MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

E-lietas portālā pieejams jauns pakalpojums - "Valsts kompensācijas kalkulators". Pakalpojums ļauj uzzināt provizorisko kompensācijas apmēru, ko var saņemt persona, kura atzīta par cietušo kriminālprocesā, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir iestājušās kādas no minētajām sekām: personas nāve, cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku ...

Senāta Krimināllietu departaments krimināllietā par personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā apmierināja prokurora protestu un atcēla Latgales apgabaltiesas spriedumu daļā par apsūdzētajam noteikto sodu. Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai.  ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturējis tiesvedību lietā, kurā kāds uzņēmums strīdas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par tiesībām piemērot 0% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi akcīzes preču piegādēm citu Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem.  ...

Tieslietu ministrija un VSIA “Latvijas Vēstnesis” ielūdz medijus uz pētījuma “Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums 2025” rezultātu prezentāciju, kas notiks pirmdien, 8. septembrī, plkst. 15.00 Eiropas Savienības mājas Sarunu istabā (Rīgā, Aspazijas bulvārī 28, 1. stāvā).  ...

Otrdien, 2. septembrī, Ministru kabinets izskatīja Valsts kancelejas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām”. Izdienas pensiju sistēma Latvijā laika gaitā kļuvusi sadrumstalota un nevienlīdzīga - dažādām profesiju grupām noteikti atšķirīgi nosacījumi, kas vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus realitātei un sociālās drošības sistēmai. Šāda pieeja rada arī arvien lielākus izdevumus valsts budžetam, tāpēc ziņojumā piedāvātas būtiskas izmaiņas, lai sistēmu aktualizētu, modernizētu un padarītu taisnīgāku un ilgtspējīgāku.  ...

Jau divdesmito reizi redakcija rīko Latvijā vienīgās nacionāla mēroga jauno juristu zinātnisko pētījumu sacīkstes.  ...

Tieslietu Padomes izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteikušies četri kandidāti.  ...

Latvijas tiesību institūts savas ārvalstu akadēmiķu vieslekciju programmas ietvaros 12. septembrī pulksten 10.00 Senāta lielajā zālē, Tiesu pilī, Rīgā, Brīvības bulvārī 36, rīko Londonas Ekonomikas skolas viesprofesora, karaļa padomnieka Konora Kviglija (Conor Quigley KC) vieslekciju par Eiropas Savienības valsts atbalsta un ārvalstu subsīdiju kontroles tiesībām “State Aid and Foreign Subsidy Control Under European Union Law – Recent Developments and Limitations”. ...

“Find what you love and let it kill you.”1 Prologs Par izglītību rakstīt nav viegli. Aplūkojamais jautājums situēts dažādu zinātņu un domāšanas jomu (pedagoģija, sociālā, pedagoģiskā psiholoģija, filozofija, tiesību zinātne, vēsture, loģika) krustcelēs. Iespējams pat, ka vieglāk ir izglītību īstenot, nevis to pietiekami padziļināti apspriest. Tik daudz ideju, bet tik daudz jau ir pateikts citviet bibliotēkās, internetā ...

Balstoties autora personiskajā pieredzē, šajā rakstā sniegts ieskats izglītības iestādes padomes (turpmāk – Padome) darbības mērķos, uzdevumos un lomā izglītības iestādes ikdienā. Autora pieredze ļauj secināt, ka šādas Padomes loma skolas dzīvē noteikti nav formāla. ...

Šajā rakstā pausts autora viedoklis par valsts finansēto studiju vietu efektivitāti un valsts iezīmēto mērķu sasniegšanu, kā arī izteikts aicinājums uz diskusiju par izmaiņām esošā finansēšanas modelī, lai efektīvāk sasniegtu valsts iezīmētos mērķus. ...

Ikkatras vasaras izskaņā aktualitāti atgūst jautājumi, kas saistīti ar izglītību un izglītības procesu saistītās lietās. Viens no jautājumiem skar to, kāds ir izglītojamo vecāku (personu, kas īsteno aizgādību) (turpmāk – vecāks) tiesību un pienākumu apjoms šajā procesā. Raksta mērķis ir izanalizēt regulējumu un sniegt atbildi uz jautājumu, kāds ir likumisko pārstāvju tiesību un pienākumu apjoms izglītības procesā, lai būtu nepārprotami skaidrs, ar ko vecāks var rēķināties un kas viņam ir jāņem vērā, piedaloties izglītības procesā. ...

Talantīgo izglītojamo atbalsta sistēmas izveide ir viena no mūsdienu izglītības sistēmas prioritātēm, jo tā ietekmē valsts konkurētspēju un nākotnes intelektuālo potenciālu. Tomēr jāatzīst, ka Latvijā šobrīd šāda sistēma nepastāv un faktiski ir tikai deklaratīvi iekļauta valsts politikas dokumentos. Kamēr izglītojamiem ar speciālām vajadzībām ir nodrošināta pietiekami skaidra juridiskā definīcija, identificēšanas procedūras un mērķēts finansējums, talantīgie izglītojamie paliek “neredzami” izglītības sistēmā. Šī situācija raisa jautājumu – vai valsts pietiekami ievēro Satversmes 112. pantā garantētās tiesības uz izglītību tvērumu pilnā apmērā? Tādējādi raksta mērķis ir aktualizēt talantīgo izglītojamo atbalsta sistēmas attīstības iespējas Latvijā, identificējot galvenās problēmas un to cēloņus esošajā tiesiskajā regulējumā. Rakstā tiek analizēta pašreizējā situācija, kas liedz talantīgajiem izglītojamajiem piekļuvi kvalitatīvai un spējām atbilstošai izglītībai, salīdzinot to ar veiksmīgu starptautisko praksi. Raksta nobeigumā tiek piedāvāti risinājumi, kas aptver gan juridisko bāzi, gan praktiskās ieviešanas mehānismus, kas nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem izglītojamiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas vai sociālekonomiskā stāvokļa. ...

Iekļaujoša izglītība mūsdienu sabiedrībā tiek uzskatīta par vienu no būtiskākajiem kvalitatīvas izglītības stūrakmeņiem, kas balstās uz vienlīdzības, diskriminācijas nepieļaujamības un personības attīstības principiem. Arī Latvijas politiskajā un tiesiskajā regulējumā iekļaujošas izglītības ieviešana ir atzīta par vienu no prioritātēm, kas nostiprināta gan izglītības politikas plānošanas dokumentos, gan starptautiskajos tiesību aktos. Taču, neskatoties uz skaidro politisko virzību, normatīvais regulējums attiecībā uz iekļaujošas izglītības saturu, piemērošanu un praktisko ieviešanu aizvien rada izaicinājumus, kas ietekmē tiesību normu vienveidīgu interpretāciju un īstenošanu praksē. ...