ŽURNĀLS Tiesību prakse

18. Marts 2008 /Nr.11 (516)

Par jaunatklātiem apstākļiem
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta lēmums
Lietā Nr. SJC–7
2007. gada 23. maijā

Saskaņā ar Civillikuma 1067. pantu īpašuma tiesības, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reāli, bet tikai domājamās (ideālās) daļās, tā, ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Kopīpašnieka daļa ir domājamā daļa.
Pieteicēja kļūdaini uzskata, ka vienošanās par kopīpašuma lietošanas kārtības noteikšanu nozīmē kopīpašuma reālu sadali. Neraugoties uz lietošanas kārtības rezultātā radušos situāciju, kad katrs no līdzīpašniekiem lieto kādu kopīpašuma objekta daļu kā pilnīgi patstāvīgu lietu, katram no viņiem joprojām īpašuma tiesības ir vienīgi uz domājamo daļu kopīpašumā kā uz bezķermenisku lietu. Atbilstoši tam arī risināmas pirmpirkuma un izpirkuma tiesības. (Civillikuma 1067. panta pirmā daļa).

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs senators Z. Gencs, senatores R. Zaķe un M. Zāģere, 2007. gada 23. maijā izskatīja atklātā tiesas sēdē R.L. pieteikumu par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2005. gada 27. oktobra sprieduma atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem I.A. prasības lietā pret N.Z., R.L. un valsts akciju sabiedrību "Latvijas Hipotēku un zemes banka" par dāvinājuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā, parāda saistību pārņemšanu un pienākuma uzlikšanu atbrīvot nekustamo īpašumu.

Noklausījies senatora Z. Genca ziņojumu un R.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule, Kalvis Torgāns
Intervija
Uzticīgs ideāliem: tiesnesis Kalvis Torgāns
Pirms deviņiem gadiem oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" žurnāliste un tagadējā "Jurista Vārda" galvenā redaktore Dina Gailīte intervēja LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītāju, Latvijas ...
1 komentāri
Evita Jurēvica
Skaidrojumi. Viedokļi
Apelācijas instances tiesas
sprieduma spēkā stāšanās
Rakstā autore analizē jautājumu par to, vai spēkā esošā Civilprocesa likuma 434. pantā ietvertā apelācijas instances tiesas sprieduma spēkā stāšanās kārtība ir uzskatāma par atbilstošu vispārējiem civilprocesuālajiem ...
Mārtiņš Tarlaps
Skaidrojumi. Viedokļi
"Gazprom" klauzulas tiesiskais aspekts
ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs nesen publiski paudis neizpratni par Latvijas negatīvo nostāju pret Eiropas Komisijas piedāvāto ES Elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus trešo likumdošanas paketi.1 Šajā rakstā autors no ...
Kristīne Jaunzeme
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai pašvaldības deputāts var būt deputāts, arī atrodoties ilgstošā prombūtnē
Kopš pēdējos gados vairāki pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji un deputāti kriminālprocesā piemērota procesuāla piespiedu līdzekļa – apcietinājuma dēļ – ilglaicīgi nav pildījuši savus pašvaldības domes ...
Tiesību prakse
Par Kriminālprocesa likumā paredzēto kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā
Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu izpildīšanu. Kriminālprocesa likuma ...
AUTORU KATALOGS