš.

Visbeidzot, 5. panta trešā daļa noteic, ka īres līgumu var noslēgt ar vairākiem īrniekiem, tādējādi arī viņu atbildība pret izīrētāju kļūst solidāra, un tas arī pilnībā atrisina nereģistrēto partnerattiecību, t.sk. viendzimuma partneru attiecību, jautājumu. Tāpat kopīgi dzīvojamo telpu var īrēt citas personas, kuras nesaista radniecība, bet kuras izlēmušas dzīvot kopā, piemēram, studenti, pensionāri. Jāatzīmē, ka arī iepriekšējā likumā nebija liegts slēgt dzīvojamās telpas īres līgumu ar vairākiem īrniekiem, bet vairāk uzsvars bija uz īrnieku un ģimenes locekļu savstarpējām saistībām, kur īrnieks parasti viens slēdza īres līgumu, bet ģimenes locekļi bija solidāri atbildīgi uz likuma pamata. Savukārt Īres likumā īpaši ir uzsvērts, ka īrnieks ir galvenais subjekts īres attiecībās un ģimenes locekļiem ar izīrētāju saikne ir ļoti minimāla, un ģimenes locekļi patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst.8

Īres likumā pamatoti nav iekļauta iepriekšējā likumā paredzētā kārtība attiecībā uz tādiem subjektiem, kuriem ir ierobežota personas rīcībspēja. Šādos gadījumos, kad izīrētājam vai īrniekam rīcībspēja ir ierobežota, darījumu slēgšanas iespējamību un kārtību noteic Civillikuma noteikumi.

Plašāks ieskats jautājumā par dzīvojamās telpas īres līguma subjektiem ir lasāms žurnāla "Jurista Vārds" 2020. gada 13.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
9
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Numura tēma
Pienākums pret sabiedrību un īres tiesībām
Mārtiņš Auders
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamo telpu īres likuma mērķis un izstrādes nepieciešamība
Inga Kudeikina
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līguma obligātie noteikumi – tiesiskā regulējuma apskats

Rakstā analizēti Dzīvojamo telpu īres likuma 8. pantā paredzētie dzīvojamo telpu īres līguma obligātie noteikumi īrnieka un izīrētāja tiesību un pienākumu samērīguma kontekstā.

Dita Buša
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšana, izbeigšana un atkāpšanās no tā
Šī raksta mērķis ir sniegt īsu ieskatu dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas, izbeigšanas un atkāpšanās tiesību īstenošanā līdz ar jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma (turpmāk – Īres likums) spēkā stāšanos. Rakstā ...
Jorens Jaunozols
Skaidrojumi. Viedokļi
Īrnieka un mājoklī iemitināto personu tiesības un pienākumi
Mainoties dzīvojamās telpas īres tiesiskajam regulējumam (un tieši – pieņemot Dzīvojamo telpu īres likumu1 (turpmāk – Īres likums)), ir vairāki tiesību jautājumi, kas palikuši neskarti, un vairāki, kuros likumdevējs ir veicis ...
AUTORU KATALOGS