Pirms aptuveni pusotra gada Ministru kabinets, tā vietā, lai uzņemtos politisku atbildību un parakstītu robežlīgumu, mēģināja šā jautājuma risināšanu novelt uz Satversmes tiesas pleciem. Kad kļuva skaidrs, ka šāds risinājums neizdosies, atkal tika piedāvāts jauns, diametrāli pretējs risinājums. Tāpat demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieņemama tā slepenība, kādā notiek robežlīguma noslēgšanas variantu meklēšana un to izvērtēšana. Vēlos uzsvērt - jo vairāk politiķi kaut ko slēpj, jo vairāk sabiedrība izdomā.
Prof. Dr.iur. Ilma Čepāne, Latvijas Republikas 9.Saeimas deputāte, partijas “Jaunais laiks” valdes locekle, intervijā “Jurista Vārda” tieslietu redaktoram Jānim Plepam
|
|
– Ministru prezidents Aigars Kalvītis ir prezentējis jauno Latvijas – Krievijas Federācijas robežlīguma noslēgšanas risinājumu. Kā jūs vērtējat šo Ministru prezidenta piedāvājumu?
– Es jūtu trīskāršu atbildību, skatot likumprojektu, ar kuru Saeima pilnvaro Ministru kabinetu parakstīt parafēto robežlīgumu ar Krievijas Federāciju, un plenārsēdē balsojot par to, vai šim likumprojektam būt vai nebūt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes