MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un stiprinātu cīņu ar finanšu un muitas noziegumiem, pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja iesniegšanai Saeimā Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Nodokļu un muitas policijas likumā, kas paredz, ka ar 2026. gada 1. janvāri Nodokļu un muitas policiju nodos iekšlietu ministra pārraudzībā.  ...

Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte 23. oktobrī pulksten 16.30 aicina uz atklātu vieslekciju Konferenču zālē, ko lasīs Mīkola Romera universitātes profesors Raimundas Moisejevas par tēmu "Konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā nodarītu zaudējumu atlīdzība Lietuvā".  ...

Senāta Civillietu departamenta 2025. gada spriedums lietā SKC-[C]/20251 izgaismo vairākus nozīmīgus aspektus par komercķīlas tiesiskajām sekām, komercķīlas objektu atsavinājuma ierobežojumiem un Civillikuma normu piemērojamību gadījumos, kad darījumā iesaistītās personas rīkojas pretrunā ar ķīlas tiesībām. Spriedums kalpo kā orientieris komercķīlas aizsardzības tvēruma izpratnē, jo sevišķi maksātnespējas procesu kontekstā. ...

Arī šogad Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē notika “Septembra saruna par starptautiskajām tiesībām”. Par starptautiskajām tiesībām sarunājās divi starptautisko tiesību profesionāļi, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes absolventi – Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce un Starptautisko tiesību komitejas priekšsēdētājs un Londonas Universitātes koledžas profesors starptautiskajās publiskajās tiesībās Mārtiņš Paparinskis. Sarunas centrā bija starptautiskās tiesvedības aktualitātes. ...

Raksta autores mērķis ir veicināt politiskas un juridiskas diskusijas veidošanos par potenciālu deleģētās likumdošanas tiesību institūta atjaunošanu, ņemot vērā, ka deleģētās likumdošanas tiesību institūta neesamība ir atzīstama par robu Latvijas tiesiskajā sistēmā un būtu vajadzīgi efektīvi pilnveidojumi. Raksta ietvaros autore vēlreiz apskatīs deleģētās likumdošanas būtību, šā tiesību institūta un tā neesamības problemātiku un potenciālas atjaunošanas lietderību, analizējot šādas normas potenciālo redakciju. ...

Ārvalsts šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpildīšana Latvijas Republikā tiek regulēta Civilprocesa likuma 78. nodaļā. Civilprocesa likuma 649. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka pieteikumu par ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu var noraidīt tikai Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.1 Ņemot vērā, ka šī ir maz pētīta joma un ka Latvijas tiesām būtu tieši jāpiemēro ...

Valoda ir dzīvs, nepārtraukti mainīgs fenomens, kas attīstās līdz ar sabiedrību. Valoda veido mūsu pasaules uztveres ietvaru: tas, ko un kā mēs varam izteikt, ietekmē to, ko un kā mēs pamanām pasaulē.1 Vārdi un gramatika ietver vērtējumus, metaforas un konceptus, kuri nosaka, kā mēs strukturējam domas, uztveram pasauli un interpretējam pieredzi. Valoda ir kognitīvs instruments, kas virza uzmanību uz noteiktām realitātes jomām ...

Šā raksta mērķis ir, analizējot nacionālās identitātes jēdzienu un vienu no tās izpausmēm – valsts valodu –, noskaidrot, vai un kādā veidā iespējams respektēt abas šīs intereses. Lai to noskaidrotu, rakstā analizētas juridiskajā doktrīnā, Eiropas Savienības Tiesas un Satversmes tiesas judikatūrā paustās atziņas. ...

Latviešu valoda nav tikai saziņas līdzeklis, tā ir mūsu tautas identitātes, kultūras un valstiskuma kodols un demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanas stūrakmens. Latviešu valoda ir daudz vairāk nekā likuma burts, un tās aizsardzība sniedzas tālāk par juridiskajiem rāmjiem un politiskajām funkcijām un ir komplekss un daudzšķautņains uzdevums, jo vēsturiskā pieredze un padomju okupācijas un rusifikācijas sekas ir atstājušas ...

Periodiski izskan dažādi ievērojami konkurences tiesību pārkāpumi, piemēram, septembrī plašu publicitāti guvušais Konkurences padomes atklātais kartelis inženierkomunikāciju būvdarbu iepirkumos.1 Tāpēc tikai likumsakarīgi, ka Konkurences likums regulāri piedzīvo grozījumus, kas vērsti uz efektīvāku tiesisko aizsardzību. Arī šoruden Saeimas darba kārtībā nonākuši grozījumi Konkurences likumā, kas 2. oktobrī tika nodoti izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.2 Likumprojekts ievieš jaunu atbildības institūtu – tirgus dalībnieku amatpersonu personisko atbildību par konkurences tiesību pārkāpumiem. Vienlaikus grozījumi risina arī institucionālus jautājumus, paredzot vienkāršot Konkurences padomes vadības nomaiņas procedūru. ...

Saeimas Juridiskā komisija 7. oktobrī vienojās Saeimā virzīt lēmuma projektu, kas precizē – lai piemērotu Krimināllikumā noteikto atbildību par vajāšanu, nav nepieciešams pierādīt personas nolūku iedvest bailes. Komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas deputāti, analizējot vajāšanas jēdzienu krimināltiesībās, jau iepriekš secinājuši, ka pašlaik tiesu praksē pastāv atšķirīgas likuma interpretācijas. “Krimināllikums ...

7. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja iesniegšanai Saeimā Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kas paredz būtiskas izmaiņas dzīvesvietas deklarēšanas procesā personām, kuras, deklarējot dzīvesvietu, ir sniegušas nepatiesas ziņas. Likumprojekta izstrāde ir saistīta ar 2023. gada 14. februārī portālā ManaBalss.lv uzsākto Latvijas pilsoņu iniciatīvu “Deklarēšanās īpašumā ...

6. un 7. oktobrī norisinājās Latvijas tiesnešu neklātienes konference (e-konference), kurā tika ievēlēti jauni Tieslietu padomes, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļi. Konference tika organizēta saskaņā ar Tieslietu padomes iepriekš apstiprināto konferences organizēšanas un norises plānu, nodrošinot kandidātu prezentācijas, iespēju kandidātiem uzdot jautājumus, kā arī elektroniskas vēlēšanas. ...

Ar tieslietu ministra rīkojumu par Maksātnespējas kontroles dienesta direktora pienākumu izpildītāju noteikta Baiba Banga. Maksātnespējas kontroles dienestā (iepriekš – Maksātnespējas administrācija) viņa strādā jau gandrīz 20 gadus. ● ● ● Valdība 7. oktobrī apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas, kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30 eiro mēnesī. ...