ŽURNĀLS Viedoklis

I. Ievads

2024. gadā norisinājās Starptautisko tiesību komisijas (turpmāk – Komisija) 75. sesija. Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) finansiālās krīzes dēļ sesijas ilgums diemžēl tika samazināts no 12 uz 10 nedēļām,¹ tomēr kopumā Komisijas darbs bija produktīvs, turpinot starptautisko tiesību kodifikāciju un vairāku būtisku tēmu progresīvu attīstību, kā arī (gan ierobežotā formātā) atzīmējot Komisijas 75. gadadienu Ženēvas Augstākā līmeņa programmu institūtā (Geneva Graduate Institute).² Turpinot iesākto tradīciju,³ centīšos sniegt savu personisko skatījumu uz iepriekšējo Komisijas sesiju. Pamatā pievērsīšos pienesumam pēc būtības, kas lasītājiem droši vien būs interesantāk, un neatkārtošu Komisijas struktūras un procedūras aprakstu.⁴ Tomēr atzīmēšu, ka kolēģi šajā gadā mani ievēlēja par Komisijas pirmo priekšsēdētāja vietnieku, kas deva iespēju gan vadīt svarīgo Plānošanas grupu, gan divas nedēļas darboties kā Komisijas priekšsēdētāja vietas izpildītājam.⁵ Rakstā sākotnēji pievērsīšos divām, manuprāt, svarīgākajām 75. sesijas tēmām – valstu amatpersonu imunitātei un jūras līmeņa celšanās tiesiskajiem aspektiem, turpinot ar piezīmēm par citiem vērtētajiem jautājumiem un pabeidzot ar prognozi nākamajai sesijai šajā gadā.

II. Valsts amatpersonu imunitāte

2022. gadā Komisija pirmajā lasījumā pieņēma pantu projektu par valsts amatpersonu imunitāti no ārvalstu kriminālās jurisdikcijas (turpmāk – 2022. gada pantu projekts).⁶ Valsts amatpersonu imunitāte ir senākā Komisijas tēma (iekļauta darba programmā jau 2007. gadā)⁷ un starptautisko tiesību praktiķiem un pētniekiem droši vien vislabāk zināma gan praktiskās nozīmes, gan juridiskās diskusijas sakarsētības pakāpes dēļ.⁸ 2022. gada pantu projekta 7. pants ir piemērs tik asai viedokļu nesakritībai, ka 2017. gadā Komisija, nespējot sasniegt konsensu, balsoja par to, vai ratione materiae imunitāte attiecas uz starptautiskiem noziegumiem (nē, bet šo starptautisko noziegumu sarakstā neiekļaujot agresijas noziegumu).⁹ Diskusija par Krievijas juridisko atbildību par agresiju pret Ukrainu īpaši piesaistīja valstu uzmanību amatpersonu imunitātes jautājumam, it īpaši Ukrainu atbalstošajās valstīs.