ŽURNĀLS Nedēļas jurists

8. Septembris 2009 /Nr.36 (579)

Ringolds Balodis
13 komentāri

Jūsu nozīmīgākais līdzšinējais sasniegums jurista karjerā

Šī gada sākumā Latvijas Universitātes profesoru padomes vienbalsīgais lēmums par Latvijas Universitātes profesora akadēmiskā nosaukuma piešķiršanu.

Jūsu profesionālais sapnis

Ir teiciens, ka cilvēku skaļi izteiktie sapņi Dievu no sirds sasmīdina... Es gribēju, gribu un gribētu būt jurists.

komentāri (13)
13 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
RB lēmums
16. Septembris 2009 / 14:16
0
ATBILDĒT
Rīga, 16.sept., LETA. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludinājusi spriedumu lietā "Miroļubovs un citi pret Latviju", atzīstot reliģijas brīvības pārkāpumu un piespriežot Latvijai cietušajiem izmaksāt kopumā 12 000 eiro (8433 latu) lielu kompensāciju, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas Preses centra nodaļā.



Šādu spriedumu ECT pieņēma ar sešām balsīm "par", pretēju pozīciju ieņemot tikai vienam tiesnesim. Katram no trīs cietušajiem tiesa piesprieda izmaksāt 4000 eiro (2811 latu) lielu kompensāciju par morālo kaitējumu.



Vecticībnieka Ioanna Miroļubova sūdzība ECT saistīta ar šķelšanos starp Grebenščikova vecticībnieku draudzes locekļiem. Strīds saistīts ar 2002.gada 14.jūlijā notikušajām sapulcēm. Šajā dienā notika divas Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes sapulces: viena no tām - dievnamā, bet otra - ārpus ēkas, pie dievnama. Abu sapulču dalībnieki iesniedza dokumentus Reliģisko lietu pārvaldē un lūdza atzīt šo sapulču dalībnieku pieņemtos lēmumus par likumīgiem.



ECT atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9.pantu, kas nosaka, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz domu, pārliecības un ticības brīvību.



Atzīstot, ka Reliģisko lietu pārvaldes 2002.gada 23.augusta lēmuma rezultātā, ar kuru tika anulēta iesniedzēju pārstāvētās draudzes reģistrācijas apliecība, šajā lietā tika ierobežotas iesniedzēju tiesībās uz reliģijas brīvību, ECT izvērtēja, vai šī iejaukšanās ir bijusi noteikta likumā un nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā leģitīma mērķa sasniegšanai.



Prezumējot, ka iejaukšanās notikusi uz likuma pamata un tai bija konvencijas 9.panta 2.punktā noteiktais leģitīmais mērķis - "sabiedriskās kārtības un citu personu tiesību nodrošināšana", ECT tālāk vērtēja, vai pārvaldes rīcība, ierobežojot iesniedzēju tiesības, bija "nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā".



Tiesa atzina, ka Reliģisko lietu pārvaldes 2002.gada 23.augusta lēmums, ar kuru tā iejaucās abu reliģisko draudžu konfliktā, nebija pietiekami pamatots, ņemot vērā konflikta apstākļus, neņemot vērā faktus, kuri bija tās rīcībā. Tiesa īpaši uzsvēra, ka tādā veidā netika ievērots valsts neitralitātes pienākums reliģisko jautājumu sfērā. Tiesa uzskatīja, ka pārvaldei lēmuma pieņemšanas procesā vajadzēja pievērst pietiekamu uzmanību vecticībnieku sadrumstalotībai.

VR
14. Septembris 2009 / 09:33
0
ATBILDĒT
pilnīgi varu pievienoties pēdējam (22:08) komentāram.
pajoliņš
13. Septembris 2009 / 22:08
0
ATBILDĒT
Diez vai vajadzētu uzķerties uz metaforu formā prezentētām pārdomām par konstitucionālo iekārtu. Skolotam juristam tas nepiedien.



No atziņu apcikņiem vienmēr var smelties spēcīgus 'pretargumentus': piemēram, nevajag visas olas likt vienā groziņā (par stingro roku); lai ārstētu utis, nevajag nocirst galvu (par problēmas un risinājuma samērīgumu); nevajag aiz kokiem pazaudēt mežu (par problēmu kontekstuālu uztveri); nevajag āzi likt par dārznieku (par personāla politiku mācību un administratīvās iestādēs).



Domāju, ka prof. Balodis mūsdienu Latvijā ir simptomātiska parādība. Skaļa balss noder vairāk nekā kompetence, čomiskas anekdotes - vairāk nekā paškritika un izdevīga partejiskā piederība - vairāk nekā cienījamāko kolēģu atzinība.
Helasie
11. Septembris 2009 / 15:17
0
ATBILDĒT
Man patiesi nav nekas pret šo cilvēku, tomēr:

1) līdz šim likās, ka "profesors" ir amats, nevis akadēmiskais nosaukums (atbilde uz 1.jaut.)

2) pa pasauli klīst runas, ka kungs ar savu "tētiņa algu" esot iztukšojis UR darba algas fondu, kā dēļ ierindas darbinieki bijuši spiesti ņemt bezalgas atvaļinājumus; kāds var apgāzt vai ko konkrētāku pavēstīt?
bet
10. Septembris 2009 / 19:56
0
ATBILDĒT
ugunsgrēka laikā patiesi nav laika slaucīt istabu!!!!! Vai arī kāds tomēr uzskata citādi????
vadonis
10. Septembris 2009 / 17:22
0
ATBILDĒT
Uzmanības vērtas ir viņa atziņas par to, ka ugunsgrēka laikā nav laika slaucīt istabu - ar mājienu uz krīzi, Satversmi un īpašām pilnvarām ... To varētu sagaidīt no politiķiem, bet ne no valststiesību profesora!
Chiepa
10. Septembris 2009 / 14:21
0
ATBILDĒT
Iespējams, ka esmu ļoti subjektīva, bet man lekcija pie Baloža kunga likās patiesi dīvainas. Šķita, ka viņš vairāk aizrāvās ar paštīksmināšanos un .pps tehnisko iespēju demonstrēšanu nekā ar saturisku un intyeresantu lekciju lasīšanu.

No visas sirds priecājos, ka viņu neievēlēja par Tiesībsargu. :)
Lasītājs
9. Septembris 2009 / 13:44
0
ATBILDĒT
Satversmes komentāru pieteikums - vairāk nekā skaļi. Tad nu atliek tikai gaidīt, kad tie nonāks grāmatveikalos.
Izolde
9. Septembris 2009 / 09:15
0
ATBILDĒT
Man pie Baloža kunga lekcijas ļoti patika, interesantas un ar saturu piepildītas - galvenais disciplīna!
Čaiņiks
8. Septembris 2009 / 17:51
0
ATBILDĒT
Nu par UR lēmumu atziņām gan būtu varējuši paklusēt. Atcerēsimies SIA "Valdis Zatlers" lietu, kurā minētās atziņas neizturēja kritiku.



Atcerēsimies arī to, ka minētais kungs būdams UR galvenais valsts notārs (amatpersona kurai jāizskata sūdzības par valsts notāru lēmumiem) minētajā lietā izteica savu viedokli pirms sūdzība par valsts notāra lēmumu tika skatīta. Tādēļ var izdarīt vienu no dieviem iespējamiem secinājumiem:



1) Baloža kungs neorientējas APL normās, saskaņā ar kurām lēmumu nedrīkst pieņemt amatpersona, par kuras objektivitāti rodas šaubas.



2) Baloža kungs apzināti izvairījās no lēmumu pieņemšanas minētajā lietā, noveļot visu atbildību uz savu vietnieku.



Gan viens, gan otrs rīcības variants pēc manām domām ir jurista necienīgs.
Ringolda fane
8. Septembris 2009 / 16:24
0
ATBILDĒT
Kā studente esmu ļoti apmierināta par tiem diviem studiju kursiem, kurus apguvu pie R. Baloža! Viņš citiem patīk, citiem - ne pārāk, taču mans personīgais viedoklis - kā mācībspēks ir O.K.! Tāpēc, Baloža kungs, nelabvēļos nevajag klausīties!:)
Nezinu nezinu
8. Septembris 2009 / 13:35
0
ATBILDĒT
Nu, man gan likās, ka viņš vairāk aizraujas ar eksotiku (Indijas parlamenta uzbūve) nekā ar reālām, Latvijas un Eiropas juristam valsts tiesībās svarīgām lietām.
karatists
8. Septembris 2009 / 10:33
0
ATBILDĒT
Visu cieņu R. Balodim! Lekcijas LU (pie nu jau profesora) bija tiešām vērtīgas - erudīcija, humors un profesionalitāte tās padarīja par vienām no labākajām lekcijām visā studiju laikā.

Respect arī par sasniegumiem sportā! ;)
visi numura raksti
Kristīne Jaunzeme
Skaidrojumi. Viedokļi
Vietējo pašvaldību institucionālā sistēma
Ar vietējo pašvaldību visbiežāk saprot vietējo iedzīvotāju ievēlētu domi, kas īsteno likumos noteikto kompetenci un nodrošina publisko pakalpojumu sniegšanu saviem iedzīvotājiem. Lai gan dome, neapšaubāmi, ir būtiskākā ...
Andris Rimša
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu
Raksta mērķis ir noteikt, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir piemērojams speciāls tiesiskais regulējums un kādas ir personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu. Uzmanība ir veltīta publisko ...
2 komentāri
Māris Mednis
Skaidrojumi. Viedokļi
Ieslodzītā režīma pārkāpumu sodu būtība
Kad Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika publicēta kāda ziņa par noziegumiem, ko izdarījuši bijušie notiesātie, kurus tiesa nosacīti pirms termiņa atbrīvojusi no brīvības atņemšanas soda izciešanas,1 Tieslietu ministrijas ...
Tiesību prakse
Skaidrā naudā veiktu darījumu deklarēšanas pienākums
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. panta pirmajā daļā likumdevējs ir noteicis soda naudu par skaidrā naudā veiktu darījumu nedeklarēšanu vispār, nevis par deklarēšanas nokavējumu. Ja nodokļu maksātājs ir deklarējis skaidrā ...
Tiesību prakse
Par piedziņu no juridiskās personas
Civilprocesa likuma 572. pantā ir noteikta piedziņas vēršanas secība uz juridisko personu mantu: tiesu izpildītājs vispirms vērš piedziņu uz juridiskās personas naudas līdzekļiem, kuri atrodas kredītiestādēs, ja šo līdzekļu ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS