ŽURNĀLS Atsaucoties uz publicēto

5. Augusts 2025   •   Nr.31 (1401)

Process par noziedzīgi iegūtu mantu autonomās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās
Dr. iur.
Jānis Baumanis
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesora p.i. 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un procesam par noziedzīgi iegūtu mantu žurnālā "Jurista Vārds" bijis veltīts daudz uzmanības, tostarp tematiskajā izdevumā 2022. gada 6. decembrī Nr. 49 (1263). Sava veida tematiskais izdevums bija arī 2025. gada 20. maijā Nr. 20 (1390), kas daudzējādā ziņā bija veltīts procesam par noziedzīgi iegūtu mantu autonomās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās. Turpinot aizsākto diskusiju, autors šajā rakstā piedāvā dažas atziņas, kuras, autora vērtējumā, nebija iepriekš pietiekami izceltas.

 

Autonomo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās uzsākto procesu par noziedzīgi iegūtu mantu aktualitāte

Ieskicējot temata aktualitāti, jānorāda uz prokuratūras secināto, ka "noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas kvalitāte un efektivitāte jau vairākus gadus bijusi gan prokuratūras, gan arī citu kompetento iestāžu darbības prioritāte. [..] 2024. gadā kopā uzsākti 183 kriminālprocesi (2023. gadā – 236 kriminālprocesi), kuros izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu kvalifikācija noteikta pēc Krimināllikuma 195. panta. [..] Neskatoties uz to, ka samazinājies uzsākto kriminālprocesu skaits, izmeklēšanas kvalitāte, procesu virzība kriminālvajāšanas uzsākšanai un krimināllietu nodošana tiesai uzlabojusies, liecinot ne vien par efektīvu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, bet arī iesaistīto iestāžu resursu izmantošanu un prioritāšu pārorientēšanu uz sarežģītākiem un juridiski nozīmīgākiem kriminālprocesiem."1

Šajā sakarā jāatzīst, ka sarežģītākie un juridiski nozīmīgākie ir kriminālprocesi par autonomiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (stand alone) gadījumiem, proti, kad nav zināms predikatīvais noziedzīgais nodarījums. Šajos procesos bieži vien noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izdarītāji atrodas ārvalstīs, savukārt Latvijā, parasti kādā kredītiestādē, atrodas līdzekļi, kuru izcelsme, visticamāk, ir noziedzīga. Tādējādi saistībā ar šiem līdzekļiem tiek uzsākts process, kas paredzēts Kriminālprocesa likuma 59.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule
Numura tēma
Diskusija par neliela apmēra zādzību iespējamu dekriminalizāciju: argumenti "par" un "pret"
Kā solīts šā gada 11. marta "Jurista Vārda" redaktora slejā, ņemot vērā tēmas nerimstošo aktualitāti, ir apzināti un šajā izdevumā vienkopus publicēti vairāku institūciju un autoru viedokļi, apsverot potenciālus ieguvumus, ...
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Kādai būt atbildībai par mantas nolaupīšanu nelielā apmērā
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai ir pamats neliela apmēra zādzības dekriminalizācijai
Šajā rakstā ir apkopota informācija par tiesisko regulējumu attiecībā uz zādzību nelielā apmērā, kā arī pievērsta uzmanība jautājumiem, kas kļūst aktuāli un prasīs atbildes, ja tiks atbalstīts priekšlikums par tā dēvētās ...
Aptauja
Tieslietu ministrija: diskusija par zādzību dekriminalizāciju ir jāpapildina ar faktiem, statistiku un aprēķiniem
Latvijā neliela apmēra zādzību dekriminalizācijas ideja joprojām nav pietuvinājusies konkrēta likumprojekta veidolam. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna uzsver, ka sabiedriskajā ...
Aptauja
Prokuratūra: administratīvā atbildība par sīkajām zādzībām būtu nosakāma Sabiedriskās kārtības sodu likumā

Atsaucoties "Jurista Vārda" redakcijas aicinājumam, Latvijas Republikas prokuratūra sniedz atbildes par izteiktajiem jautājumiem un priekšlikumiem tā dēvēto sīko zādzību dekriminalizācijas sakarā.

AUTORU KATALOGS