ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Februāris 2010 /Nr.6 (601)

Bērna iedzīvošanās jaunajā vidē un piekrišana bērna pārrobežu nolaupīšanai
5 komentāri
Mg.iur.
Dace Kalnmeiere
zvērinātu advokātu biroja "Liepa, Skopiņa /Borenius" juriste 

Sabiedrībā plašu rezonansi un emocionālas diskusijas izraisījuši vairāki gadījumi, kad bērna māte bez bērna tēva ziņas no ārvalsts, kurā ģimene iepriekš dzīvojusi, kopā ar bērnu atbraukusi uz Latviju. Šādus gadījumus jeb bērnu pārrobežu nolaupīšanu regulē Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk – Hāgas konvencija). Lai arī Hāgas konvencijas mērķis ir panākt nolaupīto bērnu tūlītēju atgriešanos viņu pastāvīgās dzīvesvietas valstī,1 tā paredz arī vairākas situācijas, kad tiesa var pieņemt lēmumu par bērna neatgriešanos.2 Gandrīz vienmēr bērna nolaupītājs cenšas pierādīt, ka pastāv kāds no izņēmumiem, lai bērnam nebūtu jāatgriežas, taču, izpētot Latvijas tiesu spriedumus šādās lietās, diemžēl ir redzams, ka ne vienmēr tiesām ir pareiza izpratne par neatgriešanās pamatu piemērošanu. Hāgas konvencijā ir noteikti četri bērnu neatgriešanās pamati: bērna iedzīvošanās jaunajā vidē, piekrišana bērna nolaupīšanai, risks, ka bērna atdošana radīs viņam kaitējumu, un bērna iebildumi pret atgriešanos. Šajā rakstā apskatīti divi no tiem: bērna iedzīvošanās jaunajā vidē un piekrišana bērna nolaupīšanai.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
5
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Andris S.
9. Februāris 2010 / 19:10
0
ATBILDĒT
Labs raksts, malacis!
autore
9. Februāris 2010 / 12:37
0
ATBILDĒT
Paldies par komentāru!

Latvijā tiesu prakse šajās lietās ir ļoti neliela, tiesās pēc būtības izskatīto lietu skaits līdz 2009. gada maijam bija 10. Tieši pirmajās lietās tiesas bija lēmušas, ka bērnam nav jāatgriežas, taču ne visi lēmumi bija pamatoti un pietiekami argumentēti. Šajā rakstā pieminēts viens Latvijas tiesu prakses gadījums, citi gadījumi tiks analizēti otrajā rakstā (turpinājumā).

Latvijas tiesām trūkst izpratnes par Hāgas konvencijas un Regulas specifisko regulējumu un to piemērošanas problēmām.

Ar cieņu,

Dace Kalnmeiere
Subaru
9. Februāris 2010 / 11:37
0
ATBILDĒT
Būtība raksts ir labs ar daudz tiesu praksi un problemātikajiem aspektiem, bet gribētos zināt kāda ir situācija mums pašiem, kāda ir tiesu nostāja, prakse un problēmas un kā mūsu tiesas piemēro šo pašu Hāgas konvenciju!



Paldies autorei,

veiksmi darbā!
autore
9. Februāris 2010 / 09:52
0
ATBILDĒT
Sveiki!

Nelielai skaidrībai vēlos piebilst, ka būtībā šī ir tikai raksta pirmā daļa, taču atbilstoši jaunajai "Jurista Vārda" politikai vairs nav iespējams publicēt rakstus ar turpinājumiem. Līdz ar to redakcija ir izveidojusi atsevišķu nosaukumu pirmajai daļai.

Otrajā raksta daļā (kam acīmredzot būs cits nosaukums) tiek runāts arī par Regulu un ar to saistītajām problēmām.

Ar cieņu,

Dace Kalnmeiere
miauu
9. Februāris 2010 / 01:30
0
ATBILDĒT
Viss jau būtu ļoti jauki, ja vien pār Hāgas konvenciju neprevalētu 2003.g. 27.novembra Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (sk. Regulas 60.p.), kuras 11.p. 8.punkts faktiski apgāž visus HK 13.p. iestrādātos centienus. ES telpā, kurā ir arī Latvija, Regulas ietekme bērnu civiltiesiskās nolaupīšanas lietās (jeb lietās par bērna atpakaļatdošanu) šobrīd ir daudz sāpīgāka tēma. Sk. kaut vai EKT 2008.g. 11.jūlija spriedumu lietā C-195/08 (bērns starp Lietuvas un Vācijas krustugunīm), kā arī 2009.g. 23.decembra spriedumu lietā C-403/09 (bērns starp Slovēnijas un Itālijas krustugunīm). Arī Latvijai un Itālijai ir līdzīgs strīds EKT. Jāpiebilst, ka abos nosauktajos spriedumos EKT analizējusi arī HK 12.un 13.p. kopsakarā ar Regulas normām. Ar to es vēlos teikt, ka, lai raksts būtu pilnīgāks, autorei tomēr vajadzēja skatīt šos jautājumus arī ES tiesību gaismā. Tādējādi autores raksts vairāk der tieši attiecībās ar tām HK dalībvalstīm, kuras nav ES dalībvalstis.
visi numura raksti
Edgars Pastars
Skaidrojumi. Viedokļi
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējums
Šā raksta mērķis ir sniegt īsu un vispārīgu ieskatu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējumā, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, kā arī veicināt diskusiju par aktuāliem šā ...
6 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Kliņģeris ar 600 rozīnēm
Kopīgs foto par godu „Jurista Vārda” (JV) 600. numura iznākšanai: (pirmajā rindā no kreisās) VSIA „Latvijas Vēstnesis” (LV) valdes priekšsēdētāja Daina Ābele, JV galvenā redaktore Dina Gailīte, JV literārā redaktore ...
Solvita Āboltiņa
Nedēļas jurists
Solvita Āboltiņa
Eva Šablovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Judikatūras atziņu iztulkošanas problēmas
Diskusijas juridiskajā literatūrā par judikatūras izpratni un tās nozīmi Latvijas tiesību sistēmā turpinās. Šī tiesību palīgavota ieviešana Latvijas juristu praksē ir nenoliedzami apsveicams solis, jo tādējādi ne tikai tiek ...
4 komentāri
Jānis Kļumels
Domu mantojums
Kloda Frederika Bastiā pamflets "Likums" tiesību zinātnē
Klods Frederiks Bastiā (Claude Frédéric Bastiat, 1801–1850) bija franču valstsvīrs un ekonomists. K.F. Bastiā izglītību ieguvis katoļu skolā, kur bija internacionāls skolēnu kolektīvs, bet vēlāk strādājis starpvalstu ...
AUTORU KATALOGS