ŽURNĀLS

TM Publisko tiesību departamenta direktore, LU doktorante, Mag. iur. Aija Rozena:

Referāts zinātniski praktiskajā konferencē “Administratīvo sodu procesa likumprojekts (problēmas un risinājumi)” Rīgā 2003. gada 20. martā

Administratīvo sodu process šobrīd normatīvi ir regulēts 1984.gadā pieņemtajā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – kodekss vai APK). Lai gan kodekss pēcokupācijas periodā grozīts vairāk nekā 60 reižu, jāatzīmē, ka administratīvās atbildības tiesību normas (gan materiālās, gan procesuālās) saglabājušas padomju laikam raksturīgo tendenci, piemēram, sodus par administratīvajiem pārkāpumiem joprojām uzliek arī tiesa; kodeksā ir noteikti administratīvajam pārkāpumam neatbilstoši sodi, piemēram, administratīvais arests, tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus, tiesību atņemšana nodarboties ar atsevišķu vai visu veidu uzņēmējdarbību.

Pie kodeksa normu sakārtošanas šobrīd strādā Tieslietu ministrijā (TM) izveidotā darba grupa, kuras izstrādātais likumprojekts “Administratīvo sodu procesa likums” atkārtoti tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē šā gada 16.janvārī.1 Ar atsevišķiem jauninājumiem administratīvo sodu procesā varat iepazīties darba grupas vadītājas iepriekš sniegtajos komentāros laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”2.

Savukārt šajā ziņojumā uzmanība tiks pievērsta lēmumiem, kurus iestāde pieņem administratīvo sodu procesā, to veidiem un apstrīdēšanas aspektiem.

Viena no valsts pārvaldes administratīvās darbības sastāvdaļām ir konkrētu gadījumu regulēšana ar administratīvajiem aktiem saskaņā ar likumu3.. Mūsu valstī šī darbība normatīvi ir regulēta Administratīvā procesa likumā (APL), nostiprinot tajā modernus, cilvēktiesībām atbilstošus valsts pārvaldes darbības principus, padarot valsts pārvaldes iestādes rīcību paredzamu.

Arī administratīvo sodu process kā administratīvā procesa sastāvdaļa ir izstrādāts, ievērojot APL pamatnostādnes, piemēram, valsts pārvaldes kompetencē esošos lēmumus pieņem pati valsts pārvalde, savukārt tiesa4 darbojas kā valsts pārvaldes uzraugs. Ievērojot administratīvo sodu procesa specifisko, proti, piespiešanas raksturu (pret personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, iestāde piemēro administratīvos piespiedu līdzekļus5, gan konstatējot administratīvā pārkāpuma faktus, gan saucot personu pie administratīvās atbildības6, kā arī veicot soda piespiedu izpildi), tas tiek regulēts no APL atsevišķā likumā.

Administratīvo sodu procesa pamatuzdevums ir noteikt personas un valsts pārvaldes iestāžu tiesiskās attiecības, kas rodas administratīvā pārkāpuma gadījumā, proti, kārtību:

— kādā konstatējami administratīvā pārkāpuma fakti;

— kādā konstatējama vainīgā persona;

— kādā ierosināma un izskatāma administratīvo pārkāpumu lieta;

— kādā pieņemami lēmumi par administratīvā soda uzlikšanu;

— kādā apstrīdami un pārsūdzami minētie lēmumi, kā arī šo lēmumu izpildes kārtību.