Senāta Krimināllietu departaments atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru vīrietim par tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanu un uzglabāšanu lielā apmērā piespriesta brīvības atņemšana uz 5 mēnešiem.
Ar minēto spriedumu no apsūdzētā valsts labā piedzīta arī materiālā kaitējuma kompensācija vairāk nekā 122 800 eiro un procesuālie izdevumi vairāk nekā 800 eiro. Kompensācijas apmērs noteikts, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta precizēto summu, ko veido nenomaksātais akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Savukārt izdevumi aprēķināti par lietisko pierādījumu glabāšanu un iznīcināšanu.
Vīrietis tika aizturēts daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kāpņu telpā, kad tabakas izstrādājumus pārvietoja no automašīnas BMW X5 uz dzīvokli. Kratīšanas laikā tos atrada arī viņa lietošanā esošajā privātmājā un pie tās novietotajā automašīnā Chrysler Grand Voyager. Kopumā tika izņemtas 897 519 dažādu marku cigaretes jeb 44 876 cigarešu paciņas.
Apsūdzētais pārkāpa likumā “Par akcīzes nodokli” ietverto aizliegumu pārvietot un uzglabāt akcīzes preces, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis, kā arī tabakas izstrādājumus, kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām. Viņam tika inkriminēta tabakas izstrādājumu nelikumīga pārvietošana un uzglabāšana lielā apmērā. Vīrietis savu vainu izvirzītajā apsūdzībā atzina.
Rīgas rajona tiesa, nosakot sodu, ņēma vērā tā mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, kā arī divus atbildību mīkstinošus un vienu atbildību pastiprinošu apstākli.
Rīgas apgabaltiesa pārsūdzēto spriedumu atstāja negrozītu. Tā atzina, ka apsūdzētajam noteiktais sods ir taisnīgs un samērīgs, kā arī atbilst Krimināllikuma nosacījumiem. Izvērtējot apgabaltiesā iesniegtās ziņas par apsūdzētā veselības stāvokli un viņam noteikto invaliditāti, netika konstatēti apstākļi, kas nepieļauj brīvības atņemšanas soda izciešanu.
Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, jo apsūdzētā kasācijas sūdzībā ietvertās norādes par tiesas pieļautiem pārkāpumiem nebija saistītas ar tiesību normu nepareizu piemērošanu vai kļūdainu interpretāciju, bet vēlmi apstrīdēt apgabaltiesas secinājumus par sodu ietekmējošiem apstākļiem. Argumenti bija vērsti uz pārsūdzētā nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ. Attiecīgi kasācijas sūdzība neatbilda Kriminālprocesa likuma prasībām.
Senāta 2024. gada 9. oktobra lēmums lietā Nr.SKK-526/2024 (11518000421).