ŽURNĀLS Eiropas telpā

18. Oktobris 2005 /Nr.39 (394)

Ikviens spriedums veido vispārsaistošu tiesu praksi
2 komentāri

EKT, izskatot lietas, veido vispārsaistošu tiesu praksi, kurā sniegtās Eiropas Kopienas tiesību aktu interpretācijas piemēro dalībvalstu tiesas un valsts pārvaldes iestādes, kā arī tās ir saistošas citām Kopienas iestādēm.

Ikviens spriedums veido vispārsaistošu tiesu praksi

Ingrīda Labucka, Eiropas Kopienu tiesas Pirmās instances tiesas tiesnese, intervijā “Jurista Vārdam”
LABUCKA3.JPG (16603 bytes)
Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Jau pusotru gadu Eiropas Kopienu tiesā (EKT) par Pirmās instances tiesas tiesnesi strādā Ingrīda Labucka. Agrāk viņa ieņēma tieslietu ministres amatu V.Krištopāna valdībā un atkārtoti kļuva par tieslietu ministri A.Bērziņa valdībā, bijusi 8.Saeimas deputāte, Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre.
Jāpiebilst, ka I.Labuckai kā tieslietu ministrei nācās pieņemt izšķirošu lēmumu: atbalstīt un virzīt Kriminālprocesa likuma projektu, kas bija balstīts uz 1991.gadā izstrādātās koncepcijas pamata un, pēc praktiķu vairākuma vērtējuma, nebūtu spējis veicināt ātrāku un efektīvāku procesu, vai arī forsēt alternatīva projekta sagatavošanu, vienlaikus izstrādājot grozījumus tolaik spēkā esošajā Kriminālprocesa kodeksā.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
nu lūk
21. Oktobris 2005 / 11:48
0
ATBILDĒT
Te nu tad arī nonākam pie dilemmas. Vai nu Latvija (ES sastāvā) ir tiesiska valsts, vai nav. Ja ir - vai nu tā rīkojas (tajā tiesas rīkojas) kosekventi, vai nē. Ar to konsekvenci domāju - es kā "nejuriste" tik daudz esmu iemācījusies, ka ir vismaz divu veudu jurisdiskās sistēmas - vienās balstās uz precedentiem, citās (un tostarp Latvijā) - tieši uz LIKUMIEM. Tātad - atļauts ir viss, kas nav aizliegts ar likumu. Viss, ko aizliedz, jāaizliedz ar likumu (nu labi, likumpamatotiem aktiem utt.). Tātad "notiesāt" var par konkrētas, likumā vai līdzvērtīgā aktā ietvertas normas pārkāpumu. Ja te piemaisa klāt visu laiku visās ES valstīs notikušu tiesas procesu spriedumus ka analogijas, kas obligāti jāņem vērā - nu tad.... Vienvardsakot - nivelējot uz sadzīves līmeni, neviens Latvijas (ka arī citas valsts) pilsonis vai juridiskā persona nevar būt droša, ka, nepārkāpjot savas valsts LIKUMOS nostiprinātās normas, viņs tik un tā pēkšņi neizrādīsies pārkāpis kaut kādu citu noteikumu, ko radījis precedents, sak, vakar vai pagājšmēnes kādā nepazīstama cilvēka lietā pilnīgi svešā valstī tiesa nolēma kaut ko, un kas līdzīgs tam spriedumam var tātad tikts piemērots arī mūsu cilvēka gadījumā.

Vai tā?

Jā vai nē? ATbildei jābūt viennozīmīgai - vai mūsu valstī reglamentē tikai rakstītie likumi un normas, vai arī pasludinātie spriedumi lietās, kas nav saistītas ar mūsu cilvēkiem, mūsu iestādēm un, protams, mūsu juridisko
ce
19. Oktobris 2005 / 07:37
0
ATBILDĒT
Vai taisnība ir tām baumām, ka Tiesa ikdienā strādā franču valodā un to dalībvalstu tiesneši kas valodu nezin tiesnešu apspriedes laikā vinkārši sēž ar gudrām sejām?:)))
visi numura raksti
Andris Guļāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Augstākās tiesas attīstība: evolūcija, revolūcija vai normatīvā nolemtība
Profesors Dītrihs Andrejs Lēbers 1998.gadā, atzīmējot pirmās neatkarīgās Latvijas Senāta 80.gadskārtu, atzina, ka Senāta spriedumi ir Latvijas "juridiskā tēla" sastāvdaļa. Tie atklāj Latvijas tiesisko mantojumu un atsedz tā ...
Ginta Sniedzīte
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību palīgavoti, piemērojot tiesību normas
Tiesību normu piemērošanas gaitā tiek veikta tiesību normas satura noskaidrošana un nepieciešamības gadījumā - tiesību tālākveidošana. Šo tiesību normas teorētisko apstrādi tiesību piemērotājs veic saskaņā ar tiesību teorijā ...
5 komentāri
Daina Lepika
Skaidrojumi. Viedokļi
Kad vajadzīgs jurista padoms
Akadēmiskā dzīve
Atkal laiks tiesas procesa izspēlēm
Edgars Briedis
Domu mantojums
Sociālisma sabrukums: politiskās un tiesiskās sekas
AUTORU KATALOGS