ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Decembris 2005 /Nr.48 (403)

Kriminālprocesuālais taisnīgums, nodarījumu kvalifikācija un sods
Prof. Dr.iur.
Valentija Liholaja
 

Definējot tiesību vadošās idejas jeb principus, likumdevējs nemin taisnīguma principu. Arī tiesību doktrīnā ir pausts viedoklis, ka šāda tiesību principa izdalīšana diez vai būtu loģiska, pamatojot, ka taisnīgums ir morāles, tikumības kategorija, savukārt šāda principa ietveršana likumā pārvērstu to par tiesisku kritēriju ar visām no tā izrietošajām tiesiskajām sekām.

Kriminālprocesuālais taisnīgums, nodarījumu kvalifikācija un sods

Prof. Dr.iur. Valentija Liholaja, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore

LIHOLAJA.JPG (9369 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Patiesīgums un taisnīgums ir tiesību ideja: Est autem ius a iustitia, sicut a matre sua, ergo prius fuit iustitia quam ius – tiesības ir radījis taisnīgums kā māte, jo taisnīgums bija pirms tiesībām. “Taisnīgais”, norādījis profesors G.Radbruhs, “tāpat kā Labais, Patiesais, Skaistais ir vērtība, kuru nevar atvasināt ne no vienas citas vērtības”.1 Taisnīguma izpratne dažādos sabiedrības attīstības posmos nebija un nevarēja būt vienveidīga, jo, kā viedi norādīja Epikūrs (341.–270.g.p.m.ē.), tā saturs mainījās atkarībā no vietas, laika un apstākļiem, taču nemainīgs palika pats taisnīguma princips, par kura meklējuma pirmsākumiem liecina jau antīkā tiesību filozofija, kad sengrieķi lietoja tādus jēdzienus kā dīke (taisnība, taisnīgums) un nomos (likums).

Definējot tiesību vadošās idejas jeb principus, likumdevējs nemin taisnīguma principu. Arī tiesību doktrīnā ir pausts viedoklis, ka šāda tiesību principa izdalīšana diez vai būtu loģiska, pamatojot, ka taisnīgums ir morāles, tikumības kategorija, savukārt šāda principa ietveršana likumā pārvērstu to par tiesisku kritēriju ar visām no tā izrietošajām tiesiskajām sekām. Taču, kā pamatoti uzskata R.Jakupovs, arī pārvēršoties tiesiskā kategorijā, taisnīgums nekļūtu par rīcības principu, bet gan katru reizi nozīmētu kvalitatīvi jaunu likumības principa saturu, kas ietver sevī prasību pēc tiesiskuma, lietderīguma vai pareizuma katrā tiesvedībā.2 Atcerēsimies, ka arī Sokrats pauda: kas ir likumīgs, tas ir taisnīgs; vienlīdzības zīmi starp likumīgu un taisnīgu lika arī viņa skolnieks Platons.

Tādējādi, secinot, ka taisnīgums nav atdalāms no likumības, nepieciešams atzīmēt, ka likumdevējs, formulējot Kriminālprocesa likuma3 (turpmāk – KPL) 2.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Luciuss Vildhābers
Eiropas telpā
Kā saskaņot pamattiesību aizsardzību Eiropā
Pašlaik Eiropā ir trīs dažādi līdzās pastāvoši pamattiesību avoti: nacionālo tiesību avoti, starptautisko tiesību avoti (piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencija, turpmāk- Konvencija), un Eiropas Savienības (ES) tiesību avoti, ...
Juridiskā literatūra
Grāmata par administratīvo procesu
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Kur meklējamas Valsts prezidenta kompetences robežas
Šajā rakstā mēģināsim noskaidrot, vai Satversmē patiešām ir sniegts izsmeļošs Valsts prezidenta pilnvaru uzskaitījums un vai papildu pilnvaras Valsts prezidentam ir iespējams piešķirt tikai ar grozījumiem Satversmē.
Jānis Pleps
Informācija
Personas tiesības uz savu attēlu
Inita Saveļjeva
Skaidrojumi. Viedokļi
Autortiesības un kriminālatbildība Latvijas un ārvalstu likumos
4 komentāri
AUTORU KATALOGS