Lietā, kas Senātā nonāca kā blakus sūdzība par tiesu izpildītāja rīcību, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, kas zemesgrāmatā ierakstīts uz viena laulātā vārda un kas ieķīlāts laulāto solidārās saistības pret banku nodrošināšanai, Civillietu departaments paplašinātā sastāvā mainīja judikatūru jautājumā par bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pakļaujamās saistības izpratni un izskaidroja, kādas ir satura prasības tiesneša lēmumam šādās lietās, kā arī precizēja solidāro parādnieku un ieķīlātā nekustamā īpašuma īpašnieku tiesības izpildes procesā.
Lietas tiek nodotas izskatīšanai Civillietu departamenta paplašinātā sastāvā, ja, izskatot lietu tiesas sēdē trīs senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma paplašinātā sastāvā. Šādās lietās parasti risināmi juridiski nozīmīgi tiesību jautājumi.
Atkāpjoties no agrākās judikatūras, Senāts lēmumā skaidroja, ka hipotēkas veidā ieķīlāta nekustamā īpašuma piespiedu pārdošana izsolē ir iespējama tad, ja pastāv izpildāma saistība, tās izpildīšanu nodrošina hipotēka un saistības izpildāmība un tās apmērs ir konstatēts likumā noteiktajā kārtībā. Šāda situācija atbilst Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam, ka “saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc līgumiem par saistībām, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku vai komercķīlu”.
Senāts papildus norādīja, ka Civilprocesa likuma 405. panta otrās daļas pirmais teikums iztulkojams tādējādi, ka tiesneša lēmuma rezolutīvajai daļai, pakļaujot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, jāatbilst tiem pašiem priekšrakstiem, kā ar spriedumu izšķirot strīdu par tiesībām. Proti, lēmuma rezolutīvajā daļā piedzen galveno parādu, līgumsodu, procentus – kā nolīgtos, tā likumā noteiktos –, un tad, ja parādnieks nav ieķīlātājs, Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punkta gadījumā tiek atzīta arī kreditora tiesība vērst piedziņu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu.
Senātā izskatītajā lietā jautājums bija par solidārā parādnieka tiesībām piedziņas procesa laikā. Senāts izskaidroja, ka tad, ja solidāras saistības piespiedu izpildīšanā konkrēta izpildu darbība tiek vērsta pret vienu no kopparādniekiem, parādnieku savstarpējas norēķināšanās pienākuma dēļ tā skar arī otru parādnieku. Līdz ar to solidāri parādnieki, pirmkārt, saglabā parādnieka procesuālo statusu arī izpildes procesā un, otrkārt, ir leģitīmi ieinteresēti šāda izpildu procesa likumīgā norisē un var prasīt tā pārbaudi, proti, iesniegt sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību Civilprocesa likuma 632. panta kārtībā.
Ja aizdevējs ir lūdzis otra laulātā piekrišanu hipotēkas nodibināšanai uz īpašumu, kas zemesgrāmatā nostiprināts uz viena laulātā vārda, viņš ir pieņēmis, ka īpašums varētu būt laulāto kopīgās mantas objekts. Šādā situācijā, kamēr nav noskaidrots pretējais, attiecībā pret kreditoru ir atzīstams, ka ieķīlātāji ir abi laulātie, nevis tikai zemesgrāmatā kā īpašnieks ierakstītais laulātais. Senāts atzina, ka tiesa, nepārliecinādamās, vai sūdzības iesniedzēja ir uzskatāma par solidāro parādnieku vai par ķīlu kalpojošā īpašuma īpašnieku, priekšlaicīgi secinājusi, ka viņai nebija tiesību iesniegt sūdzību.
Ievērojot procesuālās ekonomijas principu, Senāts šo lietu nosūtīja pirmās instances tiesai jautājuma izskatīšanai pēc būtības.
Lieta SKC-10/2026 (C771309423)