4. Februāris 2009 • 16:42
Likumprojekts tomēr neatrisina problēmu, kas saistīta ar tādu dokumentu tulkošanas izmaksu atgūšanu no atbildētāja, kā, piem., ārvalsts likuma teksta tulkojuma iesniegšana (sk. CPL 654.p.), kā arī starptautisko tiesu (ECTT, EKT) spriedumu tulkojumu iesniegšana tiesā. Man praksē bija gadījums, kad lietas izskatīšanā vajadzēja pamatoties uz EKT spriedumiem, bet tie nebija pieejami latv.val. (jāatzīst, ka Latvija nav parūpējusies par to, lai visi EKT spriedumi ES ofic.portālā būtu pieejami arī latv.val., kas ir viena no oficiālajām ES valodām). Protams, ka šādu tulkošanas izdevumu piedziņa no atbildētāja nebija iespējama, jo tie nav izdevumi, kas saistīti ar pierādījumu IEGŪŠANU (t.i., EKT spriedumi ir publiski pieejami un tie nav arī uzskatāmi par pierādījumiem jeb ziņām par faktiem) un tie nav arī tiesas dokumenti. Likumdevējam tomēr vajadzētu padomāt arī šajā virzienā.
Otra lieta, kuru es likumprojektā nespēju atrast, ir jautājums par Eiropas maksājuma rīkojuma pieteikuma iesniegšanas teritoriālo piekritību. Ja es tagad vēlos iesniegt Latvijas tiesā šādu pieteikumu, kurā konkrēti tiesā man jāvēršas ? Saskaņā ar Regulas Nr. 1896/2006 6.p. 1.d. Regulas piemērošanas nolūkos piekritību nosaka saskaņā ar attiecīgiem EK tiesību aktu noteikumiem, jo īpaši ar Regulu 44/2001. Pēdējā paredz visdažādākos tiesu starptautiskās kompetences noteikumus. Savukārt dalībvalstu likumos jābūt noregulētam jautājumam par savu tiesu teritoriālo kompetenci EMR pieteikuma iesniegšanā. Kur CPL tas būtu noregulēts ? Ja likumdevējs domā, ka jāvadās pēc CPL 26.-30.p., tad tas nav pašsaprotami. Savukārt, ja likumdevējs domā, ka jāvadās pēc CPL 406.2.p. (pēc parādnieka dzīvesvietas), tad tas neder Regulas 1896/2006 6.p.1.d. piemērošanas kontekstā. Likumprojektā tomēr būtu bijis nepieciešams sniegt norādes uz to, kā rīkoties šādos gadījumos. Pašreiz atliek tikai CPL 26.-30.p. piemērošana pēc analoģijas.
