2020. gada 20. martā Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2019‑10‑0103 “Par Enerģētikas likuma 42.3panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 56., 58. un 87. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 42.3panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam)”.
Lietā ir apvienotas astoņas lietas, kas ierosinātas pēc Alekseja Petrova konstitucionālās sūdzības un vairāku tiesu pieteikumiem.
Apstrīdētās normas
Enerģētikas likuma 42.3panta pirmā daļa (šeit un turpmāk – redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam):
“Ja energoapgādes komersants konstatē, ka enerģijas lietotājs ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumus par dabasgāzes piegādi un lietošanu vai līgumu par dabasgāzes piegādi un tā rezultātā enerģijas lietotājam ir samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, enerģijas lietotājs samaksā energoapgādes komersantam par izlietoto dabasgāzi, kā arī kompensāciju. Kārtību, kādā energoapgādes komersants nosaka faktiski patērētās dabasgāzes daudzumu, kā arī kompensācijas apmēru un aprēķināšanas kārtību, nosaka Ministru kabinets.”
Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1048) 56. punkts:
“Ja sistēmas operators konstatē šo noteikumu vai līguma pārkāpumu, kura dēļ lietotājam ir samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, lietotājs samaksā sistēmas operatoram par izlietoto dabasgāzi, kā arī kompensāciju.”
Noteikumu Nr. 1048 58. punkts:
“Sistēmas operators šo noteikumu 56. punktā paredzēto kompensāciju nosaka, reizinot aprēķināto izlietotās dabasgāzes daudzumu ar tarifu divkāršā apmērā.”
Noteikumu Nr. 1048 87. punkts:
“Sistēmas operators aprēķina šo noteikumu 56. punktā minētā pārkāpuma rezultātā izlietotās dabasgāzes daudzumu mājsaimniecības lietotājam saskaņā ar sistēmas operatora apstiprinātajā norēķinu kārtībā noteiktajām dabasgāzes diferencētajām patēriņa normām.”
Augstāka juridiska spēka normas
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 64. pants: “Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.”
Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”
Enerģētikas likuma 42.3panta pirmā daļa (citēta iepriekš)
Lietas fakti
Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka normas, kas regulē samaksu par dabasgāzi gadījumos, kad enerģijas lietotājs pārkāpis dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumus vai līgumu par dabasgāzes piegādi (turpmāk – dabasgāzes lietošanas noteikumi), kā arī normas par kompensāciju, ko enerģijas lietotājs šādos gadījumos maksā sistēmas operatoram, neatbilst Satversmei.
Pēc pieteikumu iesniedzēju ieskata, Enerģētikas likuma 42.3panta pirmajā daļā (turpmāk – apstrīdētā likuma norma) ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam nav pietiekami skaidrs, tādēļ šī norma neatbilst Satversmes 64. un 105. pantam. Turklāt arī Noteikumu Nr. 1048 87. punkts neatbilstot Satversmes 64. un 105. pantam, jo ar apstrīdēto likuma normu tieši Ministru kabinets esot pilnvarots noteikt kārtību, kādā energoapgādes komersants nosaka pārkāpuma gadījumā patērētās dabasgāzes daudzumu. Ar minēto noteikumu normu Ministru kabinets pēc būtības esot pārdeleģējis šo uzdevumu sistēmas operatoram. Tādējādi Ministru kabinets esot pārkāpis tam likumā noteiktā pilnvarojuma robežas.
Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka apstrīdētajā likuma normā, kā arī Noteikumu Nr. 1048 56. un 58. punktā (turpmāk kopā ar Noteikumu Nr. 1048 87. punktu – apstrīdētās noteikumu normas) paredzētā kompensācija ir sods par enerģijas lietotāja izdarītu pārkāpumu. Nosakot šo sodu, Ministru kabinets esot pārkāpis likumdevēja pilnvarojumu. Turklāt apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums neesot samērīgs.
Tiesas secinājumi
Par prasījuma robežu precizēšanu un efektīvāko pieeju lietas izskatīšanā
Satversmes tiesa ņēma vērā, ka apstrīdētā likuma norma un Noteikumu Nr. 1048 56. un 58. punkts attiecas uz gadījumiem, kad Ministru kabineta noteikumus par dabasgāzes piegādi un lietošanu vai līgumu par dabasgāzes piegādi pārkāpis jebkurš enerģijas lietotājs, savukārt Noteikumu Nr. 1048 87. punktā noteiktais izlietotās dabasgāzes daudzuma aprēķins attiecas tikai uz gadījumiem, kad minēto pārkāpumu izdarījis mājsaimniecības lietotājs. Tādēļ izskatāmajā lietā Satversmes tiesa izlēma izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 64. un 105. pantam, ciktāl tās attiecas uz mājsaimniecības lietotāju. [20.]
Satversmes tiesa nolēma visupirms izvērtēt apstrīdētās likuma normas atbilstību Satversmes 105. pantam, tostarp pārbaudot, vai iespējamais Satversmes 105. pantā ietverto pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, tai skaitā atbilstoši Satversmes 64. pantam. [21.1., 21.2.]
Par Satversmes 105. pantā ietverto tiesību ierobežojumu
Satversmes tiesa atgādināja, ka personas naudas līdzekļi ir tiesību uz īpašumu objekts. Naudas līdzekļu, kuri bija jāiegulda ar apstrīdēto likuma normu noteikto maksājumu veikšanai, aizsardzība ietilpst Satversmes 105. pantā ietverto tiesību uz īpašumu tvērumā. Tātad apstrīdētās normas ierobežoja personai – mājsaimniecības lietotājam – Satversmes 105. pantā ietvertās pamattiesības. [22.2., 23., 31.]
Par apstrīdētās likuma normas satversmību
Par to, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtība pieņemtu likumu un vai tam ir leģitīms mērķis
Apstrīdētajā likuma normā ietvertais pamattiesību ierobežojums bija noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Satversmes tiesa citstarp atzina, ka likumdevējs pats bija izlēmis jautājumu par to, kādā veidā tiek regulētas tiesiskās attiecības, kurās mājsaimniecības lietotājs pārkāpis dabasgāzes lietošanas noteikumus, skaidri pilnvarojot Ministru kabinetu noregulēt atsevišķus ar to saistītos aspektus. [25.]
Mājsaimniecības lietotāja tiesību uz īpašumu ierobežojums bija saistīts ar energoapgādes nepārtrauktības nodrošināšanu un vienlīdzības veicināšanu šo lietotāju un monopolstāvoklī esoša energoapgādes komersanta tiesiskajās attiecībās. Līdz ar to apstrīdētajā likuma normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam bija leģitīmi mērķi – citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība. [26.]
Par to, vai pamattiesību ierobežojums atbilst samērīguma principam
Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajā likuma normā noteiktais pienākums samaksāt par izlietoto dabasgāzi un samaksāt kompensāciju bija vērsts uz energoapgādes sistēmas nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu funkcionēšanu. Turklāt tas motivēja mājsaimniecības lietotāju ievērot dabasgāzes lietošanas noteikumus un līgumu par dabasgāzes piegādi un sekmēja dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu prevenciju. Tādējādi minētais pienākums bija piemērots līdzeklis mājsaimniecības lietotāja tiesību aizsargāšanai un sabiedrības labklājības veicināšanai. [28.1., 28.2.]
Monopolstāvokļa apstākļos Civillikuma vispārīgā regulējuma piemērošana vai sodi, kas piemērojami saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu vai Krimināllikumu, nebija uzskatāmi par alternatīvu apstrīdētajā likuma normā noteiktajam mājsaimniecības lietotāja pienākumam samaksāt par izlietoto dabasgāzi un samaksāt kompensāciju. Tādējādi nepastāvēja citi, saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus būtu iespējams sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē. [29.]
Konkrētajā gadījumā likumdevējs, īstenojot savu rīcības brīvību noteikt speciālu energoapgādes komersanta un mājsaimniecības lietotāja tiesisko attiecību noregulējumu, bija izlēmis, ka dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā mājsaimniecības lietotājs samaksā par izlietoto dabasgāzi un samaksā kompensāciju energoapgādes komersantam. Šim pienākumam bija disciplinējošs raksturs, un tas bija vērsts uz dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu novēršanu. Minētie pārkāpumi var novest ne vien pie dabasgāzes, proti, ierobežota resursa, bezatlīdzības patērēšanas un no tās izrietošas tarifu paaugstināšanās, bet arī pie dabasgāzes apgādes sistēmas funkcionāliem traucējumiem. Tādējādi mājsaimniecības lietotāja pamattiesību ierobežojums bija samērīgs. Līdz ar to apstrīdētā likuma norma atbilda Satversmes 64. un 105. pantam. [30.]
Par apstrīdēto noteikumu normu satversmību
Satversmes tiesa vērtēja apstrīdētās noteikumu normas kā vienotu tiesisku regulējumu un atzina, ka tās detalizētāk regulēja apstrīdētās likuma normas piemērošanu dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā un neradīja tādas jaunas tiesiskas attiecības, kuras neizrietētu no Enerģētikas likuma. Tomēr tas pats par sevi vēl nenozīmē, ka šīs normas bija izdotas likumā noteiktā pilnvarojuma robežās. [32.2., 32.3.1.]
Kompensācija tiesisko seku ziņā pildīja līgumsoda funkcijas, tomēr, nosakot fiksētu kompensācijas apmēru, Ministru kabinets nebija nodrošinājis soda individualizācijas principa ievērošanu, proti, to, ka soda apmērs katrā konkrētā gadījumā tiktu samērots ar personas izdarīto nodarījumu. Turklāt: ja reiz samaksas par dabasgāzi un kompensācijas noteikšana un ierobežošana bija vērsta uz patērētāju aizsardzību no monopolstāvoklī esoša energoapgādes komersanta, tad Saeima, apstrīdētajā likuma normā piešķirot pilnvarojumu Ministru kabinetam, atbilstoši racionāla likumdevēja principam nevarēja būt vēlējusies, lai Ministru kabinets nosaka tādu kompensācijas apmēra noteikšanas metodi, kuras ietekme uz patērētāju varētu pārkāpt patērētāju tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo tiesību aktu prasības. [32.3.1.]
Konkrētajā gadījumā Ministru kabinets Noteikumu Nr. 1048 87. punktā nevis pats bija noteicis, kā dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā nosakāms izlietotās dabasgāzes daudzums, bet gan pilnvarojis to izdarīt sistēmas operatoru, uzliekot sistēmas operatoram pienākumu tā apstiprinātajā norēķinu kārtībā noteikt diferencētās patēriņa normas. Tātad Ministru kabinets ne vien nebija ievērojis apstrīdētajā likuma normā noteiktās pilnvarojuma robežas, bet arī apstrīdēto noteikumu normu kā vienota tiesiskā regulējuma tiesiskajā sastāvā ietvēris tādu nosacījumu, kuru noteica privātpersona bez demokrātiskas leģitimācijas. Līdz ar to apstrīdētās noteikumu normas bija izdotas, pārkāpjot likumdevēja pilnvarojumu. [32.3.2.]
Par brīdi, ar kuru apstrīdētās noteikumu normas zaudē spēku
Tiesību normas, kas izdotas, pārkāpjot likumdevēja doto pilnvarojumu, atzīstamas par spēkā neesošām no izdošanas brīža. Tas nozīmē, ka apstrīdētās noteikumu normas attiecībā uz personām, kurām tās piemērotas vai būtu jāpiemēro tiesā, atzīstamas par spēkā neesošām no to izdošanas brīža. [34.]
Satversmes tiesa nosprieda:
1) atzīt Enerģētikas likuma 42.3panta pirmo daļu (redakcijā, kas bija spēkā no 2008. gada 4. jūlija līdz 2016. gada 7. martam) par atbilstošu Satversmes 64. un 105. pantam;
2) atzīt Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 56., 58. un 87. punktu par neatbilstošu Satversmes un 105. pantam un attiecībā uz personām, kam tas piemērots vai būtu jāpiemēro tiesā, par spēkā neesošu no izdošanas brīža.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā. Spriedums tiks publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Satversmes tiesas likuma 33. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.
Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā.