MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Paula Lipe
žurnāls  8. Oktobris 2024
Trīs Satversmes tiesas tiesneši pauž atsevišķās domas lietā Nr. 2022-45-01
2024. gada 3. septembra "Jurista Vārdā" trīs publikācijas tika veltītas diviem Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk – Satversmes tiesa) spriedumiem lietās par pāreju uz mācībām tikai valsts valodā izglītības iestādēs. Viens no minētajiem spriedumiem – 2024. gada 10. jūlija spriedums lietā Nr. 2022-45-01 – attiecās uz pārejas uz mācībām valsts valodā privātajās izglītības iestādēs atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme), un tajā Satversmes tiesa atzina normas, saskaņā ar kurām privātajās izglītības iestādēs vispārējās izglītības saturs ir jāapgūst valsts valodā, par Satversmei atbilstošām (turpmāk – Spriedums). Nedaudz pēc minētajām publikācijām – 2024. gada 9. septembrī – publicētas trīs tiesnešu atsevišķās domas lietā Nr. 2022-45-01. "Jurista Vārds" piedāvā ieskatu tajā, kāpēc trīs Satversmes tiesas tiesneši pilnībā nepiekrīt viedoklim, kas izteikts Spriedumā. ...
Viktorija Soņeca
žurnāls  8. Oktobris 2024
Tiesa konkrētos apstākļos var nepiemērot konstitucionālās tiesas nolēmumu
Ievads Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) Energotehnica lietā1 vērtēja, vai nacionālā tiesa var neņemt vērā valsts konstitucionālās tiesas sniegto interpretāciju saistībā ar nacionālo tiesību normu, ja šī interpretācija nav saderīga ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesībām. Lai atklātu EST secinājumu loģiku un secību, šī komentāra ietvaros autore sniedz ieskatu pamatlietas ap­stākļos. Tad, ņemot vērā, ka lieta ...
Paula Lipe
žurnāls  8. Oktobris 2024
EST: uzraudzības iestādei nav pienākuma vienmēr piemērot naudas sodu datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā
2024. gada 26. septembrī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pieņēma spriedumu lietā C-768/21 Land Hessen (turpmāk – Spriedums).1 Spriedumā atzīts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – VDAR) jāinterpretē tādējādi, ka uzraudzības iestādei, konstatējot datu aizsardzības pārkāpumu, nav obligāti jāpiemēro korektīvs pasākums. Naudas sods, kas var sasniegt pat 20 miljonus eiro, būtu piemērojams tikai tad, ja tas ir nepieciešams, samērīgs un piemērots konkrētā datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā. ...
Jurijs Georgs Rusakovs
žurnāls  8. Oktobris 2024
Aizliegums sniegt juridisko palīdzību Krievijas valdībai un juridiskām personām paliek spēkā
2024. gada 2. oktobrī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Vispārējā tiesa (General Court) 15 tiesnešu sastāvā pasludināja trīs spriedumus,1 kuros ticis skatīts jautājums par aizliegumu sniegt "juridisko konsultāciju pakalpojumus" Krievijas valdībai un juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas iedibinātas Krievijā. Rakstā autors detalizētāk apskatīs galvenos pušu argumentus, kā arī spriedumā veiktos tiesas secinājumus. ...
Jānis Baumanis
žurnāls  8. Oktobris 2024
Krimināltiesībās principam "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" nav izņēmumu
2024. gada 10. septembrī žurnālā "Jurista Vārds" rakstā "Nodoma un neuzmanības izpratnes kļūdas tiesu nolēmumos"1 Māris Leja atkārtoja 2017. gada 22. augusta rakstā "Princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" krimināltiesībās"2 secināto, ka noteiktā līmenī princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" nedarbojas. Secinājumā likuma (ne)zināšana tika sasaistīta ar Krimināllikuma 8. panta otro daļu, kas paredz, ka, nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm. Šajā rakstā, pievēršot uzmanību arī noziedzīga nodarījuma subjektīvajā pusē ietilpstošām pazīmēm, autors centīsies pamatot, ka krimināltiesībās principam "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" nav izņēmumu. ...
Šarlote Šneidere, Marisa Aktumane
žurnāls  8. Oktobris 2024
No pirmās pieredzes līdz panākumiem: Juridiskās prakses un palīdzības centra 25 gadu stāsts  
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās prakses un palīdzības centrs (turpmāk – Centrs) ir vieta, kur topošajiem juristiem ir iespēja iegūt reālu pieredzi un pilnveidot savas prasmes juridiskajā laukā. Centrs aizvadījis 25 darbības gadus, kas bijuši pilni ar izaicinājumiem, pārmaiņām un neskaitāmiem veiksmes stāstiem. Lai atzīmētu šo dzimšanas dienu un veiksmīgo sadarbību starp visiem Centram piederīgajiem, šī gada 11. oktobrī plkst. 17.00 uz atkalsatikšanos Latvijas Universitātes Mazajā aulā tiek laipni gaidīti visi esošie un kādreizējie Centra studenti un sadarbības partneri (par ierašanos lūgums paziņot uz e-pastu zile@lu.lv). ...
Gatis Litvins
žurnāls  8. Oktobris 2024
Tuvākajos gados var pietrūkt tiesnešu
No Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā noteiktajām tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet valsts konstitucionāls pienākums aktīvi organizēt savu tiesu sistēmu tā, lai tiesas spētu izpildīt visus tām uzdotos uzdevumus un tiesas procesi noritētu saprātīgā termiņā. Lai nodrošinātu tiesu darbību, ir nepieciešami pietiekami un kvalitatīvi cilvēkresursi – tiesneši un tiesu darbinieki. Tāpēc Valsts kontrole veica revīziju par cilvēkresursu pieejamību un attīstību Latvijas rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās. Šis raksts sniegs ieskatu par Valsts kontroles ziņojumā1 iekļauto analīzi attiecībā uz cilvēkresursu situāciju, identificētajām galvenajām problēmām tiesu cilvēkresursu noturībā un attīstībā, kā arī piedāvātajiem ieteikumiem to risināšanai. ...
Latvijas Republikas prokuratūra
žurnāls  8. Oktobris 2024
Pasniegti apbalvojumi prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem
2024. gada 26. septembrī Latvijas Republikas prokuratūra atzīmēja tās dibināšanas 34. gadadienu. Par godu šim notikumam 27. septembrī ģenerālprokurors Juris Stukāns svinīgā pasākumā pasniedza prokuratūras apbalvojumus – Prokuratūras III pakāpes Goda zīmes, Atzinības rakstus un Pateicības rakstus – prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuri ar savu darbu stiprinājuši institūciju un snieguši ieguldījumu tiesiskas Latvijas valsts veidošanā un nostiprināšanā. ...
žurnāls  8. Oktobris 2024
Īsumā...
3. oktobrī norisinājās Latvijas tiesnešu neklātienes konferences trešā vēlēšanu kārta, kurā par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas loceklēm ievēlētas Rīgas rajona tiesas tiesnese Ilze Freimane un Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Sanita Strakše. ● ● ● 3. oktobrī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris ...
žurnāls  8. Oktobris 2024
Atklāj izstādi "Senatoru dāvinājumi muzejam"
Ar izstādes "Senatoru dāvinājumi muzejam" atklāšanu 2. oktobrī Augstākā tiesa (AT) sāka ceļu uz atjaunotā Senāta 30 gadu jubileju, ko svinēs pēc gada – 2025. gada 3. oktobrī. Šajos gados Senātā strādājuši vairāk nekā 70 senatori. Atmiņas par viņiem paliks ne tikai Senāta nolēmumos, bet arī AT muzejā. Tā krājumos ir interesanti un vērtīgi bijušo un arī esošo senatoru dāvinājumi. Daļa dāvinājumu skatāmi izstādē. ...
žurnāls  8. Oktobris 2024
Eiropas prokurori apvieno spēkus jaunā sadarbības tīklā
25. septembrī Hāgā tika atklāts Eirojusta izveidotais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls cīņai pret organizēto noziedzību (European Judicial Organised Crime Network – EJOCN). Latvijas Republikas prokuratūra jaunizveidotajā tīklā ir deleģējusi iesaistīties Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru. Atklāšanā piedalījās arī Latvijas pārstāve Eirojustā Dagmāra Skudra. Lai stratēģiski cīnītos pret augsta ...
žurnāls  8. Oktobris 2024
Jauno tiesnešu diena Augstākajā tiesā
Atcerēties, ka viņi uz darbu neiet kā darbinieki, bet ir konstitucionāla ranga amatpersonas, kas realizē Satversmes 92. pantā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu – to, tiekoties ar jaunajiem tiesnešiem, uzsvēra Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs. 30. septembrī Jauno tiesnešu dienā AT piedalījās deviņi tiesneši, kas nesen sākuši savas darba gaitas. AT priekšsēdētājs jaunajiem kolēģiem norādīja, ka viņi savas ...
Paula Lipe
žurnāls  8. Oktobris 2024
Karteļi paliek nekriminalizēti
Pirms pāris nedēļām publiskajā telpā plaši izskanēja Saeimas lēmums nekriminalizēt prettiesiskas vienošanās starp pretendentiem publiskajos iepirkumos jeb tā dēvētos karteļus.1 Šī iniciatīva, kuru jau vairākus gadus aktīvi virzījusi prokuratūra un atbalstījusi arī Konkurences padome, bija mēģinājums ieviest stingrākus sodus subjektiem, kas iesaistīti aizliegtās vienošanās, kaitējot brīvai konkurencei un sabiedrības interesēm. ...
RĀDĪT VĒL / 31333