MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

"NJORD” ir starptautisks pilna servisa zvērinātu advokātu birojs, Skandināvijas un Baltijas valstu advokātu biroju tīkla biedrs. NJORD birojos Dānijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir nodarbināti ap 260 darbinieku, no kuriem 135 ir advokāti. Aicina pieteikties sadarbībai advokātu/i Svarīgākās prasības: teicamas angļu valodas zināšanas (rakstiski/mutiski) saziņai starptautiskajā vidē ...

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 2025. gada 23. aprīļa līdz 6. maijam pieņemtajiem lēmumiem. ...

Ar 2025. gada 14. marta spriedumu lietā Nr. 2022-32-01 “Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam”1 (turpmāk – Spriedums) Satversmes tiesa atzina, ka juridiskais ietvars, kas regulē pierādīšanas pienākuma īstenošanas un izpildes kārtību procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, esot tiesisks ...

Šajā rakstā komentāra veidā tiek izteikts viedoklis par atsevišķiem Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2022-32-01 aspektiem. ...

Satversmes tiesa 2025. gada 14. martā publicēja spriedumu lietā Nr. 2022-32-01 par tiesību normām, kas regulē procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Par Satversmes tiesas spriedumu un tajā paustajām atziņām līdz šim ir pamatoti izteikts kritisks vērtējums.1 Tomēr nav noliedzams arī tas, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām ...

Raksta mērķis ir aplūkot Satversmes tiesas secinājumus kopsakarā ar Senāta secinājumiem par netiešo pierādījumu lomu līdzekļu noziedzīgas izcelsmes konstatācijā. ...

[1] Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2025. gada 14. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-32-01 “Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās un septītās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam”. Tas ir kārtējais spriedums lietās, kuras tiesa pēdējos gados ierosina saistībā ar pieteikumiem par likuma normām, kas regulē noziedzīgi ...

Latvijas Republikas Satversmes 102. pants aizsargā pamattiesības apvienoties biedrībās, kas ietver arī tiesības apvienoties arodbiedrībās. Tas paredz, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās. Savukārt Satversmes 108. pants īpašu uzmanību velta arodbiedrību brīvībai, paredzot, ka strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu un tiesības streikot, kā arī valsts aizsargā ...

25. aprīlī norisinājās Satversmes tiesas starptautiskā konference “Konstitucionālo tiesu loma, nodrošinot kopējo Eiropas vērtību noturību saskarē ar mūsdienu izaicinājumiem”. Šādu izaicinājumu klāsts ir plašs – sākot ar dezinformāciju un beidzot ar militāru apdraudējumu. ...

2025. gada 6. martā pieci Saeimas deputāti Saeimas prezidijam iesniedza likumprojektu “Grozījumi Iesniegumu likumā”,1 kura galvenais mērķis ir uzlabot un padarīt efektīvāku saziņu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldes iestādēm. Satversmes 104. pantā nostiprinātās tiesības “vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības” likumprojekta ietvaros interpretētas kā valsts funkcija, kuras īstenošanai ir jābūt mērķtiecīgai un savlaicīgai. Grozījumi skar vairākas būtiskas tiesību normas – Iesniegumu likuma 4. un 5. pantu, kā arī tiek veikti attiecīgi precizējumi 10. pantā un pārejas noteikumos. ...

Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu un tehnoloģiju departamenta direktors Māris Kumerdanks maijā piedalījās Pasaules Bankas organizētajā Zemes konferencē. Tās mērķis bija pieredzes un labākās prakses apmaiņa zemes reģistru pārvaldības uzlabošanā un attīstībā visā pasaulē, kā arī diskusijas par aktuālajiem izaicinājumiem šajā jomā. Konferencē piedalījās pārstāvji no vairāk nekā 30 valstīm, sniedzot iespēju dalīties ar ...

15. maijā Rīgā notika Tieslietu ministrijas organizētā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jeb NB8 un Ukrainas tikšanās. Eksperti apsprieda Ziemeļvalstu un Baltijas valstu līdzšinējo un turpmāko sadarbību ar Ukrainu tieslietu jomā, nodrošinot atbalstu Ukrainai taisnīguma un starptautiskās tiesiskās kārtības atjaunošanā. Ziemeļvalstu un Baltijas valstis pauž stingru nostāju, atbalstot Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti ...

9. maijā Tieslietu padomes sēdē Tieslietu akadēmijas direktore Laila Jurcēna informēja par paveikto akadēmijas darbības pirmajos mēnešos. Kopš Tieslietu akadēmijas darbības uzsākšanas 2025. gada 1. janvārī līdz šim apmācīti jau 662 dalībnieki un īstenots 41 mācību pasākums. Mācību tēmas aptver dažādus tiesnešiem, prokuroriem un tiesu darbiniekiem nozīmīgus un aktuālus jautājumus. L. Jurcēna uzsvēra, ka mācību organizēšanā ...

Saeima 15. maijā Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā apstiprināja Aigaru Strupišu. Viņš ar Saeimas lēmumu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju bija iecelts 2020. gada 21. maijā, un, noslēdzoties amata termiņam, Augstākās tiesas plēnums viņa kandidatūru virzīja atkārtoti. ● ● ● Transportlīdzekļu vadītājiem par bēgšanu jeb agresīvu braukšanu pēc tam, kad kompetentas institūcijas amatpersona atkārtoti pieprasījusi apturēt ...