ŽURNĀLS Notikums

28. Janvāris 2025 /Nr.4 (1374)

Kasācijas sūdzību skaits turpina samazināties
Apkopoti Senāta darba 2024. gada rezultāti
Foto no AT arhīva

17. janvārī notika ikgadējais Augstākās tiesas pārskata pasākums – plēnums, kurā tika analizēti 2024. gada darba rezultāti. Arī pērn ir turpinājies kasācijas sūdzību skaita kritums, kura ietekmē pēdējos desmitgados saņemto lietu skaits Latvijas augstākajā tiesu instancē ir samazinājies par aptuveni 40 procentiem.

Tāpat kā pirmās un otrās instances tiesās, arī kasācijas instancē turpinās pēdējo gadu pārliecinošā tendence – saņemto lietu skaita samazināšanās. To apliecināja arī Augstākās tiesas (AT) ikgadējā pārskata sanāksme jeb plēnums, uz kuru 17. janvārī pulcējās visu triju Senāta departamentu locekļi. Tieslietu padomes lēmums nosaka, ka Senātā ir 36 senatori, no kuriem viens ir AT priekšsēdētājs, 11 senatori ir Administratīvo lietu departamenta (ALD) locekļi, 15 senatori darbojas Civillietu departamentā (CLD), bet deviņi – Krimināllietu departamentā (KLD). Šobrīd nav aizpildītas divas senatoru vakances (pa vienai CLD un KLD), tātad Senāts pašlaik darbojas 34 senatoru sastāvā.

Aplūkojot pēdējo desmit gadu statistiku (skat. 1. tabulu), jāsecina, ka ikgadējais kasācijas sūdzību skaits šai laikā sarucis par aptuveni 40 %: 2015. gadā AT saņēma 3408 lietas, savukārt 2024. gadā – 2008 lietas. Līdz ar lietu skaita straujo sarukumu tiesai izdevies būtiski samazināt arī lietu izskatīšanas termiņus un neizskatīto lietu atlikumus. Jau minētajā 2015. gadā Augstākā tiesa izskatīja 3657 lietas, gadu noslēdzot ar 2448 lietu atlikumu. Savukārt pērn trīs Senāta departamenti kopā izskatījuši 2005 lietas, bet gada noslēgumā neizskatīta atlikusi 841 lieta.

Aplūkojot lietu “caurlaidību”, ko Eiropas Komisijas tiesu efektivitātes institūcija CEPEJ (Council of Europe European Commission for the efficiency of justice) mēra ar lietu izskatīšanas koeficientu,1 AT rādītājs pagājušajā gadā ir bijis 100 %.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kristīne Līce
Skaidrojumi. Viedokļi
Kliedējot mītus: speciālā atļauja pašvaldību vadītājiem ir likumā uzlikts pienākums
Pagājušā gada nogalē uzvirmoja jautājumi par Saeimā 2024. gada martā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu”1 un Pašvaldību likumā2 un šaubas par to ietekmi. Šos grozījumus Saeimā iesniedza Valsts ...
Uldis Krastiņš
Numura tēma
Kas sagaida mazās valstis? Starptautisko publisko tiesību aktualitātes
Šajā nedēļā pieminam tiesību zinātnieci un Satversmes tiesas tiesnesi Dr. iur. Kristīni Krūmu (1974–2016), kuras zinātnisko interešu lokā bija starptautiskās tiesības.1 Tādēļ šoreiz žurnāla fokusā starptautisko publisko ...
Ineta Ziemele, Māris Lejnieks
Aptauja
Ko paredz starptautiskās publiskās tiesības šeit un tagad
Kārlis Markss sava darba “Der achtzehnte Brumaire des Louis Napoleon” (Luija Napoleona miglas mēneša 18. diena) ievadā ierakstīja labi zināmo teicienu: “Hēgelis ir teicis, ka visi lielie vēstures notikumi un personāži ...
Mārtiņš Paparinskis
Viedoklis
Starptautisko tiesību komisijas 2024. gada sesija
Jānis Grasis
Viedoklis
Kad valsts nespēj pildīt savas saistības...
AUTORU KATALOGS