Mag.iur.comp. Eduards Virko, zvērināts notārs Rīgā
Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Referāts nolasīts Latvijas atjaunotā notariāta desmitgadei veltītajā zinātniskajā konferencē “Latvijas notariāts ceļā uz Eiropas Savienību”, kas notika Rīgā 5. un 6. septembrī
1.
“Jaunā likuma pamatdoma ir celt un sargāt notāru institūtu kā publiskas uzticības iestādījumu, dodot pilsoņiem iespēju katrā vajadzības gadījumā ērti un droši izlietot notāru pakalpojumus” – tā teica tieslietu ministrs Hermanis Apsīts 1937. gada decembrī, paziņojot sabiedrībai par jaunā Notāru likuma pieņemšanu.
Notariāts kā institūts Latvijā patiešām tradicionāli bauda sabiedrības uzticību. Noteiktās dzīves sfērās (kā nekustamo īpašumu apgrozība, mantojuma tiesības u.tml.) bieži tiek uzmeklēts notārs, un tas notiek pat tad, ja pēc likuma notāra līdzdalība nemaz nav nepieciešama. Notariāts – kā valsts veidots un pārvaldīts institūts – turklāt ir atvērts ikvienai personai, kamēr citi juridisko pakalpojumu sniedzēji parasti izrādās vai nu pārāk dārgi, vai pārāk neuzticami.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes