Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

JAUNUMI

9. Aprīlis 2020 / 15:37

Senāts atstāj negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts detālplānojums zemesgabalam 36. līnijā, Jūrmalā

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 31. martā, izskatot lietu par Jūrmalas pilsētas domes apstiprināto detālplānojumu zemesgabalam 36. līnijā, Jūrmalā, kurā atradās restorāns „36. līnija”, atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru minētais detālplānojums atcelts.

Ar strīdus detālplānojumu zemesgabalā tika pieļauta jaunas un apjomīgākas pastāvīgās būves būvniecība tajā iepriekš izvietotās mazāka apjoma īslaicīgās būves, kurā darbojās restorāns, vietā.

Konkrētais zemesgabals atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, kā arī vienlaikus dabas parkā „Ragakāpa”, ko valsts atzinusi par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju. Krasta kāpu aizsargjosla noteikta ar mērķi aizsargāt un saglabāt dabas vērtības un vienlaikus nodrošināt, lai šīs dabas vērtības būtu pieejamas pēc iespējas plašākai sabiedrībai un kalpotu visas sabiedrības interesēm. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36. panta otrajai daļai vispārīgi krasta kāpu aizsargjoslā jaunu būvju būvniecība vai esošo būvju paplašināšana nav pieļaujama. Tomēr šim aizliegumam ir paredzēti daži izņēmumi, tostarp saskaņā ar minētā panta otrās daļas 3. punktu būvniecība var tikt pieļauta, ja tā ir paredzēta pašvaldības saistošajos noteikumos – teritorijas plānojumā. Līdz ar to lietā bija noskaidrojams, vai laikā, kad tika apstiprināts detālplānojums, Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums konkrētajā teritorijā pieļāva būvniecību.

Lietas izskatīšanas ietvaros tika noskaidrots, ka laikā, kad strīdus detālplānojums tika apstiprināts, spēkā esošais teritorijas plānojums noteica, ka konkrētais zemesgabals atrodas būvlaidē – proti, zonā, kurā ir aizliegta būvniecība, lai aizsargātu piekrastes kāpas. Ar detālplānojumu strīdus zemesgabals tika izņemts no šīs būvlaides. Senāts piekrita apgabaltiesai, ka tas nav pieļaujams, jo ar detālplānojumu būvlaidi drīkst tikai precizēt, proti, smalkākā mērogā iezīmēt to, kas noteikts teritorijas plānojumā, taču ar detālplānojumu nedrīkst pēc būtības grozīt to, kas noteikts teritorijas plānojumā.

Līdz ar to Senāts secināja, ka lietā pamatoti atzīts, ka pārsūdzētais detālplānojums neatbilda tam, kas bija noteikts teritorijas plānojumā.

Senāts piekrita Jūrmalas pilsētas domes un detālplānojuma ierosinātāja norādītajam, ka teritorijas plānojumā bija ietvertas pretrunīgas normas, proti, citas normas pieļāva apbūvi šajā teritorijā. Tomēr, ņemot vērā strīdus zemesgabala atrašanās vietu (krasta kāpu aizsargjoslā), aizsargjoslas mērķi un to, ka izņēmumi no aizlieguma būvēt aizsargjoslā ir interpretējami šauri, Senāts atzina, ka pretrunīgs teritorijas plānojuma regulējums nevar būt pamats neņemt vērā normas, kas paredzēja būvlaidi. Līdz ar to attiecīgās pretrunas arī nevar būt pamats atzīt, ka teritorijas plānojumā apbūve konkrētajā zemesgabalā tolaik bija atļauta.

Vienlaikus lietā konstatēts, ka aptuveni gadu pēc detālplānojuma apstiprināšanas Jūrmalas pilsētas dome pieņēma grozījumus teritorijas plānojumā, ar kuriem detālplānojuma teritoriju iezīmēja ārpus tās daļas, kurā nav pieļaujama jauna apbūve. Tomēr Senāts atzina, ka tam nav izšķirošas nozīmes, jo detālplānojumā paredzētā būvniecība jebkurā gadījumā bija pretrunā ar Ministru kabineta 2004. gada 10. augusta noteikumiem Nr. 702 „Dabas parka „Ragakāpa” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – dabas parka „Ragakāpa” individuālie noteikumi).

Proti, detālplānojuma teritorija atrodas dabas parkā „Ragakāpa”, kuru valsts ir atzinusi par īpaši aizsargājamu teritoriju. Tālab šīs teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi tiek regulēti ar Ministru kabineta noteikumiem, kas ir saistoši arī pašvaldībai. Senāts secināja, ka saskaņā ar Ministru kabineta izdoto dabas parka „Ragakāpa” individuālo noteikumu 10. punktu detālplānojuma teritorijā ir atļauts attīstīt tikai publiski pieejamu tūrisma un rekreācijas infrastruktūru. Senāts piekrita apgabaltiesai, ka jēdziena „tūrisma un rekreācijas infrastruktūra” saturs ir noskaidrojams kopsakarā ar Ministru kabineta apsvērumiem, izdodot dabas parka „Ragakāpa” individuālos noteikumus, Tūrisma likumā doto dabas tūrisma un rekreatīvā tūrisma jēdzienu un dabas parka „Ragakāpa” dabas aizsardzības plānu. To izvērtējot, Senāts nonāca pie secinājuma, ka pastāvīga būve, kurā varētu izvietot restorānu, konkrētajā teritorijā nav uzskatāma par tūrisma un rekreācijas infrastruktūru.

Lieta SKA-139/2020, A420219715

1
0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
6. Jūnijs / 10:02
Saeima atbalsta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu
5. Jūnijs / 13:39
Latvijas Universitātes studentu komanda uzvar Oksfordas universitāti un kļūst par Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesa izspēles uzvarētājiem
5. Jūnijs / 12:45
Ārkārtējās situācijas laikā izsniegta apsūdzība attālināti elektroniskā vidē
4. Jūnijs / 19:21
Bezmaksas attālinātas juristu konsultācijas jūnijā
4. Jūnijs / 15:56
Virzību uzsāk likumprojekts par iestāžu vadītāju amata termiņu ierobežošanu
AUTORU KATALOGS