ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

12. Maijs 2009 /Nr.19 (562)

Komercsabiedrības amatpersonu civiltiesiskās atbildības aspekti
6 komentāri
Jānis Bērziņš
sertificēts maksātnespējas administrators,
LU Juridiskās fakultātes maģistrants 

Kā viens no būtiskākajiem veiksmīgas valsts ekonomikas stūrakmeņiem ir konkurētspējīga un nepārtraukti augoša komercdarbība. Sekmīgu jaunu, kā arī iepriekš dibinātu komersantu darbību nodrošina personas, kuras ir uzņēmušās pienākumu būt par sabiedrības izpildinstitūcijas jeb valdes locekļiem.

Ņemot vērā valdes locekļu īpašo uzticības raksturu, šo personu rokās ir nodota juridisko personu manta un viņu uzdevums ir pēc iespējas labāk nodrošināt uzņēmuma attīstību, izmantojot visu savu pieredzi un iespējamos likumīgos līdzekļus. Kamēr saimnieciskā darbība ir veiksmīga un komersants attīstās, valdes loceklis pelnīti var sevi paslavēt, bet valdes loceklis nedrīkst kļūt neuzmanīgs un vieglprātīgs, jo atsevišķos gadījumos pat viens kļūdains lēmums var radīt situāciju, kad personas pārstāvētais komersants cieš zaudējumus, un tad aktuāls kļūst jautājums, kuram šie zaudējumi ir jākompensē.

Normatīvajos aktos ir noteikts, ka sabiedrības valdes loceklim vispārīgā kārtībā vienīgajam ir tiesības pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām. Situācijā, kad sabiedrība ir cietusi zaudējumus, tam ir jāpierāda, ka savas pārstāvības ietvaros tas ir darījis visu iespējamo, lai novērstu komersantam nepatīkamo situāciju. Valdes loceklim ir jāapliecina, ka viņš savus pienākumus ir veicis kā "krietns un rūpīgs saimnieks".

No pirmā acu uzmetiena minētajā vispārīgajā frāzē ir ietverti priekšnoteikumi, kādiem valdes loceklim ir jāseko, lai tam nebūtu jākompensē komersanta zaudējumi no saviem personīgajiem līdzekļiem. Problēma, ar ko sastopas tiesību teorētiķi un praktiķi, slēpjas apstāklī, ka minētā ģenerālklauzula ir plaši interpretējama, kas nereti rada situācijas, kad komersantiem, tiesai, atsevišķu komersantu izpildinstitūciju locekļiem ir krasi atšķirīgs priekšstats par to, kāds ir tās saturs.

Šī raksta mērķis ir analizēt priekšnoteikumus, kurus ievērojot sabiedrības valdes locekļi varētu izvairīties no sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) ciesto zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma.

Rakstā tiks analizētas minētās tēzes un sniegts autora viedoklis par tiesību teorijā un tiesu praksē nostiprināto ģenerālklauzulas "krietns un rūpīgs saimnieks" saturu un priekšnoteikumiem, kas ir jāievēro, lai valdes locekļa rīcība atbilstu ģenerālklauzulas saturam. Tiesību avotu analīze ir autora formulēto secinājumu un priekšlikumu pamatā. Raksta autors izvairīsies no vispārējās ekonomikas krīzes ietekmes izvērtēšanas attiecībā uz sabiedrības valdes locekļu atbildību.

 

1. SIA izpildinstitūciju vispārīgs raksturojums

Vispārīgais saimnieciskās darbības regulējums, konkrēti – Civillikuma 1410. pants, noteic, ka juridisko personu vārdā tiesiskos darījumus noslēdz to likumiskie pārstāvji. Bez fizisko personu līdzdalības juridiskās personas nevarētu veikt nekādas tiesiski nozīmīgas darbības [..]. Juridiskās personas orgānu griba veidojas kolektīvu vai individuālu lēmumu rezultātā likumā un statūtos noteiktajā kārtībā. Juridiskās personas orgānu rīcība ir pašas juridiskās personas rīcība, ja vien tie darbojas likumā un statūtos noteiktās kompetences ietvaros.1

Saskaņā ar Komerclikuma (KL) 209. pantu juridiskās personas – sabiedrības pārvaldes institūcijas – ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome, ja tāda ir izveidota.2 Šī paša likuma 221. pants, atklājot valdes jēdziena legāldefinīciju, nosaka, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

Respektīvi, SIA izpildinstitūcija, kas nodrošina sabiedrības funkcionēšanu un koordinē saimniecisko darbību saskaņā ar Komerclikumu, ir valde. Valdes locekļi var organizēt sabiedrības pārstāvību gan kopīgi, gan atsevišķi, gan jauktā režīmā.

Pildot valdes locekļa pienākumus, fiziskā persona pārstāv juridisko personu (rakstā uzsvars tiks likts uz SIA valdes locekļu atbildības priekšnoteikumiem). Saskaņā ar šo īpašo uzticības personu precīziem un pamatotiem vai attiecīgi nepārdomātiem un nepamatotiem lēmumiem ir atkarīgs, kādas sekmes sasniegs to pārstāvētais saimnieciskās darbības veicējs. Ņemot vērā minēto, konkrētos apstākļos aktuāla ir paruna "līdzās lielai varai pastāv arī liela atbildība".

Ņemot vērā faktu, ka Komerclikuma 169. pants paredz valdes locekļu pienākumu segt sabiedrības ciestos zaudējumu, ja viņu rīcība neatbilst krietnai un rūpīgai saimniekošanai, šajā rakstā uzmanība tiks veltīta zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma, kas ir galvenais civiltiesiskās aizsardzības līdzeklis tiesiska aizskāruma seku novēršanai un tāda mantiskā stāvokļa atjaunošanai vai nodrošināšanai, kāds būtu, ja nebūtu noticis tiesībpārkāpums,3 priekšnoteikumiem.

 

2. Ģenerālklauzulas "krietns un rūpīgs saimnieks" izpratne komerctiesībās

2.1. Jēdziena "krietns un rūpīgs saimnieks" izpratnes nošķiršana komerctiesībās un vispārīgajās civiltiesībās

Saskaņā ar Komerclikuma 3. panta pirmo un otro daļu komercdarbību Latvijā regulē Komerclikums, Civillikums, citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas. Komercdarbībai Civillikums ir jāpiemēro tiktāl, ciktāl šajā likumā vai citos komerctiesību regulējošos normatīvos aktos nav noteikts citādi.4

Minētais princips ir attiecināms ne tikai uz normās iekļautā regulējuma piemērošanu attiecīgiem jautājumiem, bet arī uz normās iekļauto jēdzienu izpratni un atbilstošu iztulkošanu.

1
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kometārs
24. Maijs 2009 / 23:14
0
ATBILDĒT
Faktiski administrators grib atvieglot savu darbu, ja neko nevar piedzīt no valdes locekļiem, tad paliek apdrošinātājs.



CIENĪTAIS AUTOR, KURĀ ES VALSTĪ IR OBLIGĀTĀ OCTA valdes locekļiem?????????
Kristaps M
15. Maijs 2009 / 07:22
0
ATBILDĒT
piekritu ka valdes locekla atbildibas apdrosinasasna ir normala lieta, ja ta ir brivpratiga.



Tacu OCTAs gadijuma papildus iepreiks minetajam rodas vel sadas problemas:



1) ta ka apdrosinasana bus obligata, tad ari polisu noteikumi tiks standartizeti( FKTK apstiprinati), kas nozime, ka apdrosinajuma nemejiem to noteikumus ietekmet vispar nepaliks nekadas chances.



3) Pats OCTAs pasakums paplasina komersantam izvirzamoi obligato rupibas prasibu saturu - tad bus vel papildus japarliecinas, ka vina lidzeja valde ir pienaciga apmera apdrosinata. Ja polisei janosedz obligatu dalu no aktiviem,tad iznak, ka sadu prasibu nemaz nevar izpildit vai ari japienem karteja fikcija. Aktivu vertiba ir mainigs lielums, latvijas uznemumu gadijuma 3 personas par to var paliecinaties tikai post factum iepazistoties ar gada parskatu par ieprieksejo gadu. Par arvalstu uznemumiem nemaz nerunasu. Isi sakot paterejamais laiks un lidzekli ir noversamajam riskam neadekvati. Alternativa protams ir taisit augsaa vienotu OCTA apdrosinato personu registru, tacu ta manuprat bus karteja valsts naudas izniekosana.



3) Es nebutu tik parliecinats ka starp M-nesp. administratoru un valdes locekli butu liekama vienadibas zime. Gan ES konteksta, gan jautajuma par iespejamam obligato polisu cenam. No ES viedokla raugoties administrators tomer vispirmkart ir valsts amatpersona un tikai pec tam civiltiesisko attiecibu dalibnieks, tadel tur ir atskiribas. Ja prasibu attiecinas uz visiem valdes locekliem, tas bus ierobezojums brivai uznemumu kustibai, iespejams pat ka attaisnojams, tacu visticamak ka nesamerigs (skade lielaka par ieguvumu sabiedribai). nesamerigs tapec, ka neticaas, ka polises cena valdei bus tada pati ka administratoram, jo administratora ka uznemuma amatpersonas darbiba pec definicijas jabut ar mazaku riska pakapi neka vienkarsam valdes loceklim - pirmais darbojas merki ir saglabt cik glabjams no maksatnespejiga uznemuma mantas, kamer otrais, riske tik, cik to pielauj dalibnieku noteikta darbibas strategija un nozares specifika vispar.
J.B
15. Maijs 2009 / 01:18
0
ATBILDĒT
1)Paldies par kritiku!



2)Attiecībā uz tiesu nolēmumu citēšanu ētiskas problēmas nesaredzu, jo spriedumi ir publiski un tos ir atļauts brīvi analizēt jebkurai trešajai personai;



3) Par apdrošināšanu - valdes locekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir efektīvs instruments, kādā veidā valde nodrošinās pret gadījumiem, kad pret to faktiski varētu vērst savas pretenzijas trešās personas (praksē normālos uzņēmumos valde šādu apdrošināšanu izmanto), attiecībā uz likumdošanas neatbilstību ES normām faktiski problēmas nevarētu būt, jo, piemēram, administratoriem, kas faktiski pārstāv komersanta izpildinstitūcijas (protams, maksātnespējas gadījumā), ir pienākums apdrošināt savu darbību vismaz LVL 5000 apmērā (praksē šis pakalpojums faktiski izmaksā gadā ap LVL 30 un nav uzskatāms par valdes locekļu smagu apgrūtinājumu). Protams, piekrītu, ka par obligāto apdrošināšanu būtu nepieciešama atsevišķa diskusija!
Kristaps M
14. Maijs 2009 / 20:35
0
ATBILDĒT
ceru ka autors ir sanemis no raksta piemineto lietu dalibniekiem piekrisanu minet vinu vardus /sabiedribu nosaukumus, preteja gadijuma tada riciba ir vismaz neetiska



2-kart. ierosinajums par 1/10 no aktivu vertibas apdrosinat visus valdes loceklus ir nepardomats plus vel izskatas pec klajas apdrosinasanas kompaniju interesu lobesanas - vel viena OCTA, kas neko pec butibas nemainis - apdrosinataji tikai ievilks nasiis kapostu



2.1. no priekslikuma nav ari skaidrs kas bus "apdrosinatie" - ja sabiedribas dalibnieki, tad iespejas iegut premijas kazusa gadijuma bvus stipri sauras - jo valdes loceklis jau ir uzticibas persona - lidz ar to vienmer bus pa rokai atruna, ka bija jaskatas ko ieveelee



ja "apdrosinatie" bus ikviens eventualais komerssanta kreditors tad premijas bus neadekvati augstas.



2.2. Turklat vel jautajums, vai vispar ir zinams ka sadas prasibas butu speka kaut 1 ES dalibvalsti. Ja sadu prasibu attiecina uz VISIEM arvalstu komersiem ,kas darbojas LV bus kliegsana ka tiek raditi skerrsli brivai uznemumu kustibai ieks ES. Savukart ja to attiecinaas tikai uz vietejiem, tad ta jau ir klaja savejo zumesana, resp. vietejiem tiek raditi grutaki komercd-bas apstakli neka arvalstniekiem.





juriste
13. Maijs 2009 / 15:35
0
ATBILDĒT
Nu gan baigais "jurists" atradies- tad vajag pamatot savu viedokli, kas tad nav pareizi, nevis mētāties ar tukšiem apgalvojumiem! Katrs sevi cienošs jurists zina, ka visi savi iztiekumi ir jāpamato!
Jurists
13. Maijs 2009 / 09:58
0
ATBILDĒT
Es teiktu, ka autoram butu japilnveido savas zinasanas valdes loceklu tiesibas un pienakumos attieciba pret sabiedribu, tas dalibniekiem un tresajam personam.
visi numura raksti
Magda Papēde
Skaidrojumi. Viedokļi
Autortiesības interneta vidē: "YouTube" videoklipu piemērs
Pēdējā laikā Latvijas publiskajā telpā ir izskanējuši dažādi viedokļi par "YouTube" videoklipu pārpublicēšanu vietējās interneta mājaslapās – cik tas ir legāli un vai un kam par to būtu jāmaksā.1 Jāatzīst, ka situācija nav ...
9 komentāri
Sigita Kravale
Skaidrojumi. Viedokļi
Kapitālsabiedrības valdes loceklis nav darbinieks
2009. gada 10. marta žurnālā "Jurista Vārds" publicēts Vitas Libertes viedoklis par tiesiskajām attiecībām starp kapitālsabiedrību un valdes locekli un strādājošu grūtnieču aizsardzību.1 Gan minētajā publikācijā izteiktais ...
10 komentāri
Ieva Čudina
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos
Bērna izcelšanās noteikšana ir viens no sarežģītākajiem un nozīmīgākajiem, bet tajā pašā laikā arī strīdīgākajiem jautājumiem ģimenes tiesībās un ir nozīmīgs posms bērna interešu aizsardzība.
2 komentāri
Notikums
Tiesneši saņem valsts augstākos apbalvojumus  
Kā ziņo Augstākā tiesa, kura vienlaikus ir apbalvojumu piešķiršanas iniciatore, tiesa ir gandarīta par valsts atzinību tiesnešu darbam. Atjaunotajā Latvijas Republikā augstākie valsts apbalvojumi tiesnešiem nav dāsni dāvāti. Līdz ...
Dina Gailīte
Notikums
Kas šogad svarīgs advokatūrai
4 komentāri
AUTORU KATALOGS
aābcčdeēfgģhijkķlļmnņoprsštuūvzž
MOBILĀ VERSIJA  /  PILNĀ VERSIJA
© Oficiālais izdevējs Latvijas Vēstnesis