JAUNUMI

24. Aprīlis 2025   •   11:47

Atsakot termiņuzturēšanās atļaujas saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, valstij nav individuāli jāpamato iespējamie Krievijas pilsoņu radītie draudi

Senāta Administratīvo lietu departaments atteicis ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā divi Krievijas pilsoņi apstrīdējuši viņiem nelabvēlīgu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu, ar kuru viņiem atteikta atkārtota termiņuzturēšanas atļaujas izsniegšana saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi Latvijā.

No lietas apstākļiem izriet, ka pieteicēja 2017. gadā saņēma termiņuzturēšanas atļauju līdz 2022. gadam saistībā ar to, ka viņai pieder nekustamais īpašums Latvijā. Pieteicējam atļauja tika izsniegta kā pieteicējas laulātajam. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas likumdevējs grozīja Imigrācijas likuma normas, apturot termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanas iespēju visiem Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Jaunās tiesību normas neparedz izvērtējuma veikšanu attiecībā uz personu nostāju pret Krievijas agresiju Ukrainā.

2022. gadā pieteicēji vērsās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lūdzot pagarināt viņu termiņuzturēšanās atļaujas, taču pieteikums tika noraidīts, pamatojoties uz Imigrācijas likuma grozījumiem. Iestādes lēmums tika pārsūdzēts administratīvajā tiesā. Gan pirmās, gan otrās instances tiesa pieteikumu noraidīja.

Rīcības sēdes lēmumā Senāts norāda, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ir valsts autonoma politiska izšķiršanās, kas konkrētajā gadījumā ir pamatota ar valsts drošības apsvērumiem konkrētā ģeopolitiskā situācijā (sakarā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā). Līdz ar to atšķirīgai attieksmei pret personām, kuras pieprasa termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz nodarbinātību, kas ir saistītas ar Latvijas Republikas pienākumiem Eiropas Savienības tiesību jomā, un personām, kuras pieprasa šādu atļauju, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ir pamatots un objektīvs iemesls. Pieteicēju viedoklim par to, kura personu grupa vairāk apdraud valsts drošības intereses, šajā gadījumā nav juridiskas nozīmes.

Tāpat lēmumā norādīts, ka, lai novērstu iespējamos draudus valsts drošībai, kas var izcelties no agresorvalsts pilsoņu uzturēšanās Latvijā, konkrētā ģeopolitiskā situācijā valstij nav jāpamato, vai un kā tieši katrs individuāls Krievijas Federācijas pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijā, faktiski apdraud valsts drošību.

Lietas Nr. SKA-417/2024 (A420143723).

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
14. Maijs   •   16:12
Publicēts Tieslietu padomes 2024. gada pārskats
14. Maijs   •   16:02
Senāts mutvārdu sēdē skata SIA “BITE Latvija” blakus sūdzību lietā par kabeļu izbūvi Rīgā
14. Maijs   •   12:35
Saeimas Juridiskā komisija atbalsta Aigara Strupiša atkārtotu kandidatūru Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam
14. Maijs   •   10:05
Kā padarīt tiesu darbu efektīvāku? Latvijas tiesneši diskutēs par risinājumiem
14. Maijs   •   09:24
Muzeju naktī Augstākā tiesa aicina uz unikālu tiesnešu mantiju izstādi
AUTORU KATALOGS