ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

8. Septembris 2009 /Nr.36 (579)

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu
I. Vēsture un ārvalstu pieredze
2 komentāri
Andris Rimša
LU Juridiskās fakultātes maģistrants,
zvērinātu advokātu biroja "Heidelberga" jurists 

Raksta mērķis ir noteikt, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir piemērojams speciāls tiesiskais regulējums un kādas ir personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu. Uzmanība ir veltīta publisko lietu institūta izcelšanās vēsturei, kā arī šā institūta pastāvēšanas nepieciešamībai. Tālāk aplūkoti Latvijas normatīvie akti, kas regulē publiskās lietas, lai noteiktu, kādas attiecības ir starp publisko personu un publiskajām lietām, un, balstoties uz tiesību normu analīzi, lai definētu, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir attiecināms īpašs tiesiskais regulējums. Noslēgumā noskaidrotas personu subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanas tiesību iegūšanu, klasificējot tās, pamatojoties uz dažādo subjektīvo publisko tiesību saturu katrai no publisko lietu grupām. Rakstā nav analizēts publisko lietu un publisko lietu tiesību jēdziens – šā jēdziena un šo lietu definēšanai Latvijas tiesībās ir nepieciešams atsevišķs pētījums. Raksta pamatā ir Vācijas tiesību zinātnē sniegtās definīcijas, saskaņā ar kurām publiskās lietas ir lietas, ko izmanto pārvalde vai sabiedrība, ja tās, pamatojoties uz speciālajām tiesību normām, kalpo publisko uzdevumu veikšanai.1 Lai arī saskaņā ar Senāta judikatūru arī privatizācijai paredzētās lietas ir pakļautas publiskajām tiesībām un to principiem, darba autors piekrīt Senāta lietotajiem apzīmējumiem un privatizācijai nododamās lietas neuzskata par publiskajām lietām,2 jo tās per se nekalpo publisko funkciju veikšanai. Tāpat autora nolūks nav detalizēti analizēt to, kā publisko personu īpašumā esošās lietas var iedalīt pēc dažādiem kritērijiem, un aplūkot, kādas tiesiskās sekas un attiecības iestājas, ja lieta ir uzskatāma par publisku un piederīgu vienai vai citai publisko lietu kategorijai. Ar rakstā paustajām atziņām par publiskajām lietām piemērojamo regulējumu autors nav vēlējies norādīt, ka pārējās publiskās personas īpašumā esošās lietas nav pakļautas speciālam regulējumam – gan normatīvie akti, gan citi tiesību avoti speciālu regulējumu paredz arī pārējām publiskas personas lietām. Rakstā izmantotais publiskās personas jēdziens aptver Valsts pārvaldes iekārtas likumā ar šo jēdzienu apzīmētos tiesību subjektus – Latvijas Republiku un atvasinātās publiskās personas,3 kā arī publiskās personas kapitālsabiedrības. Darbs ilustrēts ar atsevišķiem piemēriem, tomēr šo piemēru izmantošana nav uzskatāma par pilnīgu uzskaitījumu – to mērķis ir attiecināt paustās idejas uz iespējamām faktiskajām situācijām, ar kurām nākas saskarties administratīvajās tiesībās vai publisko lietu tiesībās. Svarīgi atzīmēt, ka lietas jēdziens publisko lietu tiesībās ne vienmēr atbildīs lietas jēdzienam civiltiesībās, piemēram, gaiss un publiskā telpa, kā arī jūra nav uzskatāma par lietu privāttiesībās, bet ir uzskatāma par lietu publisko lietu tiesībās.

Īpašumtiesības var realizēt ne tikai privātpersonas, bet arī valsts, pašvaldības un citas publiskas personas, un, lai nodrošinātu savu funkciju īstenošanu, publiskai personai ir jārealizē vara pār tās rīcībā esošajām lietām. Tajā pašā laikā publiskas personas pienākums ir nodrošināt, ka tās rīcībā esošās lietas tiek izmantotas sabiedrības interesēs. Tas izriet no pieņēmuma, ka demokrātiska un tiesiska valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, jo publiskai personai nevar būt savas intereses, kas ir pretējas sabiedrības labumam.

Privāttiesībās nostiprinātais princips, ka īpašums ir pilnī­gas varas tiesības pār lietu, vispārīgi attiecas arī uz lietām, kas atrodas publiskas personas īpašumā vai rīcībā. Šā principa piemērošana publiskas personas rīcībā esošajām lietām sākotnēji šķiet atbilstoša, jo demokrātiskā valstī leģitīmi vēlētās institūcijas ir tās, kas īsteno tautas gribu, un attiecīgi tās vārdā rīkojas ar publiskas personas rīcībā esošajām lietām. Tomēr pat demokrātiskā režīmā pastāv draudi, ka publiskas personas institūcijas, izmantojot rīcības brīvību attiecībā uz tām piederošajām lietām, šīs lietas pārvaldīs pretēji sabiedrības interesēm.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anna
9. Septembris 2009 / 13:40
0
ATBILDĒT
Savelkot kopā autora pētījumu ar viņa iepriekš publicēto atzīšanos SIA "Valdis Zatlers" lietā, vai tik nesanāk, ka prezidenta vārds un uzvārds mūsu tiesību sistēmā ir publiska lieta.
Anita
9. Septembris 2009 / 11:25
0
ATBILDĒT
Prieks, ka kāds Latvijā ir beidzot ķēries klāt tēmai par publiskām lietām! Šis raksts ir labs, tāpēc ar lielām cerībām gaidu tā turpinājumu!
visi numura raksti
Kristīne Jaunzeme
Skaidrojumi. Viedokļi
Vietējo pašvaldību institucionālā sistēma
Ar vietējo pašvaldību visbiežāk saprot vietējo iedzīvotāju ievēlētu domi, kas īsteno likumos noteikto kompetenci un nodrošina publisko pakalpojumu sniegšanu saviem iedzīvotājiem. Lai gan dome, neapšaubāmi, ir būtiskākā ...
Māris Mednis
Skaidrojumi. Viedokļi
Ieslodzītā režīma pārkāpumu sodu būtība
Kad Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika publicēta kāda ziņa par noziegumiem, ko izdarījuši bijušie notiesātie, kurus tiesa nosacīti pirms termiņa atbrīvojusi no brīvības atņemšanas soda izciešanas,1 Tieslietu ministrijas ...
Ringolds Balodis
Nedēļas jurists
Ringolds Balodis
13 komentāri
Tiesību prakse
Skaidrā naudā veiktu darījumu deklarēšanas pienākums
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. panta pirmajā daļā likumdevējs ir noteicis soda naudu par skaidrā naudā veiktu darījumu nedeklarēšanu vispār, nevis par deklarēšanas nokavējumu. Ja nodokļu maksātājs ir deklarējis skaidrā ...
Tiesību prakse
Par piedziņu no juridiskās personas
Civilprocesa likuma 572. pantā ir noteikta piedziņas vēršanas secība uz juridisko personu mantu: tiesu izpildītājs vispirms vērš piedziņu uz juridiskās personas naudas līdzekļiem, kuri atrodas kredītiestādēs, ja šo līdzekļu ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS