ŽURNĀLS Viedoklis

Šī brīža tiesu prakse procesos par noziedzīgi iegūtu mantu rāda, ka manta tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta valsts labā, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Ekonomisko lietu tiesas (turpmāk – ELT) un Rīgas apgabaltiesas (turpmāk – RAT), kas kā apelācijas instances tiesa izskata sūdzības vai protestus par ELT lēmumiem, lēmumu motīvu daļā rakstītais, ka naudas līdzekļi iegūti legalizācijas rezultātā vai arī iegūti nenoskaidrota noziedzīga nodarījuma rezultātā, raisa pamatotas šaubas par procesa tiesiskumu un aizskartā mantas īpašnieka tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Neanalizējot tiesību uz taisnīgu tiesu saturu, kurā ietilpst arī taisnīga lietas izspriešana, tiesas neatkarība un objektivitāte,¹ aktualitāti noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijā iezīmē sistemātiska tiesnešu ietekmēšana nolūkā īstenot arestētās mantas konfiskāciju valsts labā. Proti, ietekmēšanas pirmavots iezīmējās 2020. gada oktobrī, kad Finanšu izlūkošanas dienests (turpmāk – FID) organizēja tiešsaistes mācības tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (turpmāk – NILL) izmeklēšanā un iztiesāšanā. Neskatoties uz to, ka FID mācību materiāliem un to saturam noteica ierobežotas pieejamības informāciju, publiskajā telpā plašu rezonansi izraisīja šo mācību deklarētais mērķis – NILL lietās tiesas procesam ir jābūt ātram, tiesneši varētu nokļūt strupceļā, uzaicinot lielu daudzumu liecinieku un nozīmējot apjomīgas ekspertīzes.