departamenta senators, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents
Ar šo rakstu dodu iespēju plašākai publikai iepazīties ar tiesneša lēmumu par administratīvās lietvedības izbeigšanu (sk. komentāra beigās). Jāteic, ka sākotnēji tiesneša lēmums izraisīja smaidu, tad šaubas, vai lēmums nav humoristiska kompilācija, bet, noskaidrojot, ka tas ir īsts un ka tādi Rīgas Centra rajona tiesā 2009. gadā pieņemti vairākkārt, – šoku par šādiem tiesnešu lēmumiem. Manuprāt, šādu lēmumu redakcija demokrātiskā un tiesiskā valstī nav pieļaujama, jo kaitē tiesas un tiesneša autoritātei. Taču viens ir emocionālais aspekts, bet otrs – juridisks lēmumu izvērtējums. Emocionālo reakciju atstāju katra lasītāja ziņā, bet komentāru veltīšu lēmumu kritikai no tiesību viedokļa.
1. Lietu apstākļi
[1] 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policija veica pārbaudi Rīgas naktsklubos "Lord Pub", "Temple", "Mary", "Saxon" un "Monroe"1 un konstatēja, ka naktsklubu organizētājiem nav pašvaldības izsniegtas atļaujas izklaižu organizēšanai. Policijas darbinieki sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolus un iesniedza tos Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, lai tiesa izskatītu administratīvo lietu un piemērotu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.2 pantā noteikto administratīvo sodu.
[2] No Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnešu A. Celma, I. Dzeņa un I. Stuberovskas lēmumiem konstatējams, ka administratīvā pārkāpuma protokolā policija fiksējusi, ka pārbaudītajā izklaides vietā, kurai nav pašvaldības atļaujas intīmās izklaides vietas darbībai, nenoskaidrotas sievietes dejoja uz skatuves pie stieņa, atkailinot kājas, dibenu un krūtis. Tiesneši šādu pierādījumu atzinuši par nepietiekamu. Tiesneši norādījuši, ka policijai bija jāfilmē notikuma vieta, jānoskaidro, kas ir dejotāja, vai dejotāja ir izklaides vietas darbiniece vai viņa dejojusi privāti, vai dejotāja ir sniegusi intīma rakstura pakalpojumus, vai dejotāja saņēmusi samaksu vai samaksu saņēmis izklaides vietas organizētājs, bija jāiegūst dejotājas paskaidrojums, līdz visbeidzot, tiesneša A. Celma ieskatā, jāpaskaidro protokolā, kas, pēc policijas darbinieku domām, ir intīmpakalpojums un dzimumorgāni Ministru kabineta noteikumu izpratnē u. tml. Attiecībā uz pēdējo jāpiebilst, ka tiesnesis pats šo aspektu ir vērtējis padziļināti, lai nonāktu pie secinājuma, ka kājas, dibens un krūtis nav dzimumorgāni.
[3] Šajās līdzīgajās lietās laikā no 16. marta līdz 1. aprīlim tiesnesis A. Celms un I. Dzenis visos gadījumos administratīvo lietvedību izbeidza, bet tiesnese I. Stuberovska vienā dienā (!) vienā lietā ar identisku pamatojumu piemēroja administratīvo sodu Ls 1500, bet otrā – izbeidza administratīvo lietvedību. Lēmumi ir sastādīti līdzīgā redakcijā, izmantojot vienu un to pašu lēmuma formu, ar gramatiskām un sintakses kļūdām un pamatojumu, vienīgi tiesneši I. Dzenis un I. Stuberovska nav padziļināti lēmumā pievērsušies dzimumorgānu uzbūves un funkcionēšanas argumentēšanai.
2. Tiesiskais sastāvs
[4] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.2 pants paredz administratīvu atbildību par vairākiem pārkāpumiem komercdarbībā:
1) komercdarbības uzsākšanu bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas, ja tās nepieciešamību nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi,
2) komercdarbības veikšanu, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus,
3) par komercdarbības turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas atņemšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās vai komersanta izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra,
4) komersanta darbības turpināšanu pēc rīkojuma par tā darbības apturēšanu.
[5] Valsts ar likumu var ierobežot komercdarbības brīvību, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.2 Norma paredz tiesisku seku piedraudējumu par šādu valsts noteiktu ierobežojumu pārkāpšanu komercdarbībā, jo ierobežojuma īstenošana bez piespiedu sekām būtu neefektīva.
[6] Viens no komercdarbības veidiem ir intīma rakstura izklaižu organizēšana. Par šo komercdarbības veidu Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 11. panta otrā daļa paredz, ka izklaides vietas un pasākumu norises vietas, kurās notiek nosegtu vai nenosegtu dzimumorgānu apzināta demonstrēšana, jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību.
[7] Atļaujas sistēmas ieviešanas priekšvēsturē redzams, ka ilgu laiku erotiska rakstura izklaides vietu darbībai trūka tiesiskā regulējuma. 2006. gada vidū likumdevējs konstatēja, ka ir aktivizējusies erotiska rakstura izklaižu vietu izveide un erotiska rakstura pasākumu rīkošana, kā arī ir saņemtas daudzas iedzīvotāju, it īpaši Rīgas iedzīvotāju, sūdzības par sabiedriskās kārtības traucēšanu un sabiedrības tikumības apdraudējumu. Daudzo erotiska rakstura izklaides vietu atrašanās Rīgā un to neierobežotā darbība tika atspoguļota dažādos starptautiskos plašsaziņas līdzekļos, kas, likumdevēja ieskatā, neapšaubāmi veicināja Latvijas kā erotiskā tūrisma valsts tēla izveidošanos. Pašvaldības nespēja nodrošināt savas autonomās funkcijas – apkarot netiklību – izpildi, jo to rīcībā nebija pietiekamu juridisku instrumentu šo jautājumu risināšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes