Senāts izskatīja administratīvo lietu, kurā pieteicējs prasīja atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra prettiesisku faktisko rīcību, bez pieteicēja atļaujas izmantojot un izplatot viņa personas datus videosižetā "Pārbaudi–Pērc–Lieto To sociālais eksperiments". Senāts atzina, ka pārsūdzētais Administratīvās apgabaltiesas spriedums daļā par atlīdzinājumu balstās uz nepareiziem tiesiskajiem apsvērumiem, to attiecīgajā daļā atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs rīkoja sociālo kampaņu, kuras ietvaros izplatītajā videosižetā informēja par riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, iegādājoties lietotu automašīnu. Patērētāji tika aicināti pārbaudīt pārdevēju identitāti un reputāciju, kā arī būt uzmanīgiem, jo negodīgi tirgotāji var izmantot negodīgas metodes, mēģinot atdarināt sabiedrībā pazīstamus ekspertus. Videosižeta galvenais varonis atdarināja pieteicēju. Pieteicējam pret to bija iebildumi.
Apgabaltiesa atzina, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieļāva prettiesisku datu apstrādi un uzlika pienākumu to pārtraukt. Šajā daļā spriedums stājās spēkā. Kā atlīdzinājumu par prettiesisku datu apstrādi apgabaltiesa noteica publisku atvainošanos. Pieteicējs šādu atlīdzinājumu uzskatīja par neatbilstošu nodarītajam kaitējumam un spriedumu attiecīgajā daļā pārsūdzēja.
Senāts secināja, ka apgabaltiesas apsvērumi par kaitējuma atlīdzināšanas pamatu ir nepareizi. Gan personas datu apstrādes noteikumus, gan atlīdzinājuma piešķiršanu par prettiesisku datu apstrādi paredz Vispārīgā datu aizsardzības regula1. Eiropas Savienības Tiesa ir izskaidrojusi, ka personai, kas lūdz nemateriālā kaitējuma atlīdzinājumu, jāpierāda ne tikai šīs regulas normu pārkāpums, bet arī tas, ka pārkāpuma dēļ tai patiešām ir nodarīts kaitējums.
Pieteicējs ir norādījis uz reputācijas, goda un cieņas aizskārumu. Attiecībā uz kaitējuma esību, kuru apgabaltiesa nav saskatījusi, jāņem vērā vairāki būtiski apsvērumi. Senāta ieskatā, apstākļos, kad Vispārīgā datu aizsardzības regula ļauj personai iebilst pret tās datu apstrādi dažādos nesalīdzināmi maznozīmīgākos gadījumos, ir grūti izprotama apgabaltiesas pozīcija, ka plaša un ilgstoša videosižeta publiskošana pretēji nepārprotamiem personas iebildumiem, turklāt attiecīgajā sižetā apzināti izmantojot personas ilgstoši veidoto publisko tēlu, tiek uztverta kā maznozīmīgs datu apstrādes pārkāpums.
Tāpat jāņem vērā, ka pieteicējs ir publiski atpazīstama persona, kas ilgstoši veidojusi savu tēlu, tādēļ šajā gadījumā ietekme uz pieteicēja tēlu un attiecīgi uz viņa godu un cieņu var būt būtiskāka nekā gadījumā, kad persona nav publiski pazīstama. Senāts neatrod tiesisku pamatu uzskatīt, ka pieteicējam tādēļ būtu uzlikta misija vai pienākums savu ilgstoši veidoto tēlu un reputāciju ļaut citiem izmantot tādiem mērķiem un tādā veidā, kam persona nevēlas un nepiekrīt. Šāda izmantošana ir jānošķir no žurnālistiskas intereses un sabiedrības tiesībām iegūt informāciju par personu.
Senāts arī nepiekrita, ka videosižeta saturs būtu jāvērtē tikai no "pietiekami vērīga" cilvēka uztveres pozīcijām. Te būtu vietā ņemt vērā, ka godu un reputāciju sabiedrībā veido arī to cilvēku viedoklis, kas nemaz rūpīgi neiedziļinās vairāku minūšu sižeta stāstā, bet noskatās to virspusēji vai videosižeta vēstījumu nemaz neuztver tik dziļi, kā tas bija domāts.
Senāts pievērsa uzmanību arī tam, ka, nosakot atlīdzinājumu, apgabaltiesa ņēma vērā iestādes norādīto pamatojumu (attaisnojumu) datu apstrādei. Šādus apsvērumus Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Senāta uzdotajiem jautājumiem, ir atzinusi par nepieļaujamiem. Kaitējuma atlīdzinājuma apmēra noteikšanā jāņem vērā tikai nodarītā kaitējuma smagums, un atlīdzinājuma apmēram ir jākalpo vienīgi kā kompensācijai par kaitējumu.
Senāta 2024.gada 20.decembra spriedums lietā Nr. SKA-256/2024 (A420234319)
