Žurnāls “Jurista Vārds” aicina Latvijas juridisko sabiedrību, kā arī Tieslietu ministriju un Saeimas Juridisko komisiju apspriest un atbalstīt zvērināta advokāta Egona Rusanova priekšlikumu grozīt (papildināt) Krimināllikuma 74.1 pantu, lai atzītu par nelikumīgu publisku atbalstu šobrīd notiekošajam Krievijas Federācijas iebrukumam neatkarīgajā Ukrainas valstī, kā arī novērstu Latvijas sabiedrības šķelšanu un naida provocēšanu, kas diemžēl šobrīd mērķtiecīgi tiek veikta, publiskajā telpā izmantojot Ukrainā iebrukušo Krievijas bruņoto spēku simboliku (uz militārās tehnikas uzkrāsoti Z, V, O u.c. burti), kā arī bojājot Ukrainas atbalstam izkārtos karogus un citos veidos publiski nicinoši izturoties pret Ukrainas atbalsta pasākumiem, pretkara aktivitātēm utt.
“Jurista Vārds” publicē zvērināta advokāta Dr.iur.cand. Egona Rusanova sagatavoto priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Krimināllikumā” un īsu tā anotāciju.
“2022. gada 24. februārī pēc Krievijas Federatīvās Republikas prezidenta Vladimira Putina pavēles Krievijas Bruņotie spēki paziņoja par militāru operācijas īstenošanu, pēc būtības veicot iebrukumu Ukrainas Republikas teritorijā un uzsākot kara darbību, kas ir pretrunā starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas kā neatkarīgas un demokrātiskas republikas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību.
Eiropas Savienība (ES), Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (NATO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja ir nosodījusi Krievijas īstenoto agresiju, pieprasījusi izbeigt Krievijas ofensīvu Ukrainā, kā arī ieviesusi vairākas sankciju pret Krieviju.[1]
Nosodot Krievijas īstenoto kara darbību, Latvijas Republikā tika pieņemti normatīvie akti un lēmumi, izsakot atbalstu un sniedzot politisku, militāru un humānu palīdzību Ukrainai. Tāpat arī Latvijas Republikas publiskajā telpā pilsonisko iniciatīvu ietvaros tiek organizētas atbalsta akcijas, brīvprātīgo palīdzības sniegšanas platformas, gājieni un protesti, paužot Latvijas sabiedrības nostāju pret kara darbību Ukrainā un Krievijas Bruņoto spēku īstenoto militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu.
Ņemot vērā šī brīža globālo situāciju un nepieciešamību stingri paust skaidru un nepārprotamu solidaritātes signālu un atbalstu Ukrainai, apliecinot arī Latvijas Republikas iestāšanos par demokrātiski tiesiskas valsts vērtībām un pret militāru agresiju un tās laikā veiktiem noziegumiem pret mieru, kā arī potenciālu kara noziegumu attaisnošanu sabiedrībā kopumā. Tādējādi, iestājoties par iepriekš minētajām vērtībām, nepieciešams arī precizēt Latvijas Republikas normatīvo aktu tvērumu.
Šobrīd Latvijas Republikas Krimināllikuma [2] IX nodaļā ietveri noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi un genocīds.
Krimināllikuma 74.1 pantā ir norādīts:
“74.1 pants. Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana
Par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu –
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.”
Lai gan jau šobrīd panta dispozīcijā ir definēti iepriekš minētie noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi un genocīds, lai reaģētu uz potenciālām provokācijām, tostarp šķeļot Latvijas sabiedrību un paužot atbalstu agresora īstenotajai politikai, tiek rosināts papildināt normas tvērumu, iekļaujot tās dispozīcijā teikuma daļu:
“[..] noniecināšanu, kā arī par pantā minēto noziegumu īstenotāju, atbalstītāju, iniciatoru lietoto simbolu, tostarp bruņoto spēku un militārās tehnikas apzīmēšanā, izmantošanu publiskā telpā – soda ar [..]”
Tādējādi, pieņemot attiecīgos grozījumus, Krimināllikuma 74.1 panta jaunā redakcija skanētu šādi:
“74.1 pants. Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana
Par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu, kā arī par pantā minēto noziegumu īstenotāju, atbalstītāju, iniciatoru lietoto simbolu, tostarp bruņoto spēku un militārās tehnikas apzīmēšanā, izmantošanu publiskā telpā –
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.”
Jāņem vērā, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošā Krimināllikuma normas tvērumu skaidrojošajiem doktrīnas avotiem – Krimināllikuma komentāriem – ir norādīts:
“Ar genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma slavināšanu saprot tādas informācijas izplatīšanu, kas satur norādīto noziegumu atzinīgu novērtēšanu, cildināšanu, pauž personas pozitīvo attieksmi gan attiecībā uz jau īstenotajiem noziegumiem, kuru izdarīšanas fakts ir konstatēts, gan arī uz darbībām, metodēm un paņēmieniem, kas objektīvi atbilst kādam no pantā norādītajiem starptautiskajiem noziegumiem kā tādiem.”[3]
Tādējādi jebkuras pilsoniskas aktivitātes, kas vērstas uz pantā ietverto noziegumu slavināšanu, tostarp informācijas izplatīšanu, paužot atzinīgu vērtējumu attiecībā uz minētajām agresīvajām militāri politiskajām darbībām, to cildināšanu un atbalstīšanu, ir uzskatāmas par Krimināllikuma 74.1 panta pārkāpumu.
Tajā pašā laikā, ņemot vērā nulles tolerances politikas nepieciešamību attiecībā uz noziegumiem pret mieru, cilvēci, kā arī pret kara noziegumu slavināšanu un genocīda atbalstīšu, šādi Krimināllikuma grozījumi būtu skaidrs signāls Latvijas sabiedrībai, ka šāda uzvedība ir nepieņemama un ir jāizskauž.
Tādējādi ar potenciāli jaunās tiesību normas tvērumu tiktu atzīts par nepieļaujamu Krievijas militārās agresijas Ukrainā ietvaros šobrīd izmantoto simbolu lietojums publiskajā telpā, piemēram, Z vai V burta, kā arī “Georga lentes” norādīšana uz automašīnas vai apģērba, paužot atbalstošu nostāju un radot asociācijas ar Krievijas bruņoto spēku militārās tehnikas apzīmējumu.
Tāpat arī par nepieļaujamu saskaņā ar normas tvērumu būtu atzīstama jebkāda agresīva pretdarbība attiecībā uz solidaritātes paušanu Ukrainas Republikai, tostarp Ukrainas Republikas valsts simbolu zaimošana.
Tamlīdzīgas darbības, tostarp, piemēram, Ukrainas atbalstam lietoto vizuālo materiālu (plakātu, stendu, izkārtņu u.tml.) sabojāšana, Ukrainas atbalstīšanai izvietota Ukrainas karoga un karoga krāsās izmantoto lenšu noraušana, iznīcināšana vai citāda agresīva aizskaršana, kā arī fizisku un juridisku personu, kas jebkādā veidā pauž savu nostāju, atbalstot Ukrainu un iestājoties pret kara darbību tās teritorijā un Krievijas militāro agresiju, fiziska vai morāla ietekmēšana un aizskaršana, tiktu atzīta par Krimināllikuma 74.1 pantā ietverto “publisku [..] noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu”.
Tādējādi grozījumi Krimināllikuma 74.1 pantā skaidri identificētu Latvijas Republikas kā demokrātiski tiesiskas valsts nostāju pret šādas Krievijas organizētas militāras un politiskas rīcības atbalstīšanu.”
[1] Skat. ES reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Pieejams: https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/eu-response-ukraine-invasion/ [aplūkots 2022. gada 5. martā];
NATO’s response to Russia’s invasion of Ukraine. Pieejams: https://www.nato.int/cps/en/natohq/topics_192648.htm [aplūkots 2022. gada 5. martā.];
General Assembly resolution demands end to Russian offensive in Ukraine. Pieejams: https://news.un.org/en/story/2022/03/1113152 [aplūkots 2022. gada 7. martā.].
[2] Krimināllikums. Latvijas Vēstnesis, 08.07.1998., Nr. 199/200.
[3] Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX–XVII nodaļa). Otrais, papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 34. lpp.
