Senāts ir izskatījis aizstāvja iesniegto kasācijas sūdzību un atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā apsūdzēta persona, kas ļaunprātīgi nepildīja lēmumu par aizsardzību pret vardarbību. Līdz ar to spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas lēmums, ar kuru apsūdzētais tika sodīts ar 140 stundām sabiedriskā darba.
Rīgas pilsētas tiesa bija atzinusi par pierādītu, ka apsūdzētais, kuram bija noteikts aizliegums jebkādā veidā sazināties ar viņa bērna māti, šī aizlieguma laikā 29 reizes bija veicis naudas līdzekļu pārskaitījumus uz viņas bankas kontu nolūkā ļaunprātīgi nodot saņēmējai informāciju, proti, maksājuma uzdevumos ailē “Informācija saņēmējam” bija norādījis dažādus sadzīviska satura tekstus par saviem sapņiem, vēlmēm, sajūtām, kā arī viņa un saņēmējas savstarpējiem tiesvedības procesiem. Tiesa atzina apsūdzēto par vainīgu un sodīja viņu ar 180 stundām sabiedriskā darba.
Izskatījusi apsūdzētā un viņa aizstāvja apelācijas sūdzības, Vidzemes apgabaltiesa atzina, ka nav pamata apšaubīt pirmās instances tiesas secinājumus par apsūdzētā vainīgumu, vienlaikus konstatējot, ka ir pamats mīkstināt piespriesto sabiedriskā darba sodu līdz 140 stundām, jo izmeklēšanas iestāde pēc pierādījumu iegūšanas vairāk nekā pusotru gadu nebija veikusi tālāku procesa virzību, tādējādi nebija ievērotas apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
Senāts atzina, ka kasācijas sūdzībā ir faktiski atkārtoti apelācijas sūdzībās iekļautie argumenti, kuri jau ir izvērtēti un noraidīti apgabaltiesā. Senāta lēmumā uzsvērts, ka bankas maksājuma uzdevumā iekļauts teksts, kas nav saistīts ar maksājumu, ir uzskatāms par saziņu, ja to apliecina teksta saturs, mērķis un konkrētie apstākļi. Senāta ieskatā, nav izšķiroši tas, ka internetbanka vispārīgi nav paredzēta savstarpējai saziņai, jo būtiski ir tas, ka šādu saziņas mehānismu bija iespējams izmantot un ka apsūdzētais to faktiski izmantojis, lai mērķtiecīgi nodotu informāciju laikā, kad citi saziņas veidi viņam bija liegti. Senāts arī norādīja, ka vairākkārtēji savstarpēji saistīti pārskaitījumi veido vienu turpinātu noziedzīgu nodarījumu, kam piemīt kopīgs nodoms un mērķis, un ka uzturlīdzekļu maksāšana bērnam pati par sevi neattaisno saziņas aizlieguma pārkāpšanu, ja maksājuma mērķī tiek ietverts ar to nesaistīts saturs.
Lieta SKK-208/2026 (11088109022)