Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

FOTO UN VIDEO

13. Janvāris 2020 / 10:55

Satversmes tiesas gada atklāšanas svinīgajā sēdē akcentē cilvēka cieņu un tiesiskumu

Piektdien, 10. janvārī, otro reizi notika Satversmes tiesas svinīgā sēde, ar kuru simboliski, klātesot amatpersonām no visiem valsts varas atzariem, tika atklāts jaunais Satversmes tiesas darba gads. Svinīgo sēdi atklāja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, sniedzot priekšlasījumu par konstitucionālo tiesību aktualitātēm Latvijā Satversmes tiesas 2019. gada nolēmumu gaismā. Svinīgajā sēdē priekšlasījumu sniedza sēdes goda viesis – Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Ineta Ziemele norādīja, ka Satversmes tiesa jau 24 gadus ar savu judikatūru veido arvien plašāku un vienotāku izpratni par Satversmi – tiesisko ietvaru, kurā mēs dzīvojam un attīstām sevi un savu valsti. Viņa uzsvēra, ka 2019. gadā tiesai nācies konkretizēt cilvēka cieņas saturu vairākos aspektos un sniegt būtiskas norādes attiecībā uz labas likumdošanas principa ievērošanu.

I. Ziemele atzīmēja, ka Satversmes tiesa ir atzinusi, ka cilvēka cieņa un katra indivīda vērtība ir cilvēktiesību būtība. Demokrātija un cilvēka cieņa ir savstarpēji atkarīgas un viena otru nostiprinošas vērtības, tāpēc valsts varas īstenotājiem darbs būtu jāveic tā, lai stiprinātu katra cilvēka cieņu un brīvību. Turklāt jāatceras, ka labas likumdošanas princips ir viens no mehānismiem, kas palīdz sekmēt sabiedrības uzticēšanos valstij un tiesībām.

I. Ziemele uzsvēra, ka demokrātiskā tiesiskā valstī vienmēr jāraugās, kā aizsargāt katra indivīda tiesības, sargājot cilvēka cieņu un brīvību, vienlaikus nodrošinot visas sabiedrības kopējo labumu, kas vērsts uz tautas un valsts ilgtspēju. Viņa atzina, ka šādi risinājumi prasa katra atbildību un savstarpējo solidaritāti. Tas prasa katra konstitucionālā orgāna mainīšanos uz augšu. Satversmei atbilstoša līdzsvara uzraudzība ir un būs Satversmes tiesas galvenais uzdevums.

Valsts prezidents Egils Levits atzinīgi novērtēja Satversmes tiesas aizsākto tradīciju iesākt gadu ar svinīgu sēdi, kurā piedalās visu konstitucionālo orgānu pārstāvji. Viņš atzina, ka tā ir eiropiska, moderna un progresīva, juridiskai kultūrai atbilstoša tradīcija. Satversmes tiesas atskats uz aizvadīto gadu ļauj labāk saskatīt gada aktualitātes, tiesiskajā sistēmā risināmos jautājumus un Satversmes tiesas jaunākās atziņas.

E. Levits savā priekšlasījumā runāja par tiesiskumu. Viņš uzsvēra, ka tiesiskums ir Latvijas konstitucionālās identitātes obligāts elements. Latvija ir tiesiska valsts, kurā par tiesiskas valsts principu īstenošanu gādā visi konstitucionālie orgāni, bet beidzamā instancē par to gādā tieši Satversmes tiesa. Valsts prezidents atgādināja arī to, ka tiesiskā apziņa jāveido arī sabiedrībā, proti, visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jādarbojas un jādzīvo tā, ka viņu rīcība saskanētu ar tiesībām.

Valsts prezidents vērsa uzmanību uz četriem tiesiskuma “ienaidniekiem”: tiesību nihilismu, tiesību formālu piemērošanu, tiesību apiešanu un tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. Priekšlasījuma noslēgumā viņš uzsvēra Satversmes tiesas nolēmumu savlaicīgas izpildes nozīmību, atgādinot, ka tas ir viens no aspektiem, kas pieder pie modernas juridiskās kultūras.

Pēc svinīgās sēdes notika preses konference, kurā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova, priekšsēdētājas padomnieks Inguss Kalniņš, Juridiskā departamenta vadītāja Alla Spale un Sabiedrisko attiecību un protokola nodaļas vadītāja Ketija Strazda informēja par Satversmes tiesas darbu 2019. gadā.

I. Ziemele sniedza informāciju par tiesā ierosināto lietu un vērtēto tiesību normu (aktu) skaitu, uzsverot, ka tam ir tendence pieaugt. Pērn kolēģijās izskatīto pieteikumu skaits bijis gandrīz nemainīgs – 182 pieteikumi –, tomēr salīdzinājumā ar 2018. gadu par 40 % pieaudzis ierosināto lietu skaits, kā arī palielinājies izvērtēto normu skaits. Spriedumos izvērtēta 38 tiesību normu satversmība, 23 tiesību normas atzītas par atbilstošām, savukārt 15 – par neatbilstošām Satversmei.

I. Ziemele norādīja, ka tiesas paveiktais darbs tāpat kā iepriekšējos gados salīdzināms ar zinātnisku grāmatu, kuras apmērs mērāms vairāk nekā 750 lappusēs. Pārskata periodā tiesa ir skatījusi daudz un dažādus tiesību jautājumus – tostarp izskatītas lietas par tiesībām uz izglītību (Nr. 2018-22-01, Nr. 2018-12-01, Nr. 2018-23-03), par tiesībām zināt savas tiesības (Nr. 2018-10-0103, Nr. 2018-13-03), par dzimumu līdztiesību (Nr. 2018-25-01) un par ģimenes tiesību aizsardzību (Nr. 2019-01-01).

S. Osipova vērsa uzmanību uz tiesas plaši īstenoto dialogu nacionālā, Eiropas un starptautiskā līmenī. Nacionālā līmenī viņa izcēla veiksmīgi izveidoto dialogu ar vispārējās jurisdikcijas tiesām, kā arī uzsvēra Satversmes tiesas tiesnešu un darbinieku iesaisti skolu jaunatnes izglītošanā par Satversmi un tajā ietvertajām vērtībām. Jau trešo gadu tiesa rīkoja skolēnu radošo darbu konkursu, kā arī tiesneši lasīja izglītojošas lekcijas skolās. Vērtīgs padarītais darbs ir sadarbībā ar oficiālo izdevēju “Latvijas Vēstnesis” izdotā grāmata “Latvijas Republikas Satversme. Satversmes tiesas atziņas”.

Pērn tiesu dialogs Eiropas un starptautiskā līmenī veidots ar Eiropas Savienības Tiesu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu, Starptautisko tiesu, Austrijas, Armēnijas, Beļģijas, Čehijas, Lietuvas, Slovēnijas un Vācijas konstitucionālajām tiesām, kā arī ar Igaunijas Augstāko tiesu un Francijas augstākajām tiesu instancēm un Valsts padomi. Sanita Osipova uzsvēra, ka pārrobežu dialogs ir svarīgs, lai dalītos pieredzē, apspriestu aktualitātes un gūtu priekšstatu, kādi tiesību jautājumi tiek izskatīti citās tiesās.

A. Spale sniedza informāciju par valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kas no pagājušā gada 1. janvāra pieejama arī Satversmes tiesas procesā. Pārskata periodā valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ir pieprasīta 12 reizes, divos gadījumos sagatavots pieteikums Satversmes tiesai, pēc abiem šiem pieteikumiem ierosinātas lietas. Viņa atgādināja, ka Satversmes tiesas mājaslapā ir pieejams arī tiesas veidotais informatīvais materiāls “Ieteikumi konstitucionālās sūdzības sagatavošanai”.

Savukārt K. Strazda runāja par vairākām Satversmes tiesas 2019. gadā īstenotajām komunikācijas aktivitātēm sabiedrības informēšanas nolūkos. Pagājušajā gadā Satversmes tiesa publiskoja vairākus gadus veidoto Satversmes tiesas judikatūras datubāzi, kurā sistematizētas būtiskākās atziņas no Satversmes tiesas nolēmumiem un tiesnešu atsevišķajām domām. Turklāt kopš pagājušā gada vidus tiesa sniedz iespēju izmantot arī Satversmes tiesas grāmatu un izdevumu fondu.

Ketija Strazda atzīmēja arī pērn turpināto sadarbību ar Latvijas Vēstneša portāla radošo komandu, kā rezultātā izveidoti un publiskoti 9 tiesnešu video par tiesas pieņemtajiem spriedumiem. Jauninājums ir Satversmes tiesas uzsāktā komunikācija sociālajā tīklā Twitter ar kontu @Satv_tiesa.

Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles priekšlasījums Satversmes tiesas svinīgajā sēdē pieejams šeit.

Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita priekšlasījums Satversmes tiesas svinīgajā sēdē pieejams šeit.

Pārskats par Satversmes tiesas darbu 2019. gadā PDF formātā pieejams šeit.

3
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
2. Jūlijs / 17:32
Saeima apstiprina Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam
2. Jūlijs / 17:22
Tiekoties ar Ministru prezidentu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicina varas Latvijā sadarboties kopīga mērķa sasniegšanai
2. Jūlijs / 10:25
Seko līdzi e-pastā Tev atlasītam “Latvijas Vēstneša” saturam!
2. Jūlijs / 09:44
Stājusies spēkā atjaunotā Baltijas valstu konsulārā konvencija
1. Jūlijs / 18:42
Skaidrojošs video par jauno administratīvās atbildības sistēmu  
AUTORU KATALOGS