ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

26. Oktobris 2021 /Nr.43 (1205)

Fiktīvu īres līgumu problemātikas daļējs risinājums Dzīvojamo telpu īres likumā
Dr. iur.
Rolands Neilands
Zvērināts advokāts 

Šajā rakstā vērsta uzmanība uz to, ka ar jauno Dzīvojamo telpu īres likumu tiek risināta arī fiktīvu īres līgumu problēma un ir panākts būtisks uzlabojums, salīdzinot ar iepriekšējo tiesisko regulējumu, taču šī problēma nav atrisināta pilnībā.

Autors jau iepriekš rakstā "Fiktīvie īres līgumi"1 ir vērsis lasītāju uzmanību uz fiktīvu īres līgumu problemātiku, kas jo īpaši aktuāla ir saistībā ar piedziņas vēršanu uz nekustamajiem īpašumiem. Lai kavētu piedziņas procesu, novilcinātu laiku jaunā īpašnieka ievešanai nosolītā īpašuma valdījumā, kaitētu hipotēkas kreditoram, kā arī nodrošinātu sev un saviem radiniekiem iespēju pēc iespējas ilgāk dzīvot ieķīlātajā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā, par to nemaksājot kredīta maksājumus, saņemto pakalpojumu (ūdens, kanalizācijas, siltumapgādes, dabasgāzes u.c.) maksājumus, kā arī reālus īres maksājumus, negodprātīgi parādnieki mēdz noslēgt fiktīvus īres līgumus ar saviem radiniekiem, svaiņiem, draugiem vai paziņām. Realitātē nekustamajos īpašumos parasti dzīvo paši parādnieki un viņu ģimenes locekļi, nevis fiktīvie īrnieki.

Praksē ir sastopami gadījumi, ka, izmantojot fiktīvos īres līgumus, parādnieki vai ar viņiem saistītās personas vēl joprojām dzīvo nekustamajos īpašumos kopš iepriekšējās finanšu krīzes, tas ir, kopš 2007. gada. Ir pat tāds gadījums, ka ir pabeigts viens tiesas process, tiesas spriedums par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu un personu izlikšanu ir stājies spēkā, bet, kad tiesu izpildītājs uzsāk sprieduma izpildi, viņam tiek iesniegts cits īres līgums – šoreiz apakšīres līgums, kura noslēgšanas datums ir norādīts dažas dienas pirms tiesas spieduma spēkā stāšanās datuma. Šajā gadījumā, ievērojot patvaļas aizlieguma principu civiltiesībās (Civillikuma 1732.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
2
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Numura tēma
Pienākums pret sabiedrību un īres tiesībām
Mārtiņš Auders
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamo telpu īres likuma mērķis un izstrādes nepieciešamība
Jānis Lapsa
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līgums: subjekti, priekšmets, termiņš, forma, īres maksa un saistītie maksājumi
Pēc gandrīz trīsdesmit gadiem 1993. gada 16. februārī pieņemto likumu "Par dzīvojamo telpu īri"1 ir nomainījis Dzīvojamo telpu īres likums2 (turpmāk – Īres likums), kurš stājās spēkā 2021. gada 1. maijā un kura pieņemšanas ...
Inga Kudeikina
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līguma obligātie noteikumi – tiesiskā regulējuma apskats

Rakstā analizēti Dzīvojamo telpu īres likuma 8. pantā paredzētie dzīvojamo telpu īres līguma obligātie noteikumi īrnieka un izīrētāja tiesību un pienākumu samērīguma kontekstā.

Dita Buša
Skaidrojumi. Viedokļi
Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšana, izbeigšana un atkāpšanās no tā
Šī raksta mērķis ir sniegt īsu ieskatu dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas, izbeigšanas un atkāpšanās tiesību īstenošanā līdz ar jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma (turpmāk – Īres likums) spēkā stāšanos. Rakstā ...
AUTORU KATALOGS