“Nav pamata apšaubīt Valsts kontroles kompetenci. Nepieļauju, ka finanšu revīzijas laikā tā būtu kļūdaini konstatējusi trūkumus un arī pārkāpumu ģenerālprokurora rīcībā ar valsts budžeta līdzekļiem,” uzsvēra tieslietu ministrs Jānis Bordāns pēc Augstākās tiesas plēnuma, kurā apsprieda ziņojumu par ģenerālprokurora atlaišanas pamatu pārbaudes rezultātiem.
Valsts kontroles konstatēts likuma pārkāpums ir fakts, kurš rada patstāvīgu amatpersonas atlaišanas pamatu, jo atbilstoši Augstākās tiesas 2017. gada 22. septembra spriedumam lietā SKA-767/2071 (AT senatores Ilze Skultāne, Līvija Slica un Ieva Višķere) Valsts kontroles konstatēts pārkāpums nav savienojams ar jēdzienu nevainojama reputācija un var būt pamats Saeimas ieceltas amatpersonas atlaišanai no amata. To pirms diviem gadiem savā spriedumā ir atzinušas trīs Augstākās tiesas senatores.
Valsts kontrole revīzijā bija konstatējusi, ka ģenerālprokurors nebija ievērojis Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto, ka iestādes vadītājs ir atbildīgs par budžeta efektīvu un ekonomisku līdzekļu izlietošanu atbilstoši paredzētajam mērķim. Valsts kontrole bija konstatējusi būtiskas un visaptverošas neatbilstības[1] un būtisku pārkāpumu, kas rada negatīvas finansiālas sekas.[2]
Valsts kontroles 2019. gada 23. augusta precizētajā viedoklī par revīzijās konstatēto, Valsts kontrole norāda, ka “ģenerālprokurors ir izmantojis Atlīdzības likuma nepietiekami skaidro regulējumu un būtībā par vienu un to pašu papildus saviem tiešajiem pienākumiem veikto darbu piešķīris divas dažādas piemaksas”. Turpat Valsts kontrole secina, ka “šāda rīcība no prokuratūras vadības puses nav atzīstama par pareizu”.
Valsts kontrole ir atzinusi, ka pārkāpums kvalificējams kā būtisks pārkāpums, kas rada negatīvas finansiālās sekas. Tas redzams Valsts kontroles 2019. gada 23. augusta precizētajā viedoklī par revīzijās konstatēto. Atbildot uz Augstākās tiesas senatores lūgumu sniegt viedokli vai Valsts kontroles konstatēto pārkāpumu rezultātā ir pamats atzinumam, ka ir iestājušās būtiskas kaitīgas sekas no finansiālā aspekta, Valsts kontrole paskaidro, ka “2018. gadā prioritārajam pasākumam piešķirto 90 476 eiro izlietošana neatbilstoši piešķiršanas mērķim un tiesību aktiem ir būtisks pārkāpums, kas rada negatīvas finansiālās sekas” (AT senatores atzinuma 14. lpp., 2. rindkopa).
No Latvijas Republikas Augstākā tiesas 2017. gada 22. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-767/2017:
- “[..] prettiesiska rīcība nav savienojama ar labu reputāciju, neskatoties uz to, vai un cik sabiedrībā tiek pieļauti likuma pārkāpumi līdzīgās situācijās.”[3]
- Augstākā tiesa ir atzinusi, ka piepildot jēdziena laba reputācija saturu, tiesai nav papildus jāvērtē, vai citos gadījumos Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītie trūkumi noved pie sekām, ka amatpersonu atbrīvo no amata, un kāda ir konkrētā gadījuma atšķirība.[4]
[1] Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Par Latvijas Republikas Prokuratūras 2018. gada pārskatu”, 5. lpp.
[2] Valsts kontroles 2019. gada 23. augusta precizētais viedoklis
[3] Latvijas Republikas Augstākā tiesas 2017. gada 22. septembra spriedums lietā Nr .SKA-767/2017, 11.punkts
[4] Latvijas Republikas Augstākā tiesas 2017. gada 22. septembra spriedums lietā Nr. SKA-767/2017, 11.punkts