Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aicina darba devējus un arodbiedrības uz auglīgu dialogu jautājumā par virsstundu darba apmaksu, mudinot visām pusēm pieņemamu kompromisu rast Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, informē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Komisija trešdien, 26.februārī, skatot otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, nolēma nevirzīt izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par virsstundu darba regulējumu, lūdzot līdz trešajam lasījumam par abpusēji pieņemamu risinājumu vienoties sociālajiem partneriem.
„No vienas puses, redzam daudz piemēru, ka pašreizējā virsstundu apmaksas sistēma reāli nedarbojas un darbinieki tā vietā, lai saņemtu apmaksu dubultā, pārstrādātās stundas vispār neuzskaita un nesaņem neko. No otras puses, ir saprotamas arī arodbiedrību bažas par minimālās algas saņēmējiem, piemēram, mazumtirdzniecībā, kuriem jauna virsstundu apmaksas kārtība varētu nozīmēt ieņēmumu samazinājumu. Tomēr man ir pārliecība, ka arī šajā jūtīgajā jautājumā kompromisu starp sociālajiem partneriem ir iespējams panākt. Esam devuši iespēju gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvjiem rast situācijas kopsaucēju un trešajam lasījumam iesniegt redakciju, kas būtu savstarpēji pieņemama,” uzsvēra A.Barča.
Kā norādīja komisijas deputāts Arvils Ašeradens, viņa veiktā izpēte liecina – pašreizējā virsstundu apmaksas sistēma veicina to, ka virsstundu darbs daudzos uzņēmumos netiek apmaksāts vispār un darba laika uzskate ir formāla. Tādējādi darbinieki reāli strādā vairāk, nekā paredz darba līgums, bet nekādu kompensāciju par to nesaņem.
To, ka virsstundu darbu patlaban nevar apmaksāt arī valsts un pašvaldību iestādes, uzsvēra arī deputāte Elīna Siliņa, minot bērnudārzu piemēru. Atalgojums audzinātājām ir ļoti zems, un daudzos bērnudārzos trūkst audzinātāju. Viņas labprāt strādātu virsstundas savā bērnudārzā, taču pašvaldībām trūkst naudas, lai tās varētu apmaksāt. Tādējādi rodas absurda situācija, ka bērnudārzā trūkst darba roku, bet audzinātājas ir spiestas strādāt vēl citā darbā.
Komisijas sekretāre Inita Bišofa rosināja gadījumos, ja virsstundu skaits mēnesī nepārsniedz 20 stundas, maksāt piemaksu vismaz 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Savukārt, ja virsstundu skaits pārsniedz 21 stundu, piemaksas apmērs būtu 100 procenti. Tādējādi tiktu atvieglota virsstundu apmaksa mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuros radusies nepieciešamība mobilizēt darbiniekus neatliekamu darbu veikšanai. Savukārt darba devējiem, kuri neprot plānot darbu, virsstundu likme saglabātos līdzšinējā.
Savukārt deputāts Andrejs Klementjevs iebilda priekšlikumam pārskatīt virsstundu piemaksas apmēru, uzsverot, ka šajā jautājumā pievienojas arodbiedrību viedoklim.
Spēkā esošā darba likuma redakcija paredz darbiniekam, kurš veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija turpina darbu pie Darba likuma otrā lasījuma redakcijas. Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, disciplinārsodu piemērošanas termiņiem, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.
