ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

VII.Spaidi

1463. Spaidus var izdarīt vai nu ar fizisku varu, vai ar draudiem, kas kādā personā rada bailes. Lietojot fizisku varu, nav brīva gribas izteikuma un nav nekādas piespiestā darbības.

1. Fiziska vara. Ja kāds, pielietojot fizisku varu, vada citas personas ķermeņa kustības (piemēram, vardarbīgi paņem citas personas roku un parakstās ar to uz līguma¹), gribas izteikums nerodas vispār.² Atšķirībā no draudiem, kad personai pastāv (vismaz teorētiska) izvēles iespēja,³ fiziskas varas gadījumā trūkst personas apzinātas darbības un gribas ar savu rīcību radīt tiesiskas sekas.⁴ Tāpēc fiziskas varas pielietošanas rezultātā noslēgtais darījums ir spēkā neesošs ipso iure un cietušajai personai tas nav speciāli jāapstrīd.

2. Spaidi.⁵ Spaidi ir piedraudēšana ar nākotnē iespējamu ļaunumu, kura iestāšanās ir atkarīga no tās personas, kas pielieto spaidus,⁶ piemēram, kāds draud informēt policiju par padarīto noziegumu, ja viņam netiks samaksāta zināma naudas summa. Ja turpretim nelabvēlīgas sekas rodas neatkarīgi no draudētāja gribas, tad šīs personas izteiktie draudi var tikt atzīti vienīgi par viltu, piemēram, kāds pierunā personu pārdot viņai piederošu aptieku par ļoti zemu cenu, baidot viņu, ka pretējā gadījumā jaunā vara atņems viņai aptieku.⁷ Spaidu atzīšanai pietiek, ja piedraudētai personai ir radies kaut patiesībai neatbilstošs, tomēr subjektīvi pamatots priekšstats, ka persona, kas izsaka draudus, varētu tos arī īstenot, piemēram, kāds draud nogalināt personu, ja viņa neatdos parādu, norādot uz saviem (īstenībā neeksistējošiem) sakariem ar noziedzniekiem. Spaidi ir jānošķir no paziņošanas personai par jau esošu ļaunumu,⁸ piemēram, kāds brīdina mazturīgu īrnieku, ka mājas īpašnieks cēlis pret viņu prasību par izlikšanu no dzīvokļa. Šāda paziņošana, ja kāds apzināti grib izmantot citas personas jau pastāvošu spiedīgu stāvokli, lai panāktu sev nesamērīgu labumu (piemēram, iepriekšminētajam īrniekam tiek piedāvāts aizdevums ar acīmredzami nepamatoti augstu procentu likmi), var tikt novērtēta kā labas ticības pārkāpums (CL 1415.p.).⁹ Šādā gadījumā cietusī persona būs tiesīga prasīt noslēgtā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Darījuma spēku ietekmē tādi draudi, kas ir vērsti uz personiska kaitējuma (dzīvības, veselības vai cieņas apdraudējums, brīvības atņemšana vai ierobežošana) vai mantisku zaudējumu nodarīšanu (piemēram, darbiniekam tiek draudēts ar algas neizmaksāšanu), vai arī uz personas tiesiska stāvokļa pasliktināšanu.¹⁰ Tādējādi Civillikumā nav pārņemts romiešu tiesību regulējums, saskaņā ar kuru piedraudētais ļaunums varēja attiekties tikai uz personiska kaitējuma radīšanu.