ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Janvāris 2008 /Nr.2 (507)

Arī tiesas sēdē var aizskart godu un cieņu
1 komentāri
Dipl. iur.
Aira Strautmane
zvērinātu advokātu biroja "Zelmenis & Liberte" juriste 

Šajā rakstā autore aplūkos jautājumu, vai arī tiesas sēdē var aizskart cilvēka godu un cieņu, kā arī analizēs minēto problēmu, šādu darbību sekas un novēršanas iespējas.

Cilvēka gods un cieņa tiek aizsargāta Latvijas Republikas Satversmē, kuras 95. pantā noteikts: valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Tādējādi jebkura persona var vērsties tiesā, ja tās godu un cieņu ir aizskārusi kāda cita persona.

Mūsu valstī ir daudzi un dažādi strīdi, notiek tiesvedības procesi par privātpersonu goda un cieņas aizskaršanu, kā arī juridisku personu reputācijas graušanu. Gan vienā, gan otrā gadījumā to regulē Civillikuma 2352.1 pants, un saskaņā ar minēto normu jebkura persona, kuras gods un cieņa ir aizskarta, var vērsties tiesā, lai novērstu minēto aizskārumu.

Saskaņā ar Civillikuma 2352.1 pantu katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Tāpat attiecīgā Civillikuma norma vēl paredz gan to, ka ir jāapmaina dokuments, kurš satur patiesībai neatbilstošas personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, gan arī aizskartās personas tiesības prasīt atlīdzību (mantisku kompensāciju) par prettiesisku personas goda un cieņas aizskaršanu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, kuras atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jānis
18. Janvāris 2008 / 14:23
0
ATBILDĒT
Kādu vēl bargāku sodu vēlaties par necieņu pret tiesu, ja šobrīd tas jau ir faktiski bargākais- max ir 15 diennaktis aresta. Kā likumdevējs var panākt, lai tiesa patiešām piemēro sodus par kārtības traucēšanu, tas jebkurā gadījumā būs atkarīgs no konkrētā tiesneša profesionalitātes. Piekrītu, ka CPL vajadzētu grozījumus, kas dod tiesības tiesai atlikt lietu pastāvot pamatotiem un objektīviem iemesliem (visus uzskaitīt likumā tāpat nebūs iespējams. Arī cetrutais priekšlikums varētu būt o.k.
visi numura raksti
Sergejs Rudāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Darījuma rakstiska forma
Par darījuma formu Latvijas juridiskajā literatūrā rakstīts samērā daudz. Taču līdz šim brīdim nav aplūkots svarīgs jautājums par darījuma rakstveida formas regulējuma pretrunīgumu un neatbilstību rakstiskas formas mērķim. ...
Diāna Hamkova
Skaidrojumi. Viedokļi
Goda un cieņas civiltiesiskās un krimināltiesiskās aizsardzības nianses
Neraugoties uz Krimināllikumā jau iepriekš veiktajām izmaiņām goda un cieņas tiesiskās aizsardzības regulējumā, diskusija par atsevišķu tiesību normu, kas nosaka atbildību par goda un cieņas aizskaršanu, dekriminalizāciju ...
Vladimirs Terehovičs, Elita Nīmande
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālistikas vieta zināšanu sistēmās
Kas ir kriminālistika? Uz šo jautājumu var atbildēt jebkurš. Atbildes būs dažādas, un katram savā ziņā būs taisnība. Terminu "kriminālistika" pirms vairāk nekā 100 gadiem ieviesa Hanss Gross (Hans Gross, 1847- 1915). Pa šo ...
Tiesību prakse
Lēmums anulēt izsniegto darbnespējas lapu ir administratīvais akts
Ārsts, izsniedzot darbnespējas lapu, un ārstniecības iestādes vadītājs, anulējot izsniegto darbnespējas lapu, rīkojas valsts pārvaldes jomā; ārstniecības iestādes vadītāja lēmums anulēt izsniegto darbnespējas lapu ir ...
Tiesību prakse
Kriminālprocesa likuma 26. nodaļas normas faktiski satur arī materiālo tiesību normas
Kriminālprocesa likuma 26. nodaļas normas faktiski satur arī materiālo tiesību normas. Līdz ar to, izlemjot pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju, tostarp arī par morālo aizskārumu, tiesai jāvadās no tām.
AUTORU KATALOGS