Lietā Nr. SJC–7
2007. gada 23. maijā
Saskaņā ar Civillikuma 1067. pantu īpašuma tiesības, kas pieder uz vienu
un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reāli, bet tikai
domājamās (ideālās) daļās, tā, ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir
kopīpašuma tiesība. Kopīpašnieka daļa ir domājamā daļa.
Pieteicēja kļūdaini uzskata, ka vienošanās par kopīpašuma lietošanas
kārtības noteikšanu nozīmē kopīpašuma reālu sadali. Neraugoties uz
lietošanas kārtības rezultātā radušos situāciju, kad katrs no līdzīpašniekiem
lieto kādu kopīpašuma objekta daļu kā pilnīgi patstāvīgu lietu, katram no
viņiem joprojām īpašuma tiesības ir vienīgi uz domājamo daļu kopīpašumā
kā uz bezķermenisku lietu. Atbilstoši tam arī risināmas pirmpirkuma un
izpirkuma tiesības. (Civillikuma 1067. panta pirmā daļa).
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs senators Z. Gencs, senatores R. Zaķe un M. Zāģere, 2007. gada 23. maijā izskatīja atklātā tiesas sēdē R.L. pieteikumu par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2005. gada 27. oktobra sprieduma atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem I.A. prasības lietā pret N.Z., R.L. un valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka" par dāvinājuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā, parāda saistību pārņemšanu un pienākuma uzlikšanu atbrīvot nekustamo īpašumu.
Noklausījies senatora Z. Genca ziņojumu un R.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes