ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Decembris 2005 /Nr.48 (403)

Autortiesības un kriminālatbildība Latvijas un ārvalstu likumos
4 komentāri

Autortiesības un kriminālatbildība Latvijas un ārvalstu likumos

Inita Saveļjeva, TTC Eiropas Savienības un citu starptautisko tiesību aktu tulkošanas nodaļas terminoloģe
SAVELJEVA-INTA.JPG (7204 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Pašlaik Latvijā intelektuālā īpašuma tiesībām, to skaitā autortiesībām, tiek pievērsta liela uzmanība. Sabiedrībā pamazām izveidojas apziņa, ka intelektuālais īpašums arī ir īpašums, kurš tāpat kā jebkurš cits īpašuma veids ir jāaizsargā no prettiesiskiem apdraudējumiem. Lai arī paši autortiesību subjekti savu interešu aizsardzībā priekšroku dod civilajai tiesvedībai, šajā rakstā minētās tiesības tiks aplūkotas galvenokārt no krimināltiesiskā aspekta.

Autortiesību krimināltiesiskās aizsardzības aktualitāti nosaka tas, ka šo tiesību neievērošana ir ne tikai morāla vai krimināla problēma, bet arī negatīvi iespaido valsts ekonomiku. Šajā ziņā autores viedoklis sakrīt ar Autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance priekšsēdētāja V.Birkava pausto uzskatu, ka „nelikumīgas rīcības attaisnošanas mehānisms (..) Latvijā balstās uz infantilu pārliecību, ka par noziedzīgu nodarījumu nav uzskatāma un tātad nav sodāma rīcība, kurai ir vai tiek uzskatīts, ka tai ir masveida raksturs”. Jāpiebilst, ka likuma racionālās, visas sabiedrības interesēm atbilstošās prasības netiek respektētas, ja vien pastāv mazs risks tapt sodītam. Un kā liecina autores pētītā tiesu prakse Latvijā, šāds risks patiesi ir neliels, jo policija vēl aizvien ir gausa krimināllietu, kas saistītas ar autortiesību pārkāpšanu, ierosinātāja un aprobežojas ar administratīvajiem sodiem un kontrafakto eksemplāru izņemšanu no tirdzniecības. Pērn ierosinātas tikai piecas krimināllietas, pabeigta trīs lietu izskatīšana, bet vairākas lietas ir pārsūdzētas.1

Ievērojot šos faktus, sabiedrībai ir jādod signāls, ka likuma tīša ignorēšana draud ar attiecīgu atbildību, tādēļ, pēc autores domām, Krimināllikumā (KL) attiecībā uz autortiesību pārkāpumu reglamentāciju nepieciešams labot vairākas nepilnības, kas konstatētas pēc turpmāk aplūkoto Latvijas un ārvalstu tiesību normu izvērtēšanas.

Kriminālatbildības tiesiskais regulējums Latvijā

Pašlaik spēkā esošās tiesību normas, kas paredz atbildību par autortiesību pārkāpšanu, ir noteiktas KL 14.nodaļas “Noziedzīgi nodarījumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām” 148. un 149.pantā, kur maksimālais sods, kāds paredzēts par autortiesību pārkāpšanu, ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai naudas sods līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Latvijai saistošie starptautiskie līgumi šobrīd nosaka, kādas darbības ir atzīstamas par krimināli sodāmām, kādi ir sodu veidi un kurš ir atbildīgs par pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Būtībā starptautiskās prasības arvien vairāk tiek tendētas uz kriminālatbildības piemērošanu attiecībā uz tiesību pārkāpējiem, atbildības principu harmonizēšanu starptautiskajā līmenī, kā arī pārkāpumu sastāvu un minimālo sankciju noteikšanas principu reglamentāciju starptautiskajos līgumos.2 Šādas tiesību harmonizācijas rezultātā intelektuālā īpašuma pārkāpumu sankcionēšana tiek reglamentēta pēc vienādiem principiem praktiski visās attīstītajās pasaules valstīs, kā tas divdesmitajā gadsimtā ir izveidojies attiecībā uz aizsardzības apjoma noteikšanu.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
MaPA
1. Janvāris 2006 / 23:48
0
ATBILDĒT
Diplomdarbs laikam rakstits dikti sen, citadi autore nebutu izvirzijusi tezi, ka jaatlauj darba briva parodesana. Grozijumi Autortiesibu likuma, kas atlauj parodesanu, tika pienemti jau 2004.gada 22.aprili (sal. Autortiesibu likuma 19.panta 9.punktu).



Kapec tik nekritiska attieksme pret rakstu publicesanu gan no autoru, gan no Latvijas Vestnesa puses?
Anonīms lietotājs
29. Decembris 2005 / 17:23
0
ATBILDĒT
šis raksts ir autores dipolmdarbs, kas ticis izstrādāts laikā, kad jaunais Kriminālprocess nebija pieņemts.Piekrītu lasītājam,kurš uzsver šī jautājuma paredzēšanu nevis KL vispārīgajā daļā, kas atrunā noziedzīgu nodarījumu , vainu utt..nevis specifiskos jautājumus.
Anonīms lietotājs
20. Decembris 2005 / 11:28
0
ATBILDĒT
Autorei laikam nav lielas saprašanas par Krimināllikuma struktūru, ja Vispārīgajā daļā piedāvā nodaļu par noziedzīgiem nodarījumism pret intelektuālo īpašumu. Tas ir tikai un vienīgi Sevišķās daļas jautājums.

Bez tam diskusijas par juridiskās personas kriminālatbildību ir beigušās, jo no 1.oktobra juridiskajai personai var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja fiziska persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi juridiskās personas interesēs.
naja
20. Decembris 2005 / 11:24
0
ATBILDĒT
khm. man liekas ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai frankus un liras nomainītu uz eiro...
visi numura raksti
Luciuss Vildhābers
Eiropas telpā
Kā saskaņot pamattiesību aizsardzību Eiropā
Pašlaik Eiropā ir trīs dažādi līdzās pastāvoši pamattiesību avoti: nacionālo tiesību avoti, starptautisko tiesību avoti (piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvencija, turpmāk- Konvencija), un Eiropas Savienības (ES) tiesību avoti, ...
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālprocesuālais taisnīgums, nodarījumu kvalifikācija un sods
Definējot tiesību vadošās idejas jeb principus, likumdevējs nemin taisnīguma principu. Arī tiesību doktrīnā ir pausts viedoklis, ka šāda tiesību principa izdalīšana diez vai būtu loģiska, pamatojot, ka taisnīgums ir morāles, ...
Juridiskā literatūra
Grāmata par administratīvo procesu
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Kur meklējamas Valsts prezidenta kompetences robežas
Šajā rakstā mēģināsim noskaidrot, vai Satversmē patiešām ir sniegts izsmeļošs Valsts prezidenta pilnvaru uzskaitījums un vai papildu pilnvaras Valsts prezidentam ir iespējams piešķirt tikai ar grozījumiem Satversmē.
Jānis Pleps
Informācija
Personas tiesības uz savu attēlu
AUTORU KATALOGS