ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

[1] Latvijā jau vairākus gadus norisinās diskusija par ombudsmeņa (ombuda) institūcijas izveidošanas nepieciešamību.¹ Šī diskusija ir īstenojusies Tiesībsarga biroja likumprojektā,² kas raksta tapšanas laikā tiek caurlūkots Saeimā.

[2] Tiesībsarga biroja likumprojektā cita starpā ir paredzēts piešķirt Valsts prezidentam tiesības izvirzīt apstiprināšanai Saeimā tiesībsarga amata kandidātu (likumprojekta 7.panta pirmā daļa). Par šo tiesību normu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā norisinājās interesanta diskusija. Saeimas Juridiskais birojs ir paudis viedokli, ka Satversmē ir sniegts izsmeļošs Valsts prezidenta pilnvaru uzskaitījums. Līdz ar to jaunas pilnvaras Valsts prezidentam var paredzēt tikai ar grozījumiem Satversmē. Savukārt Tiesībsarga likumprojekta autori uzskata, ka Valsts prezidenta kompetence var tikt paplašināta arī ar likumu.³

[3] Šajā rakstā mēģināsim noskaidrot, vai Satversmē patiešām ir sniegts izsmeļošs Valsts prezidenta pilnvaru uzskaitījums un vai papildu pilnvaras Valsts prezidentam ir iespējams piešķirt tikai ar grozījumiem Satversmē.

[4] Valsts prezidenta institūta regulējums ietverts Satversmes 3.nodaļā.⁴ Tā ir viena no lielākajām Satversmes nodaļām (nodaļā ietverti 20 panti).⁵ Šajā nodaļā līdzās normām par Valsts prezidenta ievēlēšanu, atstādināšanu no amata un Valsts prezidenta vietas pagaidu izpildīšanu ir ietverts arī Valsts prezidenta pilnvaru uzskaitījums.⁶

Atsevišķas Valsts prezidenta pilnvaras minētas Satversmes tekstā arī ārpus 3.nodaļas regulējuma. Tās ir ietvertas gan Satversmes 2.nodaļā [Valsts prezidenta tiesības pieprasīt Saeimas sēdes sasaukšanu (Satv. 20.p.)], gan Satversmes 4.nodaļā [Valsts prezidenta pienākums aicināt Ministru prezidentu sastādīt Ministru kabinetu (Satv. 56.p.)] un 5.nodaļā [Valsts prezidenta tiesības iesniegt likumprojektu (Satv. 65.p.), Valsts prezidenta pienākums izsludināt likumus (Satv. 69.p.), Valsts prezidenta suspensīvā veto tiesības (Satv. 71.p.) un tiesības apturēt likuma publicēšanu (Satv. 72.p.), kā arī Valsts prezidenta pienākums iesniegt Saeimā vienas desmitās daļas vēlētāju ierosināto pilnīgi izstrādāto Satversmes grozījumu projektu vai likumprojektu (Satv. 78.p.)].

[5] Satversmē expressis verbis nav ietverta norma, ka Satversmē Valsts prezidenta pilnvaras uzskaitītas izsmeļoši un nevar tikt paplašinātas. Tāpat arī Satversmē nav tiešā tekstā ietverta pretēja rakstura norma– ka Valsts prezidentam papildu pilnvaras var piešķirt Saeima vai Latvijas pilsoņu kopums likumdošanas ceļā. Tas nozīmē, ka Satversmes teksts pilnīgi noteikti analizējamo jautājumu neizšķir.

Modernajās konstitūcijās parasti šādos gadījumos tomēr tiek sniegta norāde, vai uzskaitītās pilnvaras ir izsmeļošas vai ne. Visbiežāk citu valstu konstitūcijās tiek ietverta norma, ka līdzās konstitūcijā tieši minētajām pilnvarām prezidents ir tiesīgs īstenot arī citas pilnvaras, kuras var noteikt likumdošanas ceļā.