Pagājušā gada nogalē uzvirmoja jautājumi par Saeimā 2024. gada martā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu”1 un Pašvaldību likumā2 un šaubas par to ietekmi. Šos grozījumus Saeimā iesniedza Valsts prezidents, un tie likumā “Par valsts noslēpumu” papildināja amatpersonu sarakstu, kurām pēc amata ir pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot amata pienākuma veikšanai, šajā sarakstā iekļaujot arī pašvaldības domes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.
Šī raksta uzdevums ir vēlreiz atgādināt par Valsts prezidenta iniciatīvas mērķiem un ar grozījumiem piedāvāto risinājumu šo mērķu sasniegšanai, kliedēt trīs mītus par pieņemto grozījumu saturu, tostarp par prasības saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam obligātumu, kā arī iezīmēt no likuma “Par valsts noslēpumu” un Pašvaldību likuma sistēmiski izrietošos secinājumus par rīcību gadījumos, ja pašvaldības vadītājs nesaņem speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Pašvaldību likuma 1. pantā sniegts lakonisks, bet vienlaikus ietilpīgs šī likuma un pašvaldību darbības kopumā mērķis – nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī līdzsvarotu pašvaldības pakalpojumu pieejamību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes