Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Diskusija

21. Aprīlis 2009 /Nr.16 (559)

Valsts ir apsolījusies, ka nodrošinās, lai visi zinātu savas tiesības
6 komentāri
Gunārs Kūtris
Satversmes tiesas priekšsēdētājs 

1. Visupirms ar "oficiālo informāciju" es saprotu to, ko valsts jau konstitūcijā vai ar likumu ir apsolījusies izsludināt publiski. Valsts pat ir apsolījusies, ka tā nodrošinās, lai visi zinātu savas tiesības (Satversmes 90. pants). Pamatā šī oficiālā informācija ir ārējie normatīvie akti (likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi). Turklāt bez kādām diskusijām tiek prezumēts, ka ikviens zina, kas rakstīts šajos dokumentos, jo valsts tos ir oficiāli darījusi zināmus. (Šeit gan varētu nopietni diskutēt par to, kā valsts nodrošina, lai iedzīvotāji valsts valodā varētu brīvi iepazīties ar tikpat saistošajiem Eiropas Savienības "likumiem".)

Otru oficiālās informācijas grupu veido dažādi izziņojumi, kuri saskaņā ar likumiem ir jāpadara publiski pieejami, jo indivīdam saistībā ar konkrēto ziņu noteiktā laika periodā var rasties kāds pienākums vai tiesības (maksātnespējas pieteikumi, mantojuma atklāšanās, nederīgo dokumentu atsaukumi u. tml.). Šeit varētu būt dažādas tiesu ziņas, pašvaldību paziņojumi utt. Arī Satversmes tiesas likums noteic, ka spriedumi ir jāpublicē.

Valsts pārvaldes iestāžu dokumentu (metodikas, kārtības utt.) publiskošana ir valsts interesēs, lai izskaidrotu kādu rīcību, veidotu vienotu praksi, tā atvieglo iedzīvotāju un valsts iestāžu sadarbību. Domāju, ka to nevarētu saukt par oficiāli nepieciešamo, taču par vēlamo publicēšanu gan. Līdzīgi varētu vērtēt Saeimas vai Valsts prezidenta paziņojumus (politiskos dokumentus), kuru mērķis jau pēc būtības ir tikt oficiāli izpaustiem, lai visi saprastu konkrēto problēmu.

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka oficiālajam informācijas nesējam ir jābūt vienam avotam. Būtu neloģiski un ekonomiski neizdevīgi, ja valsts uzturētu (vai pirktu) pakalpojumu no vairākiem ziņu izplatītājiem. Savukārt iedzīvotājiem tāds juceklis, kad nav skaidrs, kur ko var atrast, radītu tiesību aizskārumu, un tiem pilnīgi pamatoti būtu tiesības vērsties Satversmes tiesā. Turklāt informācijas meklēšana vairākos avotos prasa gan daudz laika, gan papildu līdzekļus.

2. Es atbalstītu oficiālās informācijas izsludināšanu gan papīra, gan elektroniskā formātā. Elektroniskais formāts ir parocīgs lietotājam (var ātri sameklēt vajadzīgo terminu, operatīvi var nodrošināt konsolidētās teksta versijas). Taču tas nav pieejams visiem iedzīvotājiem: tehnikas iegāde, sakaru kanālu nodrošināšana, izmaksas, prasme rīkoties ar tehniku – to nevar prasīt no ikviena. Domāju, ka problēmas var radīt arī atšķirīgās programmatūras, elektroniskās informācijas "valoda" utt. Noteikti uzsvērtu arī to, ka elektroniskā vide ir pakļauta apdraudējumiem (piemērs par uzbrukumu Igaunijas datoru sistēmai). Neviena aizsardzības programma nav pilnīga. Un tad var rasties liels apjukums visā valstī. Likumu sistēmas "sabrukums" radītu lielāku haosu nekā dažu datoru vai sistēmas "uzkāršanās" kādā iestādē vai veikalā.

Papīra formāts ir pārdzīvojis visus laikmetus, un tas saglabāsies arī nākotnē. Tas ir drošākais identiskā teksta jeb kontroleksemplāra saglabāšanas veids, visiem cilvēkiem vienkāršāk un lētāk pieejamais informācijas avots. Patiesi, vismaz bibliotēkās šādam izdevumam vajadzētu būt.

Es noteikti atbalstītu pozīciju, ka valsts oficiālajiem izziņojumiem ir jābūt pieejamiem bez maksas. Ja iedzīvotāji ir ievēlējuši savus pārstāvjus, lai tie darītu darbu – pieņemtu likumus, tad šo likumu paziņošana saviem vēlētājiem nevarētu būt maksas pakalpojums. Nedrīkstētu būt tāda attieksme, ka cilvēkam ir pienākums zināt likumus, bet tas ir atkarīgs no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevari realizēt arī savas tiesības, jo nezini tās). Valstij būtu jāuztur oficiālās informācijas nesējs (no budžeta vai piesaistot citus līdzekļus), lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem šīs informācijas pieejamību (vismaz lētāko un plašākai sabiedrībai pieejamāko veidu).

3. Jau pie pirmā jautājuma norādīju – publiski izsludināmajai informācijai ir jābūt vienā avotā. Vairāku "oficiozu" pastāvēšana var radīt sajukumu. Tas arī apgrūtinātu nepieciešamās informācijas meklēšanu. It īpaši nespeciālistiem var būt neskaidrs informācijas dalījums pa nozarēm (nereti pat speciālistiem nav skaidrs, kas informācijā ir pamatjautājums).

4. Šajā jautājumā jānorobežojas no ekonomiskās puses, proti, kas iznāktu lētāk. Praksē esmu pārliecinājies, ka pakalpojuma nodošana privātajam sektoram parasti ir tikai palielinājusi izmaksas. Īpaši riskanti tas ir ar monopoliem. Taču nauda šeit nedrīkstētu būt par mērauklu. Svarīgākais ir oficiālās informācijas ticamība un sistēmas drošība.

Privātais izsludinātājs var atbildēt tikai ar savu mantu. Bet dažkārt neliela novilcināšanās (kā gan tehnika mūs reizēm pieviļ!) vai kļūda oficiāli izziņojamajā tekstā var būt tik nozīmīga, ka uzņēmējs labprāt ir gatavs atvainoties un jau nākamajā dienā "savu bodīti klapēt ciet". Tā teikt, bizness neizdevās. Turklāt šādā situācijā var tikt izmantota arī šantāža, jo momentā atrast otru "oficiozu" var būt apgrūtinoši.

Ja valsts izvēlētos pirkt šo pakalpojumu no privātā sektora, atbildība jebkurā gadījumā saglabātos valstij. Ja kļūdainās informācijas dēļ kādam rastos problēmas, atbildētājs būtu valsts, jo tā izvēlējās informācijas izplatītāju. Indivīds prasa oficiālu un ticamu informāciju no savas valsts, viņš nav slēdzis saistību līgumu ar kādu privātu uzņēmumu.

 

0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
GMIE7AMqMFW7
10. Septembris 2013 / 15:49
0
ATBILDĒT
to libertarian henry,please don\'t aerivtdse your page in my blog.i never \"sold my body\" in such a cheap sense.open legs wide? sorry i have never done that.
5GLhxKJps
8. Septembris 2013 / 11:22
0
ATBILDĒT
I think 周秀娜 is pretty smart. Erica, you use blog to get from \"A\" to \"C\" point. She uses her own \"B\" to \"C\". Same thing. Both ways didn\'t kill anoyne. Maybe, 周秀娜\'s way killed a lot of sperms from Tram-Boys and it affected Hong Kong\'s 5% productivity.
vyQEHpIXuZxNOQ
12. Februāris 2012 / 17:14
0
ATBILDĒT
Wwzc2Q xhepgtdkbufj
ynCAgrmHUDlyMJkSfY
11. Februāris 2012 / 06:05
0
ATBILDĒT
„Ticības aielpcības nav individuālo teoloģisko uzskatu izklāsts; tie ir doktrīnu formulējumi, kuri līdz pat pašam niecīgākajam sīkumam ir izprotami tieši kā šie Baznīcai uzticēto Rakstu skaidrojumi, tai dotie līdz ar pasludināšanas uzdevumu. Ticības aielpcības primārajā nozīmē ir Rakstu ekspozīcija, konkrētāk, visu rakstu apkopojums, liecība par Rakstu būtību, liecība par glābjošo Evaņģēliju. Balstoties uz visu Rakstu pamata, Ticības aielpcības mērķis ir apkopot Rakstu pasludinājumu daudzumu doktrinālos artikulos, kas vērsti pret attiecīgā laika maldiem un domāti patiesā pasludinājuma pasargāšanai toreiz un turpmākā laikā.Taču Rakstu interpretāciju, kurā viens atsevišķs Baznīcas loceklis nostājas pret viltus mācībām, vēl nevar saukt par Ticības aielpcību. Tikmēr, kamēr Ticības aielpcības tiek uzskatītas par Melanhtona vai Lutera tekstiem līdz ar citiem Melanhtona vai Lutera sacerējumiem, tās vēl nav nosaucamas par Ticības aielpcībām. Tieši Ticības aielpcībās Rakstus interpretē nevis indivīds, bet gan Baznīca. Pat ja Ticības aielpcības autors ir Melanhtons vai Luters, tās vairs nepieder šiem atsevišķiem Baznīcas locekļiem. Gluži pretēji, par tām atbildību uzņēmusies Baznīca. Tagad tās ir goda upuris, kuru sniedz visa ticīgo draudze, līdz ar to slavēdama Dieva žēlastību kopīgā grēku nožēlā un kopīgā ticībā.” – Ed. Šlinks ( Edmund Schlink)Šo tekstu izlasīju Dž.A.O. Proisa grāmatā „Otrais Mārtiņš” , grāmatā par Mārtiņu Heimnicu , vienu no Konkordijas formulas. autoriem. Šīs grāmatas un mūsu diskusijas par apzagto luterismu ietekmē sameklēju Vienprātības grāmatu. Lasīt vai nelasīt Vienprātības grāmatu ir katra luterāņa brīva izvēle, tikai „kur vien luterāņi ir vienprātīgi aielpcinājuši Vienprātības grāmatā noteikto Bībeles mācības saturu un baznīcas dzīvi organizējuši pēc tās, tur luterāņu baznīcas ir bijušas patiesi stipras un varenas”„Tā Kunga 1530.g. 25. jūnijs, plkst. 15, Augsburgas sanāksme…Luterāņu pārstāvim, lajam kancleram Baijeram, iznākot priekšā un iesākot lasīt Augsburgas ticības aielpcību , visa luterāņu puse piecēlās , lai divas stuindas, plecu pie pleca stāvot , līdzi liecinātu par savu ticību.Vēsturiski šī diena tiek uzskatīta par evaņģēliski luteriskās baznīcas dzimšanas dienu, bet būtībā tā bija daudz kas vairāk – visas kristīgās Baznīcas atdzimšanas diena” Māc.Guntis Kalme
JZZtxSxLYHPtmlyr
9. Februāris 2012 / 15:47
0
ATBILDĒT
XQV7WJ mlwlgnfregmd
snEnIcWGFYqh
9. Februāris 2012 / 10:19
0
ATBILDĒT
Kāda jēga no visas šis sitaistakts jūras. Mēdz būt noderīga statistika, mēdz būt pilnīgi bezjēdzīga, kā piemēram šajā jautājumā. Kāpēc kāds tērē laiku un naudu tādas vākšanai? Vai tas nav viens no piemēriem, kāpēc LV ir zems darba ražīgums? Visi kaut ko dara, bet neko neražo, unbrīnās, kāpēc naudas paliek mazāk un mazāk. Jo nav vērts prasīt cilvēkiem, ko viņi domā, vai rīt būs labāka situācija ekonomikā? Ko artādu atbildi var dabūt, ja vērtējumu dod cilvēki, kuri no šo procesu izprasšanas ir kosmiskā attālumā. Ar valstu ekonomikām ir tāpat kā arcilvēka psiholoģiju, kad viss ir tik individuāls, ka vienas receptes visiem nav, un to spēj saprast, tāpēc par to spriest, spēj tikai nedaudzi. UnLatvijā viņu nav…
visi numura raksti
Diskusija
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Satversmes 90. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Satversmes tiesa savā praksē ir norādījusi: "Šī konstitucionālā norma ievada Satversmē ietverto pamattiesību katalogu un norāda uz nozīmi, kādu šīs ...
2 komentāri
Egils Levits
Diskusija
Valsts oficiālās informācijas pasniegšanai nedrīkst pieiet formāli
3 komentāri
Gunārs Kusiņš
Diskusija
Oficiālā izsludināšana ir aktīva darbība ar mērķi sasniegt adresātu
11 komentāri
Kristīne Jarinovska
Diskusija
Oficiāla publikācija ir valsts funkcija, ko nevar nodot privātpersonas kompetencē
Ilze Pilsētniece
Diskusija
Jāsaglabā abi formāti: elektroniskais un papīra
AUTORU KATALOGS