ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2007. gada 11. oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu"",¹ kas piedāvā šādu deputātu pilnvaru apturēšanu uz prombūtnes laiku un aizvietošanu. Tuvākajā laikā minētais likumprojekts tiks izskatīts Ministru kabinetā un virzīts izskatīšanai un pieņemšanai uz Saeimu.

Šā raksta mērķis ir sniegt ieskatu piedāvātajā regulējumā un analizēt tā nepieciešamības faktisko un juridisko pamatu. Plašsaziņas līdzekļos, atspoguļojot piedāvāto regulējumu, tas galvenokārt tiek aplūkots dažādu politisku apsvērumu kontekstā un attiecināts uz kādiem konkrētiem pašvaldību domju esošiem vai bijušiem priekšsēdētājiem, bet, pēc autores domām, ir svarīgi skaidrot jautājumu, izmantojot juridiskus argumentus, citu valstu pašvaldību darba tiesisko regulējumu, Eiropas Padomes ieteikumus publiskās ētikas veicināšanai vietējās varās, kā arī analizēt faktisko situāciju.

Lai gūtu ieskatu pašvaldības deputāta aizvietošanā, šajā rakstā tiks analizēts pašvaldības deputāta statuss, pievēršot uzmanību spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam deputāta pilnvaru iegūšanai un zaudēšanai, konkrēto deputāta tiesību un pienākumu regulējumam ārvalstīs, tāpat tiks aplūkoti galvenie jautājumi, par un pret argumenti, par ko diskutē saistībā ar pašvaldības deputātu aizvietošanas regulējumu.

Spēkā esošais tiesiskais regulējums

[1] Pašvaldības domes (padomes) deputāts ir vietējo iedzīvotāju ievēlēta politiska amatpersona, lai vietējo iedzīvotāju interesēs risinātu vietējās pašvaldības kompetencē esošas lietas. Pašvaldības deputāta darbības tiesiskajam pamatam, tiesībām un pienākumiem, to skaitā iemesliem un procedūrām, kādās pašvaldības deputāts var zaudēt savas pilnvaras, ir stingri jābūt noregulētiem likumos.² Likumi, kas regulē šos jautājumus, ir Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums, likums "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu" un likums "Par pašvaldībām".

[2] Saskaņā ar likuma "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu" 2. panta pirmo daļu un Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumu pašvaldības deputāts savas pilnvaras iegūst ar jaunievēlētās pašvaldības domes (padomes) pirmās sēdes dienu vai ar brīdi, kad iepriekšējā deputāta vietā stājas nākamais kandidāts no attiecīgā saraksta. Iepriekšējā deputāta vietā stājas nākamais kandidāts no attiecīgā saraksta Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 43. pantā noteiktajā kārtībā. Proti, ja ievēlētais domes (padomes) deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis vai nolicis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts. Ja kādam kandidātu sarakstam pietrūkst kandidātu, tad likumā noteiktā kārtībā Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, no kura kandidātu saraksta ņemams nākamais kandidāts.

[3] Pašvaldības deputāts pilnībā vai uz laiku zaudē deputāta pilnvaras, ja ievēlētais domes (padomes) deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis vai nolicis savu mandātu.

[4] Pašvaldības deputāts pilnvaras zaudē pilnībā, piemēram:

– ar dienu, kad pašvaldības dome (padome) pieņēmusi zināšanai deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu;

– ja deputāts miris;

– ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums vai deputāts likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcībnespējīgu;

– ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies tiesas spriedums, ar kuru konstatēts fakts, ka deputāts ievēlēts, pārkāpjot Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā noteiktos ierobežojumus.