MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Likumdevēja izvēlētais atlīdzināšanas regulējums, ar zaudējumiem aptverot arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību, nonāk pretrunā Latvijas tiesību sistēmā valdošajai jēdziena “zaudējumi” izpratnei un rada citas ar atlīdzinājuma procedūras izpratni un tiesiskuma izvērtēšanu saistītas problēmas. Juridiskās palīdzības izdevumu kategorizēšanā pastāv neviennozīmīga pieeja – no vienas puses tiesas, kas praktiski piemēro esošo regulējumu, saskaņā ar kuru šie izdevumi aptverti zem zaudējumu jēdziena, tos arī atlīdzina kā zaudējumus un piemēro zaudējumu atlīdzināšanas principus un atziņas. Savukārt, izvērtējot attiecīgo normu satversmību, Satversmes tiesa tos skata kā maksājumus, kas var ierobežot privātpersonas tiesības uz brīvu pieeju tiesai. Neizpratne par juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšanas kārtību atspoguļojas arī pieteikumos, kuros pieteicēji lūdz atlīdzināt faktiskos izdevumus, atsaucoties uz Satversmes 92. panta trešajā teikumā garantētajām tiesībām uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Raksta mērķis ir izzināt juridiskās palīdzības izdevumu kā zaudējumu atlīdzināšanas problemātiku Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma kontekstā. ...

2025. gada aprīļa sākumā Čikāgā, Amerikas Savienotajās Valstīs norisinājās ABA TechShow 2025 – Amerikas advokātu asociācijas (American Bar Association) ikgadējā konference, kas veltīta juridiskajām tehnoloģijām. Timotijs Driskols (Timothy S. Driscoll), Ņujorkas štata Augstākās tiesas tiesnesis (Supreme Court of the State of New York), šajā konferencē piedalījās diskusiju paneļos, daloties ar pieredzi un redzējumu par mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) sistēmu un risinājumu izmantošanu jurista profesijā. Šajā intervijā viņš sniedz savu redzējumu par MI un citām tehnoloģijām, uzsverot gan nepieciešamību apgūt jaunās tehnoloģijas, gan arī ievērot saprātīgu piesardzību attiecībā uz uzdevumiem, kam MI tiek izmantots. Tiesnesis T. Driskols strādā arī specializētā komerctiesā – Nasavas apgabala Komerclietu divīzijā – un intervijā sniedz ieskatu tiesas izveides un darbības principos, kā arī dalās ar pieredzi un novērojumiem, strādājot šajā tiesā. ...

Priekšvēsture Praksē nav un visticamāk arī nebūs iespējams pilnībā izslēgt situācijas, kurās apsūdzībā tiek norādīta kļūdaina juridiskā kvalifikācija vai netiek pietiekami precīzi atspoguļoti visi likumā noteiktie noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi. Šādas nepilnības var izpausties dažādās formās: (1) kāds apstāklis apsūdzībā nav norādīts vispār; (2) tas ir norādīts, taču aprakstīts nepietiekami detalizēti; vai (3) ...

Taisnīguma izpratne nemainīgi ir aktuāls temats diskusijās par tiesību realizāciju. Aktualitāte pamatojas apstāklī, ka taisnīgums ir demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskās sistēmas galīgais mērķis,1 tādēļ nemitīgi tiek domāts par mehānismiem šī mērķa sasniegšanai. Šī diskusija ierasti ir saistīta ar tiesību piemērošanu un tiesas nolēmumu pieņemšanu, jo tieši tiesas uzdevums ir aizstāvēt taisnīgumu, darbojoties sabiedrības interesēs. Proti, tieši tiesu vara ir atbildīga par taisnīguma atjaunošanu, kad nepamatoti ir aizskartas kāda likumiskās intereses.2 Savukārt tiesību zinātnes uzdevums ir identificēt tiesību un to piemērošanas prakses trūkumus, sniegt pamatoti kritisku vērtējumu un priekšlikumus potenciāliem uzlabojumiem.3 ...

Pēc vairāk nekā divdesmit gadu diskusijām Ministru kabinets 2025. gada 2. septembrī konceptuāli atbalstīja Valsts kancelejas sagatavoto priekšlikumu izdienas pensiju sistēmas pilnveidei.1 Lēmums iezīmē pagrieziena punktu sadrumstalotā regulējuma reformā – sistēmā, kas šobrīd rada būtisku slogu valsts budžetam, izdevumiem pēdējā desmitgadē pieaugot vairāk nekā divarpus reizes. Reformas mērķis ir izveidot ilgtspējīgu un vienlīdzīgu kārtību, saglabājot izdienas pensijas tikai amatos ar paaugstinātu risku, pakāpeniski paaugstinot pensionēšanās vecumu un stāžu, kā arī vienkāršojot aprēķina sistēmu. ...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodevis publiskajai apspriešanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2026.–2027. gadam projektu. Nevalstisko organizāciju, privātā un publiskā sektora pārstāvji, kā arī iedzīvotāji aicināti iepazīties ar izstrādātā plāna projektu un līdz 28. septembrim iesniegt Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā savus priekšlikumus. Dokumenta ...

Tieslietu ministrija un SIA “Citrus Solutions” 28. augustā saņēma Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu par jaunā Liepājas cietuma ēku kompleksa pieņemšanu ekspluatācijā. Jaunais Liepājas cietums ir pilnībā uzbūvēts pirms līgumā noteiktā termiņa, turklāt valsts budžetā ietaupot 5,3 miljonus eiro. Latvijā šobrīd darbojas deviņas ieslodzījuma vietas, no kurām sešas atrodas ēkās, kas vecākas par simts gadiem. Liela daļa ...

E-lietas portālā pieejams jauns pakalpojums – valsts kompensācijas kalkulators. Pakalpojums ļauj uzzināt provizorisko kompensācijas apmēru, ko var saņemt persona, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir iestājušās kādas no minētajām sekām: personas nāve, cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku ...

1. septembrī izsludināts atklāts konkurss uz vakantajām rajona (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu amata vietām visā Latvijas teritorijā. Vairāk informācijas par vakancēm – Tieslietu padomes mājaslapā. ● ● ● Lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar Latvijas plānoto prezidentūru Eiropas augstāko administratīvo jurisdikciju tīklā ACA-Europe, Augstāko tiesu 2. septembrī apmeklēja Igaunijas Augstākās tiesas Administratīvo ...

Saistībā ar publiskā un privātā sektora centieniem uzlabot darba efektivitāti pēdējā laika aktualitāte ir darba nespējas lapu pamatotības kontrole. Kāds privāts uzņēmējs publiski paziņojis, ka darbinieki mēdz “saslimt” brīžos, kad atrod lētus lidojumus uz ārzemēm, turklāt negaidītās kaites viņus piemeklē “pa pāriem”, lai ģimene varētu ceļot kopā. Tiesu sistēmā savstarpējie pārmetumi par tiesu procesu apzinātu novilcināšanu ...

Turpinot tradīciju, kas aizsākta 2022. gadā, arī šoruden Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā fakultāte aicina uz pasākumu “Septembra saruna par starptautiskajām tiesībām”.  ...

Rīgas Juridiskā augstskola (RJA) aicina starptautisko tiesību un Eiropas tiesību pētniekus visās Latvijas universitāšu tiesību zinātņu programmās iesniegt rakstus Baltijas Starptautisko tiesību gadagrāmatas 24. sējumam, kas iznāks 2026. gadā.  ...

Tiesvedības aktualitātes 2025. gada augustā.  ...

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina, tiesnesis Mārtiņš Mits un administrācijas vadītāja Marika Laizāne-Jurkāne 2025. gada 4. un 5. septembrī Sofijā, Bulgārijā, piedalījās Eiropas Savienības Tiesas un Bulgārijas Konstitucionālās tiesas organizētajā starptautiskajā konferencē “ESavienoti daudzveidībā III: konstitucionālās uzraudzības loma Eiropas Savienības kopējā tiesiskajā kārtībā” (“EUnited in Diversity III: The Role of Constitutional Justice in the EU Common Legal Order”).  ...