Tiesībsarga institūcijas efektivitāte lielā mērā būs atkarīga no tiesībsarga personības. Tāpēc Saeimai ir pilnā mērā jāapzinās atbildība, ko tā uzņemsies, ievēlot pirmo tiesībsargu. Jācer, ka tas būs rūpīgi pārdomāts lēmums un par pirmo tiesībsargu tiks ievēlēts cilvēks, kas būs piemērots ne tikai savas profesionālās kvalifikācijas dēļ, bet kas būtu patiesa autoritāte sabiedrībā un ar savu morālo stāju un reputāciju varētu rādīt paraugu citiem.
Tiesībsargs. Vai Latvijā būs efektīva ombuda institūcija
Mg.iur. Anita Kovaļevska, Valsts cilvēktiesību biroja Pilsonisko un politisko tiesību daļas vadītāja, LU Juridiskās fakultātes lektore un doktorante
|
|
2007.gada 1.janvārī spēkā stājās Tiesībsarga likums, un līdz ar to uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes tiek izveidota jauna ombuda institūcija.
Valsts cilvēktiesību birojs tika izveidots 1995.gadā, un kopš 1996.gada birojs ir patstāvīga iestāde, kas nav padota Ministru kabinetam. Var secināt, ka no 1996.gada Latvijā jau darbojas ombuda institūcija, kuras galvenais uzdevums ir veicināt cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Valsts cilvēktiesību birojs izskata personu sūdzības par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, veic pētījumus par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā, analizē normatīvo aktu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei, kā arī informē un izglīto sabiedrību par cilvēktiesībām. 1997.gadā Valsts cilvēktiesību birojs kļuva par Starptautiskā ombuda institūta pilntiesīgu locekli, kas nozīmē, ka arī citu valstu ombuda institūcijas Valsts cilvēktiesību biroju atzina par ombuda institūciju. Ņemot vērā to, ka Latvijā jau 10 gadus darbojas ombuda institūcija, tad, veidojot jaunu ombuda institūciju ar plašāku kompetenci, ir būtiski, lai jaunā institūcija būtu spēcīgāka un efektīvāka un vēl labāk varētu pildīt savus pienākumus indivīda aizsardzībā, kā arī veicināt indivīda uzticību valsts varai.
Tiesībsargam ir saglabāti tie paši darbības virzieni, kādi ir Valsts cilvēktiesību birojam, proti, sūdzību izskatīšana, lietu ierosināšana pēc savas iniciatīvas, analīzes un pētījumu veikšana, kā arī sabiedrības informēšana un izglītošana. Taču saskaņā ar likumu tiesībsarga kompetence ir plašāka nekā Valsts cilvēktiesību birojam. Tā kompetencē ir ne tikai cilvēktiesību ievērošanas veicināšana, bet arī labas pārvaldības ievērošanas sekmēšana. Tātad tiesībsargs varēs iesaistīties ne tikai tādu strīdu risināšanā, kas skar cilvēktiesības, bet arī citu strīdu risināšanā, kas radušies indivīdam ar valsts pārvaldi. Jau šobrīd Valsts cilvēktiesību birojs saskaras ar sūdzībām, kur cilvēki izsaka neapmierinātību par sarežģītām procedūrām valsts pārvaldē, nelaipnu un reizēm pat nepieklājīgu izturēšanos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes