ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Decembris 2008 /Nr.47 (542)

Privātās apsūdzības process:
likums un prakse Latvijā
1 komentāri
Dr.iur.
Kristīne Strada-Rozenberga
LU Juridiskās fakultātes profesore 

Nobeigums. Sākums "JV" Nr. 46, 9.12.2008.

 

3.3. Inkriminētā noziedzīgā nodarījuma juridiskās kvalifikācijas konkrētums un pareizība

[65] Attiecībā uz privātās apsūdzības kārtībā inkriminētā nodarījuma juridiskās kvalifikācijas konkrētumu un pareizību praksē ir nevienveidīga pieeja, dažādi nolēmumi un dažādi uzskati. Praktiski nav atšķirības uzskatos, ka cietušā sūdzībā ir ietverama inkriminētā nodarījuma juridiskā kvalifikācija, norādot konkrētu KL pantu. (Lai gan nevar neatzīmēt, ka praksē sastopami gadījumi, kad cietušais sūdzībā vispār nav norādījis nodarījuma kvalifikāciju pat pēc KL panta, savukārt tiesneši procesu ir uzsākuši un nodarījumu kvalificējuši paši. Piemēram, lietā Nr. K19026605/K19008206 Kuldīgas rajona tiesā process uzsākts pēc KL 130. panta pirmās daļas, lai arī cietušā iesniegumā nav minēts ne KL pants, ne tā daļa. Tāda pati situācija vērojama krimināllietā Nr. 1341000305, kurā process sākts Jūrmalas pilsētas tiesā.)

[66] Viedokļu atšķirības attiecas uz juridiskās kvalifikācijas tālāku konkrētību, precizitāti. Proti, vai situācijā, kad inkriminētajam pantam ir vairākas daļas (un tāds šobrīd ir tikai viens KL 130. pants), cietušajam obligāti jānorāda arī panta daļa vai ne.

[67] Ir uzskats, ka tas ir jādara, un daudzos gadījumos tiesneši ir atteikušies sākt procesu, ja cietušais savā sūdzībā nav norādījis konkrētu KL 130. panta daļu.

Piemēram, 2007. gada 27. jūnijā un 27. augustā, 2008. gada 27. februārī Cēsu rajona tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumus par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu sakarā ar to, ka sūdzībā nav norādīta KL 130. panta daļa. Tiesnesis atzinis, ka "nav tiesas vai tiesneša pienākums privātās apsūdzības lietās [..] kvalificēt noziedzīgo nodarījumu un pēc tā kādu apsūdzēt".

2008. gada 7. aprīlī Balvu rajona tiesas tiesnesis atteicies sākt kriminālprocesu, jo "sūdzībā nav norādīts konkrēts KL pants un panta daļa. Tiesa nevar pārkāpt savas kompetences robežas, pati formulējot apsūdzību un izvēloties konkrētu kvalifikāciju pēc sava ieskata".

2008. gada 8. janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese ir pieņēmusi lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo "sūdzības aprakstošajā daļā iesniedzējs ir norādījis KL 130. pantu, nenorādot konkrētu minētā panta daļu [..] Tiesa nevar pārkāpt savas kompetences robežas, pati formulējot apsūdzību un izvēloties konkrētu kvalifikāciju pēc sava ieskata".

Talsu rajona tiesas tiesnese, uzsākot kriminālprocesu Nr. 11380000306, no­rādījusi: "tiesnese atzīst, ka sūdzībā minētās ziņas norāda uz reālu iespēju, ka E.A. tīši nodarīti viegli miesas bojājumi. Tā kā nepieciešamas speciālas zināšanas, lai noteiktu miesas bojājumu smaguma pakāpi, tad šobrīd nav iespējams precīzi kvalificēt izdarīto noziedzīgo nodarījumu [..] Tiesnese minēto noziedzīgo nodarījumu šobrīd kvalificē pēc KL 130. panta pirmās daļas".

Īpaši interesi izpētīto materiālu vidū izraisīja kādas I.L. sūdzības vairākkārtēja lemšana Latvijas tiesās. Tā, 2007. gada 6. novembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese, izskatot I.L. sūdzību, pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo sūdzībā nebija norādes par inkriminētā KL 130. panta konkrētu daļu. Šo lēmumu Rīgas apgabaltiesa atcēla. Neraugoties uz to, manuprāt, pilnīgi korekti Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2008. gada 4. janvārī atkārtoti tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Šajā lēmumā ietvertas citēšanas vērtas atziņas: "Saskaņā ar KPL 624. panta trešo daļu, kura reglamentē privātās apsūdzības lietu izskatīšanas īpatnības, tiesas izmeklēšana sākas ar to, ka cietušais nolasa savu sūdzību. No minētā secināms, ka cietušā sūdzībā ir jābūt ietvertam gan konkrētās apsūdzības formulējumam, gan noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai. Iesniedzējas sūdzība to nesatur, līdz ar to tiesnesim ir liegta iespēja uzsākt kriminālprocesu pēc konkrētās KL panta daļas, kā arī norādīt lēmumā noziedzīga nodarījuma apstākļus. Ņemot vērā to, ka iesniedzējas sūdzība neatbilst KPL prasībām, tā nevar būt par pamatu tiesnesim uzsākt kriminālprocesu un nevar tikt atzīta par cietušā sūdzību KPL 625. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē. Turklāt tiesnesis ņēmis vērā judikatūru, proti, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2007. gada 1. februāra lēmumu lietā SKK-85/2007 (tiks skatīts vēlāk – autores piezīme), kurā tiesa atzinusi, ka ir svarīgi, vai privātās apsūdzības lietā sūdzības saturs atbilst likuma prasībām. [..] Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta secinājumus, tiesnesis nevar ņemt vērā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas lēmumā konkrētajā lietā izdarīto secinājumu, ka norāde pirmās instances tiesas lēmumā, ka sūdzībā iesniedzēja nav norādījusi Krimināllikuma 130. panta daļu, pēc kuras tiek lūgts uzsākt kriminālprocesu, ir pretrunā Kriminālprocesa likuma 373. panta otrās daļas nosacījumam."

[68] Tajā pašā laikā ir arī pretējs uzskats, ka KL 130. panta daļa cietušā sūdzībā nav norādāma.

Piemēram, 2006. gada 17. oktobrī Saldus rajona tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa Nr. 13360000106 uzsākšanu, norādot, ka process uzsākams pret A.P. [..] pēc KL 130. panta pazīmēm, nozīmējot tiesu medicīnisko ekspertīzi cietušajam nodarīto miesas bojājumu smaguma pakāpes noteikšanai.

2007. gada 14. jūnijā Jelgavas tiesas tiesnese, izskatot D.R. iesniegumu par procesa uzsākšanu, kurā norādīts tikai KL 130. pants, bez daļas, pieņēmusi lēmu par kriminālprocesa uzsākšanu par KL 130. panta pirmajā daļā paredzētā nodarījuma izdarīšanu.

Savukārt tā pati Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese, kas pieņēma iepriekš aplūkoto 2008. gada 8. janvāra lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu sakarā ar to, ka cietušā sūdzībā nav norādīta KL 130. panta daļa, kādā citā lietā 2008. gada 30. maijā ir pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu pēc KL 130. panta pazīmēm, nenorādot lēmumā panta daļu. Nekādu īpašu norāžu par to, kāpēc šajā gadījumā precīza juridiska kvalifikācija nav nepieciešama, lēmumā nav.

2008. gada 18. jūlijā Vidzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atcēlusi Valmieras rajona tiesas tiesneses lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu sakarā ar to, ka iesniegtajā U.B. sūdzībā nav norādes uz konkrētu KL 130. panta daļu. Apgabaltiesas tiesneši lēmuši: "KPL 7. panta trešā daļa neprasa, lai, ierosinot privātās apsūdzības kriminālprocesu pēc KL 130. panta, tiktu norādīta arī šī panta daļa. [..] Valmieras rajona tiesa pilnībā nav novērtējusi minētos apstākļus, formāli pamatojoties uz KPL 621.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
anonīms
19. Decembris 2008 / 11:01
0
ATBILDĒT
Rakstā paustais autores viedoklis ir pausts no privātas apsūdzības lietā apsūdzētā advokāta pozīcijām, kas, iespējams, turpmākajā praksē un likuma normās tiks uzspiests par dominējošo un vienīgo pareizo, bet tas nebūt nebūs tāds, kas veicinās cietušo tiesību uz tiesas pieejamību un uz taisnīgu un ātru lietas izskatīšanu realizēšanu, bet drīzāk otrādi- nākotnē tas privtās apsūdzības procesu padarīs cietušajam vēl grūtāk realizējamu un smagu. Pie tam, ja tas tiks realizēts, tad nevajg piemirst speciāli norādīt un atrunāt, ka privātās apsūdzības lietās, atšķirībā no citiem kriminālprocesiem, tiesai nav procesa virzītāja funkcijas, bet tai ir tikai un vienīgi šķirējtiesneša jeb arbitra funcijas, kur tā tikai izšķir sprīdu starp apsūdzētāju un apsūdzēto, citādi būs atkal pretruna- neko darīt privātās apsūdzības procesā tiesnesis pats nedrīkst- nedrīkst ne precizēt apsūdzību, ne prasīt kādus dokumentus, ne ko citu, bet tajā pašā laikā viņam ir procesa virzītāja funkcijas un viņam formāli jānoved proess līdz taisnīgam iznākumam. īss rezumējums- faktiski tiek piedāvāts privātās apsūdzības procesu padarīt par civilprocesa kopiju, kur sūdzības iesniedzējs jeb apsūdzātājs ir tas pats, kas prasītājs civilprasībā.
visi numura raksti
Gaļina Žukova
Diskusija
Kāds ir Šķīrējtiesu likumprojekts
"Jurista Vārdā" jau vairākkārt ir vēstīts par Tieslietu ministrijas sagatavoto Šķīrējtiesu likumprojektu. Likumprojekta pirmā versija1 tika izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē 2007. gada 18. oktobrī. Tam sekoja vairākas debates un ...
6 komentāri
Inga Kačevska
Diskusija
Moderns skatījums uz strīdu risināšanu
Kompetentie ārvalstu juristi, kas komentēja jauno Šķīrējtiesas likumprojektu,1 vairākkārt norāda, ka tas neatbilst jaunākajām tendencēm šķīrējtiesu2 attīstībā pasaulē. Līdz ar to rodas jautājums, kas tad ir moderns ...
Maija Volkova
Diskusija
Ārvalstu prakse, izstrādājot šķīrējtiesu likumus
Šajā rakstā aplūkota ārvalstu prakse, ieviešot šķīrējtiesu likumus atbilstoši UNCITRAL Starptautiskās komerciālās šķīrējtiesas parauglikumam.
Gerijs Borns
Diskusija
Vai nacionālais regulējums atbilst starptautiskajiem principiem
Gadsimtiem ilgi šķīrējtiesas tika uzskatītas par visefektīvāko līdzekli starptautisko komercstrīdu risināšanā. Šķīrējtiesa piesaista daudzu svarīgu iemeslu dēļ, to skaitā tāpēc, ka ir iespēja brīvi izvēlēties neitrālu un ...
Karls Salans
Diskusija
Valsts tiesu atbalsts ir vēlams, nevis izskaužams
Ņemot vērā manu pieredzi, darbojoties gan kā pušu pārstāvim, gan kā šķīrējtiesnesim, uzskatu, ka veiksmīga šķīrējtiesas attīstība ikvienā valstī ir atkarīga no efektīva tiesiskā regulējuma. Strīdu izskatīšana ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS